Bērni

Barošana līdz gada vecumam. 3. daļa

Maize, glutēns, celiakija 

Kā ir ar maizi? Nedodu, jo bail ka aizrīsies, vai tā jādod mīksta vai nē? Un kā ar garoziņu?

Maize jāpiedāvā tikai no 9 mēnešu vecuma.

Mans puika pilnīgi traks paliek kad redz mūs ēdam, un šausmīgi grib kaut ko pats košļāt, maizīti, svaigu auglīti. Vai tiešām 7 mēnešos rupjmaize par ātru?

Tu taču vari viņam iedot kaut ko, ko viņš drīkst... šajā vecumā viņš vēl nesapratīs, ka ticis piemānīts. Maize satur glutēnu, un tā nav tā draudzīgākā viela mazuļa gremošanas sistēmai, labāk tomēr nogaidīt. Banāna vai ābola gabaliņš nekaitēs, tikai jāskatās līdzi, lai mazulis neaizrijas.

Ko sliktu mazuļa gremošanas sistēmai nodara glutēns? Mana mamma grib, lai es dodu zīdainim auzu tumi, saka, ka agrāk visi tā tika baroti un nevienam nekas slikts nenotika.

Auzu pārslas satur glutēnu. Tā ir olbaltumviela, kas padara putru lipīgu. To satur arī kvieši, rudzi, mieži. Glutēns 1 no 100 - 300 bērniem izraisa smagus zarnu bojājumus, kā rezultātā mazulim var sāpēt vēders, neuzsūkties barības vielas, viņš var atpalikt svarā, kaut arī pārtikas ir pietiekoši. Šo slimību sauc par celiakiju. Tā kā šī slimība ir bieža, ārsti domā, ka glutēns nav tā labākā viela cilvēka gremošanas sistēmai, tādēļ iesaka dot bērnam glutēnu saturošos produktus pēc iespējas vēlāk (ātrākais no 9 mēnešu vecuma šķēlīti maizes dienā). Auzu pārslu tumes barojošā ietekme ir stipri pārspīlēta, tā nemaz nav tik barojoša un veselīga. Mammas piens satur daudz vairāk kaloriju, tauku, olbaltumvielu, vitamīnu.

Celiakija ir gremošanas sistēmas slimība, par kuru daudzi pat nenojauš. Celiakijas gadījumā cilvēkam ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Maizē un daudzos graudaugu produktos ir komplekss olbaltums — glutēns. Lietojot uzturā glutēnu, celiakijas slimniekiem tiek bojātas sīkās bārkstiņas, kas klāj tievo zarnu gļotādu. Vispirms zarnā sākas iekaisums, pēc tam bārkstiņas samazinās vai pat izzūd, gļotāda saplok un deģenerējas. Celiakija ir viltīga slimība, jo tās simptomi mēdz būt netipiski. Nereti cilvēks vispirms ir ārstēts no pavisam citas kaites, piemēram, hroniskas mazasinības, neauglības u. c. Biežākās celiakijas pazīmes ir mazasinība, caureja, paaugstināts tauku daudzums izkārnījumos, svara zudums, vēdera uzpūšanās un sāpes, var būt čūliņas mutē, kaulu un locītavu sāpes, bērniem — augšanas traucējumi. Problēma ir tā, ka vienīgi neliela daļa celiakijas slimnieku nonāk pie ārsta, bet daudziem simptomi ir izteikti ļoti viegli un netraucē dzīvot. Taču, kad cilvēks saslimst ar kādu citu slimību, sevi liek manīt arī tie. Aptuveni tiek lēsts, ka Latvijā ar celiakiju slimo viens no katriem 300 cilvēkiem. Profilaktiski pārbaudīties derētu visiem, kam tuvākajos rados ir kāds celiakijas slimnieks, 1. tipa cukura diabēta pacientiem, epilepsijas, mazasinības, hroniska hepatīta slimniekiem. Diemžēl celiakija ir diagnoze uz mūžu. Cilvēkiem, kam tā diagnosticēta, jāievēro bezglutēna diēta, atsakoties no kviešu, rudzu, miežu un auzu produktiem. Viņu vajadzībām tiek ražota speciāla bezglutēna maize, cepumi, milti u. c. Šo produktu marķējumā attēlota pārsvītrota vārpa. Sākot ievērot diētu, veselības problēmas neizzūd uzreiz, bet pakāpeniski dažu mēnešu vai pat gadu laikā; tievo zarnu bārkstiņas pamazām atjaunojas. 

