Bērni

Ģimenes pabalsti ārvalstīs dzimušiem vai dzīvojošiem bērniem

Darba tirgus ir atvērts, ģimenes, kas pasaulē laiž bērniņu, piedzīvo visdažādākās situācijas: šajā laikā kāds no ģimenes strādā citā valstī, bērns pēc piedzimšanas nedzīvo pie vecākiem, jo abi strādā ārvalstīs utt. Kur meklēt informāciju, kāds sociālais nodrošinājums pienākas un kura valsts ģimenei to sniegs, mums skaidro VSAA vecākā eksperte Simona Innus-Pāvelskopa.

Sociālās drošības koordinācija ES

ES ir pieņēmusi kopējus noteikumus par to, kā aizsargāt cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ja viņi pārceļas uz citu ES valsti, Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju vai Šveici. Noteikumi attiecas uz iepriekš minēto valstu pilsoņiem, kuri ir vai ir bijuši apdrošināti kādā no šīm valstīm, un uz viņu ģimenes locekļiem. Tāpat tie attiecas uz bezvalstniekiem vai bēgļiem, kuri dzīvo kādā ES dalībvalstī, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē un kuri ir vai ir bijuši apdrošināti kādā no šīm valstīm, un uz viņu ģimenes locekļiem. Kā arī uz ārpussavienības valstu pilsoņiem, kas legāli uzturas ES teritorijā, ir pārcēlušies no kādas iepriekš minētās valsts uz citu, un to ģimenes locekļiem.

No 2010. gada 1. maija spēkā stājās Regula Nr. 883/2004 «Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu» un Regula Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004. Tās aizstās līdz šim spēkā esošās Regulas Nr. 1408/71 un Nr. 574/72. No 2010. gada 1. maija minētās regulas attiecas uz ES dalībvalstīm. No 2011. gada 1. janvāra tās attiecas arī uz trešajām valstīm piederīgajiem, ja viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti. Līgumvalstīm (Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice) turpina piemērot līdzšinējos sociālās drošības nosacījumus.

Foto: istockphoto.com

Tomēr noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu neaizstāj atsevišķo valstu sistēmas ar vienotu Eiropas sistēmu. Tās tikai ir instrumenti, kas nodrošina, ka personas, pārvietojoties ES teritorijā, nezaudē tiesības uz sociālo drošību. Ikviena valsts var brīvi izlemt, kuras personas saskaņā ar likumiem ir apdrošināmas, kādus pabalstus (vai pensijas) un ar kādiem noteikumiem piešķirt.

ES Sociālās drošības noteikumu pamatprincipi

  1. Vienlaikus varat būt pakļauts tikai vienas valsts likumiem. Tās valsts, kurai maksājat sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lēmumu par to, kuras valsts likumi jums ir piemērojami, pieņems sociālā nodrošinājuma iestādes.


  1. Vienlīdzīgas attieksmes jeb nediskriminēšanas princips – jums ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tās valsts, kuras tiesību akti uz jums attiecas, pilsoņiem.


  1. Periodu summēšana. Vajadzības gadījumā tiek ņemts vērā jūsu iepriekšējais apdrošināšanas, darba vai uzturēšanās periods citās valstīs.


  1. Eksportēšanas princips jeb dzīvesvietas noteikumu nepiemērošana. Ja jums ir tiesības uz pabalstu no vienas valsts, jūs to varat saņemt arī tad, ja jūs vai ģimenes locekļi dzīvojat citā valstī.

Maternitātes un slimības pabalsts

Regula Nr. 883/2004 attiecas uz slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu, nosakot periodu summēšanas un izmaksas kārtību. Slimības un maternitātes pabalstu izmaksā valsts, kurā persona ir apdrošināta (nodarbināta vai pašnodarbināta). Pabalstu izmaksā slimības vai maternitātes gadījuma iestāšanās dienā. To izmaksā arī tad, ja apdrošinātā persona dzīvo vai uzturas citā dalībvalstī. Maternitātes un slimības pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar LR likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu».

Ja Latvija ir kompetentā valsts pabalsta izmaksā, bet slimības lapu esat saņēmis citā ES/EEZ dalībvalstī, tad tās legalizācija nav nepieciešama.

Citās valstīs pabalsti tiek piešķirti atbilstoši katras valsts nacionālajiem tiesību aktiem. Tāpēc dažās valstīs ir noteikti nosacījumi, bet citās valstīs pietiek, ja riska iestāšanās brīdī strādājat.

Sīkāku informāciju par šo un arī turpmāk minētajiem sociālā nodrošinājuma veidiem, iesniedzamajiem dokumentiem var meklēt VSAA mājas lapā, attiecīgo valstu vēstniecību mājas lapās un ec.europa.eu. VSAA mājas lapā atrodami arī konkrēti situāciju piemēri, kas palīdzēs labāk izprast pabalstu piešķiršanas kārtību.

Ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtība

Regula Nr. 883/2004 nosaka ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtību gadījumos, kad ģimenes locekļi dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES/EEZ dalībvalstīs. Ģimenes pabalsti ir visi pabalsti naudā vai pakalpojumu veidā, kuru mērķis ir ģimenes izdevumu atlīdzināšana, izņemot speciālos pabalstus bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā.

