Bērni

Atradināšana no krūts

Lielākā daļa māmiņu ļoti vēlas savas atvasītes barot ar krūti, bet pienāk laiks, kad māmiņas izlemj beigt šādā veidā barot bērniņu. Tomēr ne vienmēr šis atradināšanās process ir viegls, tāpēc ir vērts izprast, ko darīt, lai tas būtu iespējami vienkāršāk.
Lai arī ir diskusijas, cik ilgi mazuli barot – trīs mēnešus, sešus mēnešus, līdz gadiņam vai ilgāk, tā ir katras māmiņas un viņas mazuļa izvēle. Līdz gadiņam bērna galvenais ēdiens ir mātes piens un pārējais ēdiens ir papildēdiens, bērniņa iepazīšanās ar to.

Ideāli, ja māmiņas vēlme pārtraukt zīdīšanu sakrīt ar laiku, kad bērns vairs nevēlas ņemt krūti, un tas var notikt gan pusgada, gan pusotra gada vecumā, tomēr ne vienmēr tā notiek. Ir daļa speciālistu, kuri uzskata, ka, lai arī bērniņu barot ar mātes pienu ir labi, jo vēlāk bērniņu mēģinās atradināt no krūts, jo grūtāk būs. Īpaši tad, ja bērns krūti izmanto kā galveno mierinājuma un arī aizmigšanas veidu. Tajā pašā laikā jāņem vērā īpatnība, ka tieši pirms bērns pats atsakās no krūts, viņš biežāk vēlas krūti, lai pēc tam no tās atteiktos. Māmiņai var būt emocionāli grūti pilnībā beigt barot bērniņu ar krūti, jo tā ir īpaša saikne starp mazuli un māmiņu, un tieši tāda tā nebūs nekad. Tomēr katram vecumam ir atbilstoši mierināšanas, samīļošanas, mīlestības un attiecību uzturēšanas veidi, tāpēc ar laiku krūts barošanu var aizstāt ar ko citu, kas ir pieņemams māmiņai un bērniņam.

No tautas gudrībām iesaka labāk bērnu atradināt dilstošā mēnesī. Vēl ir atšķirīgi viedokļi, vai labāk to darīt vasarā, kad var dažādus vietējos labumus piedāvāt un nav jāsatraucas, ja kritīsies mazuļa imunitāte, jo ir silts laiks, vai ziemā, kad mazāka iespēja saslimt ar vēdera infekcijām.

Var gadīties, ka ar krūti jāpārtrauc barot pēkšņi, jo māmiņa saslimt un jāsāk lietot antibiotikas vai arī nokļūst slimnīcā un nevar būt kopā ar mazuli. Tik un tā piena daudzums jāmēģina samazināt pakāpeniski. Tā kā mazulis pieniņu neēd, tad piens krūtīs veidojas pārāk daudz un ir labi laiku pa laikam to atslaukt, lai krūtis nekļūtu pārāk sāpīgas, karstas un jūtīgas. Palīdzēt var arī vīrs, kurš pieniņu nodzer tāpat kā mazulis. Ja tomēr krūtis sāp, var iedzert piparmētru tēju, uzlikt atdzesētu kāpostlapu.

Nekādā gadījumā gan nevajadzētu nosiet krūtis, jo tā var iedzīvoties mastītā, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Ja ir doma lietot zāles, kas palīdz pārtraukt laktāciju, jārēķinās, ka tām var būt nepatīkama blakus iedarbība.

Visbiežāk tomēr māmiņas atradina mazuļus pakāpeniski, vai arī mazuļi paši sāk ēst retāk vai pieprasīt sātīgāku barību. Līdz ar to krūts ēšanas reizes tiek aizstātas ar papildus ēdiena došanu. Ja atradina pakāpeniski, tad sāk ar vienas ēdienreizes aizstāšanu dienā un tā vairākas dienas. Ja viss noris veiksmīgi, var turpināt aizstāt vēl vienu ēdienreizi, un tā katru nedēļu vai pēc katrām trim, četrām dienām. Laiks, kamēr atradina no krūts var ilgt no pāris mēnešiem līdz pāris dienām, ja palikusi vien barošana pirms miega un pa nakti. Tā kā piens veidojas pēc pieprasījuma principa, tad, ja mazulis ēd krūti mazāk, arī piens veidojas mazāk. Ja ēšanas samazināšanas laikā rodas sāpīga sajūta krūtīs, vai nelieli bumbulīši, tad labāk iedot krūti biežāk, lai no tā izvairītos, kā arī uzlikt atvēsinātu kāposta lapu vai krūti maigi pamasēt. Visbiežāk vispirms bērniņš atsakās no dienas ēšanas reizēm (vai arī māmiņa atradina) un pēdējā paliek vakara – pirms aizmigšanas un rīta – pēc pamošanās krūts došanas reize.