Agrāk tā darīja, bet agrāk slimnīcas bija pilnas ar bērniem, kam bija gremošanas problēmas, un neviens nevarēja saprast kas par vainu. Arī alerģiju biežums mūsdienās ir pieaudzis, ārsti domā, ka tās varētu būt arī nepareizas bērnu barošanas sekas (agrīna piebarojuma ieviešana). Pirmā putra bērnam varētu būt rīsu vai griķu vai kukurūzas putra, bez piena. Sākumā pusšķidras konsistences, bet barojama ar karotīti, nevis no pudeles.

Par glutēnu, saprotu, ka nevajadzētu dot bērnam pirms gada vecuma tādus produktus. Bet ja pamēģinātu, piem. speciālo bērnu 5graudu putru un nebūtu nekādas sliktas reakcijas, varbūt, tad varētu dot arī ātrāk? Vienkārši mammai gribētos dažādību un bērnam dikti garšo sausiņu pakošļāt.

Problēma tāda, ka reakcija var neizpausties uzreiz, bet ļoti pakāpeniski un nemanāmi. Es ieteiktu tomēr nogaidīt vismaz līdz 9 mēnešiem.

Kādu maizi labāk dot?

Ja bērns nav alerģisks, tad ir vienalga, kādu maizi dot, citādi labāk rudzu maizi bez kviešiem (jālasa sastāvā), jo kvieši ir diezgan alerģiski. Maize, kuras sastāvā ir veseli vai rupja maluma graudi, uzturvērtības ziņā ir pārāka par baltmaizi, tajā ir vairāk vitamīnu un dzelzs.  

Putra

Vakarā dodu mazulim putru. Naktī pret rītu ik pa laikam ļoti sāk bļaut. Vai tās varētu būt vēdera sāpes?

Nedomāju, ka putra būtu tas ēdiens, no kura sāpētu vēders. Varbūt bērniņam kāds nelāgs sapnītis vai sagribas māmiņas tuvumu.

Ar kādu putru sākt?

Piebarošanu sākt vislabāk ir ar rīsu putru bez piena (it sevišķi, ja no piena putras ir novērota alerģiska reakcija). Rīsi nesatur glutēnu, turklāt gatavajām putrām ir pievienoti vitamīni un tās ir ātri pagatavojamas, putra būs bērnam piemērotas konsistences. Vēlāk var mēģināt putras ar piena maisījumu (tas nav tas pats, kas vārīt putru ar svaigu pienu), turklāt nedēļu ir jāvēro bērna reakcija uz to. Svaigu pienu tikai no gada vecuma.

Vai pirms pašas gulētiešanas drīkst dot piebarojumu? Vai nav par smagu guļošam kuņģītim? (Pieniņu viņš tā vai tā ēd pirms pašas čučumuižas). Ja drīkst, tad kurš labāk - putriņa vai dārzenīši?

Putra nav smags ēdiens (smags ēdiens ir gaļa, sēnes, rieksti). Putra satur cieti, kas lēni šķeļas un atbrīvo glikozi, kas nodrošina bērniņu ar enerģiju ilgāk kā mammas piens vien, tādēļ uz nakti var dot putru.

Par cik esam alerģiski, pagaidām ēdam tikai griķu, prosas, rīsu, kukurūzas putras. Tās vāru pati no veseliem graudiem. Vai jāvāra viena veida putra vienā reizē, jeb var vārīt vairākus graudus kopā? Ja vāra kopā, sanāk katru dienu viena veida putra. Vai tas ir ok? Vai nav nepieciešama kāda dažādība?

Var vārīt arī kopā, nekādas sliktas reakcijas no tā nerodas, bet, kā jau minēju, garšu dažādība ir ļoti svarīga šajā vecumā. Varbūt var dažādot putras garšu ar kādu augli.

Vai speciāli gatavotās putras ir vērtīgākas nekā paštaisītās (jeb tas atkal ir reklāmas triks ar tiem klāt pievienotajiem vitamīniem - tie taču nav dabīgi vitamīni, vai ne?)

Dabīgi vai nedabīgi, tie tomēr ir vitamīni, un labāk ka tie ir, nekā ka to nav. Runām par to, ka nedabīgie vitamīni neuzsūcas organismā nav pamata, ar vienu izņēmumu - C vitamīnu. No augu valsts produktiem tas tiešām uzsūcas daudz labāk, jo tur ir vielas, kas veicina tā uzsūkšanos. Tā kā šīs vielas ir atklātas, tās pievieno kopā ar C vitamīnu. Pārējie vitamīni uzsūcas labi. Gatavajās putrās bez vitamīniem ir arī mikroelementi - dzelzs, jods, fluors, kas mazulim arī ir ļoti nepieciešami, un mammas pienā nepietiekamā daudzumā. Ļoti laba putra alerģiskiem bērniem ir Nestles Sinlac. Tā ir bez glutēna, bez piena, augstas kalorāžas.