No VSAA sniegtajiem pakalpojumiem ģimenes pabalsti, pēc Regulā pieejamās informācijas, ir:

  • ģimenes valsts pabalsts;

  • bērna kopšanas pabalsts;

  • vecāku pabalsts;

  • piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;

  • bērna invalīda kopšanas pabalsts.

Foto: istockphoto.com

Saskaņā ar Regulu jebkura persona var būt apdrošināta tikai vienā ES/EEZ dalībvalstī un saņemt attiecīgo pakalpojumu tikai no vienas valsts. Līdz ar to ir svarīgi noteikt, kura valsts ir atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu gadījumos, kad vienas ģimenes locekļi dzīvo un/vai ir nodarbināti divās vai vairākās ES/EEZ dalībvalstīs. Regulā ir noteikti vairāki kritēriji.

Pamatnoteikums – tā kā parasti darba ņēmējs vai pašnodarbinātais tiek apdrošināts tajā valstī, kur ir nodarbināts, arī par ģimenes pabalstu izmaksu parasti atbildīga ir valsts, kurā cilvēks strādā. Tas nozīmē, ka darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uz kuru attiecas vienas dalībvalsts tiesību akti, ir tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem saņemt ģimenes pabalstus par saviem ģimenes locekļiem arī tad, ja viņi dzīvo citā dalībvalstī.

Piemērs. Toms ir nodarbināts Latvijā. Viņa sieva un viņu divi bērni, kuri ir astoņus un divpadsmit gadus veci, dzīvo Igaunijā. Sieva nestrādā. Ģimenes pabalsti ir izmaksājami saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem.

Gadījumos, kad nodarbināti ir abi bērna vecāki, par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīgo valsti nosaka attiecīgā bērna dzīvesvietas valsts. Ja bērns dzīvo valstī, kurā strādā viens no vecākiem, par pabalsta izmaksu atbildīga ir šī valsts. Savukārt gadījumos, kad bērns nedzīvo nevienā no abu vecāku nodarbinātības valstīm, atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu ir tā valsts, kurā ģimenei pienākošos pabalstu kopsumma ir lielāka.

Lai ģimene gadījumos, kad kāds izvēlas dzīvot vai strādāt citā ES/EEZ dalībvalstī, varētu realizēt savas tiesības pilnībā un neciestu valstu atšķirīgā ekonomiskās labklājības līmeņa dēļ, Regulā ir noteikts, ka visos augstākminētajos gadījumos otrā dalībvalstī (jeb sekundāri kompetentajā dalībvalstī) dzīvojošais/strādājošais tēvs vai māte var griezties šīs valsts kompetentajā iestādē ar lūgumu veikt abu valstu pabalstu apmēru salīdzināšanu un starpības gadījumā veikt tās izmaksu.

Uz darba ņēmējiem, kuri ir nosūtīti strādāt no vienas dalībvalsts uz citu, nosūtījuma perioda laikā attiecas nosūtītājas valsts tiesību akti.

Rezumējums – kad ģimenes pabalstus piešķirs Latvijā

Latvijai galvenā atbildība piešķirt ģimenes pabalstus ir trīs gadījumos:

  • ja Latvija ir viena no divām nodarbinātības valstīm un bērni dzīvo Latvijā;

  • ja Latvija ir vienīgā nodarbinātības valsts, bet ģimenes locekļi dzīvo citā dalībvalstī;

  • ja Latvija ir viena no divām nodarbinātības valstīm un bērni dzīvo trešajā dalībvalstī, un otrajā iesaistītajā dalībvalstī piešķirtie ģimenes pabalsti ir zemāki nekā Latvijā.

Latvijai ir sekundārā atbildība piešķirt ģimenes pabalstus (veikt starpības piemaksu, ja Latvijas ģimenes pabalsts ir lielāks) divos gadījumos:

  • ja Latvija ir viena no divām nodarbinātības valstīm un bērni dzīvo otrā nodarbinātības dalībvalstī;

  • ja otra valsts ir vienīgā nodarbinātības valsts un ģimenes locekļi dzīvo Latvijā.

Ja VSAA secina, ka Latvija ir primāri kompetentā dalībvalsts ģimenes pabalstu izmaksā, tā nodrošina ģimenes pabalstus atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem.

Ja VSAA konstatē, ka personai varētu būt tiesības saņemt starpības piemaksu saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, nekavējoties tiek pārsūtīts pieteikums citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un tiek informēta iesaistītā persona. Turklāt VSAA informē citas dalībvalsts iestādi par tās lēmumu attiecībā uz pieteikumu un piešķirtā ģimenes pabalsta apmēru.

Pabalstu izmaksu apmēru var ietekmēt vairāki apstākļi:

  • ja bērns izbrauc no Latvijas/tiek mainīta dzīvesvieta;

  • ja viens no bērna vecākiem izbrauc, lai strādātu/dzīvotu citā ES/EEZ dalībvalstī;

  • ja viens no bērna vecākiem pārtrauc/uzsāk darba attiecības Latvijā, bet otrs strādā citā ES/EEZ dalībvalstī.

Atcerieties, ka varat iegūt lielākus ģimenes pabalstus un izmantot iespējas, ko sniedz Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Jūs arī varat izvairīties no ģimenei piešķirto Latvijas Republikas valsts sociālo pabalstu pārmaksas, jo tās var tikt ieturētas saskaņā ar LR likumdošanas noteikumiem.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Aukles darba tirgū

Kā sodīt un nenodarīt pāri

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Mazulis

Likumi un pabalsti