Bērni

Barošana ar krūti un darbs

Māmiņas, kuras ilgāku laiku savu bērniņu baro ar krūti, mēdz uztraukties par bērna turpmāko barošanu, kad ir jāatgriežas darbā. Šādas raizes rodas īpaši tad, ja darba gaitas tiek atsāktas jau pirmajos mēnešos pēc mazuļa piedzimšanas.

Foto: istockphoto.com

Darba likums nosaka, ka laikā, kamēr māmiņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, darba devējs var pieņemt citu darbinieku un, ja māmiņa vēlas atgriezties darbā pirms atvaļinājuma beigām, darba devējs viņai darbu var atteikt, jo uz noteiktu laiku ir noslēgts līgums ar citu darbinieku. Bet, ja darba devējam ir iespēja un interese pieņemt māmiņu atpakaļ darbā pirms plānotā laika, to ir iespējams darīt. Ja māmiņa vēlas strādāt uz pusslodzi, pēc likuma darba devējam ir pienākums piešķirt nepilnu darba laiku, jo likums paredz, ka darba ņēmējs, ja viņam ir bērns vecumā līdz 14 gadiem, to var pieprasīt. Pusslodze ir iespēja, kā apvienot darbu ar bērna barošanu ar krūti. Tomēr jāatceras, ka šādā gadījumā alga attiecīgi tiks samazināta.

Savukārt, ja māmiņa strādā pilnu darba laiku, likums nosaka, ka pārtraukumi bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, ir jāpiešķir ne retāk kā ik pēc trīs stundām. Pārtraukumus bērna barošanai var izmantot darba laikā vai arī tos var pārcelt uz darba laika beigām, tādējādi saīsinot darba dienas ilgumu un tiekot mājās agrāk. Arī pusdienlaiku māmiņa var izmantot bērniņa pabarošanai.

Vislabākais variants ir tāds, ja darbavietā ir bērnistaba, kur māmiņa pārtraukumos var mazuli pabarot, pārējā laikā zinot, ka bērniņš atrodas labā uzraudzībā un vajadzības gadījumā viņa atrodas netālu. Atgriežoties darbā, jāņem vērā, ka stresa dēļ, kas var rasties, atsākot strādāt, var samazināties piena daudzums, tāpēc māmiņai jācenšas būt mierīgai. Māmiņas satraukumu var izjust arī mazulis un kļūt nervozāks, tāpēc sievietei ir būtiski saglabāt mieru, lai bērniņš vieglāk pārdzīvotu brīžus, kad mammai nākas viņu atstāt.

Foto: istockphoto.com

Ja darbavietā nav bērnistabas, bet māmiņa dzīvo netālu, tad oficiālā pārtraukuma laikā ir iespējams pagūt nokļūt mājās vai arī cilvēks, kurš pieskata mazuli, var atnākt uz darbu. Otrs variants ir bērnu barot ar krūti pirms un pēc darba, pārējā laikā viņu nodrošinot ar pienu, kas iepriekš ir atslaukts.

Varianti, kā strādājot pabarot bērnu, ir. Aktuāls paliek jautājums, vai māmiņa ir emocionāli gatava tādam dienas režīmam un vai darba devējs ir saprotošs pret iespējamu darba kavēšanu bērniņa dēļ? Būtiska ir sievietes attieksme, jo daudzas māmiņas pirmajā gadā vēlas maksimāli daudz laika pavadīt ar mazuli un nevēlas bērnu atstāt citu uzraudzībā uz ilgāku laiku. Vēl ir iespēja strādāt mājas apstākļos vai darbu apmeklēt pāris stundas dienā vai pāris reizes nedēļā.