Kā tu skaties uz, piemēram, kanēļa, vanilīna, kurkumas likšanu klāt putriņām 8 mēn. vecam mazulim?

Neko nezinu par garšvielu kaitīgumu, tādēļ pieņemu, ka var likt. Es ieteiktu tomēr mēģināt mazuli pamazām radināt arī pie šķietami negaršīga/bezgaršīga ēdiena.      

Augļi

Atsevišķa ēdienreize ar augļiem, ko tu par to saki? Man doks teica - nekad viena ēdienreize nebūs augļi, tikai našķis vai deserts, bet ne ēdienreize.

Es saku, ka var būt arī atsevišķa ēdienreize no augļiem (bērnam, kas neēd mammas pienu, citādi piens + augļi), jo arī augļi ir ļoti bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un citām organismam vajadzīgām lietām. Augļi labi der launagam, kā maza ēdienreize starp lielajām ēdienreizēm.  

Mums divās ēdienreizēs ir putra ar augļiem (ar augļiem tāpēc, ka dodu putras bez piena)? Vai varbūt vienā reizē pietiek tikai augļi?

Ja dod abās ēdienreizēs arī mammas pienu, tad droši vari dot atsevišķi putru un augļus. Bērnam ir jāmācās pieņemt atšķirīgas garšas un ēst arī ēdienu, kas nav salds vai ļoti garšīgs.  

Dārzeņi

Dokumentā rakstīts, ka svaigus dārzeņus jādod no gada vecuma, bet kā ir ar tiem rokā dodamajiem dārzenīšiem? Vai var dot, teiksim, 8 mēnešus vecam bērniņam pagrauzt burkānu, kabacīti (tagad jau jaunie pieejami), gurķi, nevārītu kartupeli, rabarberu, utt.

Burkāns ir nedaudz alerģiskāks, to var būt vēl nē, nevārītu kartupeli es arī nedotu, bet gurķi, rabarberu, kabacīti var dot nelielos daudzumos.  

Gaļa

Bērnam ir mazasinība, ko varētu dot viņam, lai uzlabotu to situāciju?

Mazasinības gadījumā varētu dot gaļu, jo tas ir medicīnisks iemesls, kas attaisno gaļas došanu pirms 8 mēnešu vecuma ar krūti barotam bērnam. Konsultējies ar savu ārstu par mazasinības ārstēšanu ar zālēm.  

Taukvielas

No kāda vecuma tiem pašiem dārzeņu biezenīšiem drīkst likt klāt augu eļļu? Un kādas eļļas būtu bērniem piemērotākas - olīveļļa, ķiploku, sezama, u.t.t., u.t.j.p. (varbūt var dažādībai variēt)? Vai var/vajag likt eļļu putrām? Sviestu, krējumu kādu laiku nevarēsim - jo no tiem alerģija.

Līdz gada vecumam: ja bērns saņem daudz mammas piena, tad viņam nav vajadzības pēc papildus taukvielām (mammas piens visām mammām ir pietiekami trekns). Ja pieniņa ir vidēji daudz vai maz, papildus jāsaņem 5-10 g taukvielu diennaktī.

No gada līdz 2 gadu vecumam: ja bērns saņem daudz mammas piena, papildus nepieciešams 5 ml taukvielu, ja maz 10-15-20 g taukvielu diennaktī (jāatrēķina tauki, ko satur gatavās putras, biezeņi gaļa, atlikumu var pievienot eļļas veidā).Piemērota būtu auksti spiesta eļļa (olīveļļa, rapšu eļļa (ar maigāku garšu, ķimeņu eļļa, sezama, var mēģināt arī citas, bet tām parasti ir ļoti spēcīga garša). Auksti spiesta, nerafinēta eļļa satur poli nepiesātinātās taukskābes, kas uzlabo veselību ne tikai bērnam, bet arī pieaugušajam. Ieteicams ik pa laikam pamainīt eļļu, lai bērns pierod pie garšu daudzveidības.

Ārste Diāna Fridrisone

BOVAS Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca      

Citi noderīgi raksti

Zīdanis un veģetārs uzturs

Barošana līdz gada vecumam. 2. daļa

Par zīdaiņa uzturu varat aprunāties Cāļa forumos

Zīdainis

Bērnu veselība