Ir dažādi veidi, kā atradināt no krūts. Ja bērns ir jau liels un dzīvojas arī ar citiem cilvēkiem, māmiņa var uz pāris dienām aizbraukt prom, lai bērns atradinātos no ierastā režīma. Tomēr jārēķinās, ka tas psiholoģiski grūti var būt gan mātei, gan bērnam. Jo bērnam līdz ar ierastajiem mierinājuma veidiem pazūd arī pati māmiņa. Ja ir otrs vecāks, kurš arī labprāt darbojas ar bērnu, tad var darīt tā, ka uz atradināšanas laiku bērnu gulēt liek tētis vai kāds cits radinieks vai draugs, ar ko bērnam izveidojušās labas attiecības.

Ja neizdodas atradināt no krūts, iespējams tam mazulis vēl nav gatavs, bet visbiežāk tas norāda, ka māmiņa pati tam nav gatava un to labi jūt arī bērniņš. Ja bērniņš ir lielāks, bet nevēlas no krūts atteikties, ar bērnu var gan runāt, gan „tirgoties”. Var skaidrot, ka lieli bērni krūts pieniņu neēd, var arī izstāstīt, ka viņa labākais draugs taču arī vairs neēd māmiņas pienu. Daļa māmiņu stāsta, ka pieniņu aiznesa pelīte peļu bērniņiem. Var piedāvāt bērnam ko garšīgu krūts pieniņa vietā vai piedāvāt kādu patīkamu, viņam jaunu nodarbi vai tādu, kas viņu patiešām aizrauj. Ja māmiņai nekādi neizdodas mazuli atradināt, viņa mēdz izmantot metodi, kad krūtis nosmērē ar kaut ko bērnam negaršīgu, piemēram, sinepēm.

Tomēr, ja vēlas piestrādāt pie mierīgas un bērnam saprotamas krūts atradināšanas, māmiņai pašai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka grib pārtraukt šo barošanas, mierinājuma un mīļuma izpausmes veidu, un zināt, kā to darīt citādāk.  Lai pārliecinātos, ka bērniņš nav izsalcis vai izslāpis, krūts vietā viņam var dot visiemīļotāko dzērienu no vismīļākā trauka - ja bērns dzers, skaidrs, ka tiešām ir izslāpis - ja nedzers, tātad tās nav slāpes, bet pieradums. Ja bērniņš satraucas, tad svarīgi saprast, ka bērns nekā citādi nevar izrādīt protestu pret to, ka viņam atņem iemīļotu ēšanas, nomierināšanās vai aizmigšanas veidu. Jāskatās, vai bērniņš raud ar asarām vai bez. Ja bez, tad tas vienkārši ir veids, kā pievērst mammas uzmanību un iežēlināt. Ja nav asaru, var mierīgi bērnam izstāstīt, ka nebūs vairāk krūts, ka bērns ir pietiekami liels, ka ir citi mīļošanās veidi un var arī parādīt, kādi. Bērns ļoti labi izjūt, vai mamma saka tādu nenoteiktu nē, vai pavisam noteiktu. Bet galvenais, lai bērns arī izjūt, ka arī citādi var būt mīļums un aizmigšanas veids, kas var būt ļoti patīkams. Mazo var arī ieinteresēti nodarbināt, lai viņš aizmirstu par vēlmi pēc krūts, un aizmigtu kaut vai darbojoties ar savu mīļoto nodarbi. Ja grūtības rada vakara aizmigšana, svarīga ir vakara rituāla izveidošana, kad bērns ievēro, kas kam sekos un saprot, ka būs laiks gulēt un tam noskaņojas – vannošanās, pārģērbšanās, darbošanās mierīgā stāvoklī ar to, kas bērnam ļoti patīk. Var lasīt, stāstīt iemīļotās pasakas vai par iemīļotajiem zvēriem, ieviest runājošo lelli vai lāci, kas viskaut ko izstāsta un arī to, ka laiks iet gulēt. Gan māmiņas, gan bērniņa ērtībai labi šajā laikā vilkt drēbes, kuru dēļ mazulim grūtāk tikt pie krūts un kurās tās neredz.

Būtu jāņem vērā, ka laikā, kad bērns tiek atradināts no krūts, mierīgam periodam būtu jābūt gan māmiņai, gan bērniņam. Nebūtu labi, ka no krūts bērniņu atradina tad, kad viņam nāk zobiņi, kad viņa dzīvē ir notiek kādas pārmaiņas. Atradināšani no krūts vajadzētu būt mierīgai un pakāpeniskai, kuru mazais neizjūt kā kaut ko sāpīgu, bet nemanāmu pārēju no viena ēšanas veida uz otru, no viena iemigšanas rituāla uz citu. Lai bērniņš saprastu, ka viņu māmiņa joprojām mīl, svarīgi bērniņu vairāk samīļot, darboties ar viņu, izrādīt savu mīlestību.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Zīdanis un veģetārs uzturs

Atradināšana no pudelītes

Par zīdaiņa uzturu varat aprunāties Cāļa forumos

Zīdainis

Bērnu veselība