No Cālis.lv foruma:

‹‹Vai kādai ir bijis līdzīgi, ka jāstrādā un mājās paliek zīdainis, kurš nedzer no pudelītes? Mans vīrs ir zaudējis darbu, un man ir iespēja strādāt. Bērnam ir seši mēneši. Mana darbavieta atrodas piecu minūšu ilgā braucienā no mājām. Vai varu apsvērt domu, ka pārtraukumu laikā varu atbraukt pabarot mazo? Sanāk, ka pabaroju bērniņu pirms darba, divas reizes darba pārtraukumos un tad jau esmu mājās. Vai kādai ir bijis līdzīgi un vai viss bija ok?››

‹‹Tev tā būs grūtāk un mazajam arī – te mamma ir, te mammas nav. Es vairākas reizes dienā dotu pudelīti ar pašas pieniņu, mēģinātu dažādas pudelītes un knupīšus. Vajag būt pacietīgai, un gan jau bērns sāks ņemt.››

‹‹Es sāku strādāt, kad mazajam bija gads. Baroju no rīta pirms darba, pirmajās nedēļās nācu mājās pusdienlaikā, lai viņu pabarotu, un vakarā, un naktī. Pēc divām nedēļām barošanu pusdienlaikā pārtraucu, vēl pēc divām nedēļām baroju tikai vakarā un naktī. Tā kā bērns jau bija liels un es biju pārāk nogurusi, pēc mēneša pārtraucu barošanu ar krūti.››

‹‹Ja Tu vēl negribi pārtraukt barošanu ar krūti, tas nav nekas neiespējams. Vēl viena nianse – likumdošana mazu bērnu māmiņām paredz pārtraukumus darba laikā bērna barošanai, ko var izmantot ik pēc trīs stundām. Pārtraukumus var sakrāt līdz dienas beigām un stundu ātrāk iet mājās. Es savulaik to izmantoju.››

‹‹Es atsāku strādāt, kad mazajam bija četri mēneši. Man ir maiņu darbs – ir dienas, kad 15 stundas esmu darbā. Tagad mazajam ir gads un mēnesis, un turpinu viņu barot ar krūti. Arī manējais neņēma pudeles, kas bija apgrūtinoši, kad vīrs manās darba dienās palika mājās ar dēliņu. No sākuma viņš mazo baroja ar špricīti, jo citādi mazais pienu nepieņēma, bet pēc pusotra mēneša barošanas ar špricīti dēliņš tajās dienās, kad biju prom, sāka pieņemt pudelīti. Esmu pārliecināta, ka Tev izdosies apvienot darbu ar bērniņa barošanu!››

‹‹Es sāku strādāt, kad manai meitiņai bija septiņi mēneši. Strādāju piecas stundas dienā, līdz ar to izpalika viena ēdienreize, kas tika aizstāta ar piebarojumu. Ar krūti savu meitiņu baroju līdz pusotra gada vecumam. Ar laiku paliek arvien vieglāk, jo ir rīta un vakara krūts ēdienreize.››

‹‹Lai arī ir pants, kas nosaka, ka māmiņa var ņemt pārtraukumu, manuprāt, krīzes laikā būtu riskanti uzstāt darba devējam par šāda pārtraukuma nepieciešamību. Es neuzdrošinājos to pieprasīt, jo manā darba vietā ir ļoti liela konkurence.››

‹‹Es Tavā vietā atsāktu strādāt – Tu pabaro mazo un brauc uz darbu, tad Tev ir pārtraukums, kura laikā tu aizbrauc uz mājām un pabaro bērnu, kā arī paēd pati, un brauc atpakaļ uz darbu, pēc tam paņem pārtraukumu un aizbrauc mājās pabarot bērnu vēlreiz un brauc atpakaļ. Ar laiku mazajam vairs nevajadzēs, ka Tu brauc viņu barot pēcpusdienā (tā vietā viņam varēs iedot biezenīti).››

‹‹Es uzskatu, ka mazajam ir pie tā jāpierod. Ja vīram nav darba un tev ir iespēja strādāt, tad es Tavā vietā tā rīkotos.››

‹‹Pie Tavas prombūtnes mazais ar laiku pieradīs, turklāt domāju, ka pēc tam viņam būs vieglāk bērnudārzā. Un, ja tomēr viss nesanāk, kā cerēts, var paņemt bezalgas atvaļinājumu.››

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Zīdanis un veģetārs uzturs

Atradināšana no pudelītes

Par zīdaiņa uzturu varat aprunāties Cāļa forumos

Zīdainis

Bērnu veselība