Uzturlīdzekļu pieprasīšana bērnam
Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem, to nosaka Civillikuma 179. panta noteikumi. Tāpēc māmiņai vai tētim, kurš par bērnu rūpējas viens, ir tiesības iesniegt tiesā prasību, lai saņemtu materiālo atbalstu bērnam vai bērniem no vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērniem.
- Foto: istockphoto.com
Lai būtu tiesisks pamats no bērna tēva pieprasīt uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai, nepieciešams, lai bērna dzimšanas apliecībā būtu ieraksts par bērna tēvu. Gadījumā, ja bērna dzimšanas apliecībā nav šāda ieraksta, pirms uzturlīdzekļu pieprasīšanas ir jānosaka bērna paternitāte.
Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra publiski apliecinātu iesniegumu. Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, to var arī izdarīt vēl pirms bērna piedzimšanas. Paternitātes atzīšana tiks noformēta ar ierakstu dzimšanas reģistrā.
Vēl ir iespēja paternitāti noteikt tiesas ceļā. Paternitāti tiesa nosaka tad, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu. Tātad, ja tēvs nepiekrīt paternitātes noteikšanai, mātei jāvēršas tiesā, sniedzot prasības pieteikumu par bērna paternitātes noteikšanu. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņems vērā jebkurus pierādījumus, ar ko iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Nepieciešamības gadījumā tiesa var lemt arī par ekspertīzes noteikšanu, lai pierādītu paternitātes faktu.
Prasības pieteikuma par uzturlīdzekļu piedziņu paraugs ir atrodams interneta mājaslapā legal.lv. Cilvēks, kurš iesniedz prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, ir atbrīvots no maksas par tiesas izdevumiem. Lai saņemtu juridiskās konsultācijas, ir iespējams vērsties Latvijas zvērinātu advokātu padomē (advokatura.lv; tālrunis iepriekšējam pieteikumam: 67088207). Mazturīgām personām ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.
Prasības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti iesniedzami pirmās instances tiesā – pilsētas (rajona) tiesā. Tiesā jāiesniedz prasības pieteikums divos eksemplāros, bērna, kura labā piedzenami uzturlīdzekļi, dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, kā arī citi dokumenti, ja tie ir būtiski, piemēram, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par personas ienākumiem u. c. Vēlams, ka māte, iesniedzot iesniegumu, pievieno arī tāmi par bērna ikmēneša izmaksām un čekus. Iesniegumam ir noderīgi arī pievienot papīrus par tēvam piederošiem īpašumiem. Ja gadījumā par kādu izziņu iegūšanu jāmaksā nodeva, tad, uzrādot čekus, var norādīt, ka iztērēto naudas summu sieviete no bērna tēva vēlas atgūt atpakaļ.
- Foto: istockphoto
Saskaņā ar tiesu statistikas datiem uzturlīdzekļu piedziņas procesam nepieciešami vidēji trīs līdz seši mēneši. No 2003. gada 1. janvāra jautājumus par uzturlīdzekļu piedziņu tiesa izskata vienlaikus ar laulības šķiršanu. Rakstisku uzturlīdzekļu piedziņu bērnam pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas un pēc piedzinēja lūguma tiesa var noteikt spriedumu par izpildāmu nekavējoties.
Pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu, katram vecākam ir pienākums maksāt minimālos uzturlīdzekļus neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 348 nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, t. i., bērnam līdz septiņu gadu vecumam 25 %, bet no septiņu gadu vecuma līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja tēvs tiesā neierodas, ar mātes piekrišanu lieta var tikt izskatīta bez viņa klātbūtnes.
Ja vīrietim nav oficiāla darba, tiesa var norādīt, ka pēc tiesas sprieduma pieņemšanas viņam ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja, kurš vēlreiz pārliecināsies par vīrieša maksātnespēju, un, ja tas apstiprināsies, tiks iedota izziņa par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama. Ar izziņu iespējams vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Vairāk par to iespējams izlasīt mājaslapā ugf.gov.lv.
No Cāļa foruma
‹‹Ja tēvs nemaksā vai tikai daļēji maksā pēc tiesas lēmuma piespriesto naudas summu, var vērsties pie tiesu izpildītāja. Tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu un uzaicinājumu ierasties pie ZTI. Ja noteiktajā datumā tētuks neierodas pie tiesu izpildītāja, tad ZTI konstatē, kādi īpašumi tēvam pieder un apgrūtina to lietošanu, tiek nosūtīts pieprasījums VSAA par vīrieša darba vietu. Ja tēvam ir darba vieta, tiek nosūtīts rīkojums par tiesas lēmuma izpildi (līdz 50 % no algas). Pēc tam tiek nosūtīts atkārtots uzaicinājums pie ZTI, kur summa ietver parādu, iepriekš uzskaitītos izdevumus un procentus tiesu izpildītājam.››
‹‹ZTI ņem vērā visu, kas ir reģistrēts uz tēva vārda. Ja vīrietis saņem vairāk par minimālo algu, no algas var ieturēt 50 %.››
‹‹Tiesas izdevumi bija jāatmaksā viņam, un to viņš vēl joprojām nav izdarījis (ir pagājuši pieci gadi). Tiesa piesprieda alimentus. Lai gan prasīju LVL 35 par katru bērnu, tiesnesis to vietā piesprieda LVL 25, jo bērnu tēvs nekur nestrādāja un regulāri lietoja alkoholu. Tā kā bērnu tēvs nevienu dienu nav strādājis un pašlaik dzīvo no tēva pensijas, tad pagaidām saņemu LVL 25 par katru bērnu. Negribu tiesāties par LVL 10.››
‹‹Bez oficiālajiem papīriem jāiesniedz pierādījumi par izdevumiem bērnam. Vislabāk ir uztaisīt izdevumu aprēķina tabulu, klāt pievienojot čekus.››
‹‹Mana draudzene nesen tiesājās. Tēvs bija ar mieru maksāt LVL 60, bet tiesa no bezdarbnieka piedzina LVL 54, neskatoties uz to, ka bija čeki un ārsta atzinums, ka bērnam nepieciešamas zāles. Beigās tiesa izvērtās netīrās veļas mazgāšanā, un draudzene bija satriekta.››
‹‹Ir Senāta norādījumi, kur teikts, ka, prasot vairāk par minimālo naudas summu, prasītājam ir jāpierāda prasījuma pamatotība, respektīvi, jāpievieno čeki. Tomēr tiesneši ir dažādi, un dažreiz trāpās uzrauties uz tādām pērlēm spriedumu izskatā, ka atliek tikai pabrīnīties.››
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Ģimenes pabalsti ārzemēs dzimušiem vai dzīvojošiem bērniem