Zīdainis un veģetārs uzturs
Pieauguši cilvēki apzināti pieņem lēmumu būt par veģetāriešiem. Bet kā ir ar viņu bērniem? Vecāki šo lēmumu pieņem zīdaiņa vietā. Mēģināsim uzzināt, ar ko tiek aizstāta gaļa zīdaiņu uzturā, vai tas bērnam nav kaitīgi un neapdraud viņa attīstību. Uzklausīsim dažādus viedokļus. Rakstā izmantota arī informācija no portāla vegetarisms.lv.
Dzelzi saturoši veģetārā uztura produkti
Veģetārieši uzskata, ka gaļā nav tādu obligāti uzņemamo vielu, ko nevarētu uzņemt ar augu valsts produktiem. Izņēmums varētu būt dažu slimnieku ēdienkarte.
Gaļa tiek minēta kā svarīgs dzelzs avots. Veģetārieši uzskata, ka tās vietā pietiek ar tādu produktu lietošanu kā, piemēram, sojas pupiņas (satur daudz kalcija un citas vielas, kas kavē dzelzs uzsūkšanos), ķirbji un to sēklas (satur salīdzinoši maz kalcija), vārītas parastās pupiņas (satur daudz kalcija), vārītas lēcas (satur salīdzinoši maz kalcija), lazdu rieksti un Indijas rieksti (satur citas vielas, kas ievērojami kavē dzelzs uzsūkšanos), pētersīļi, saulespuķu sēklas, šķeltie zirņi, auzu pārslas, prosa, rudzu maize, upenes, ar mizu vārīti kartupeļi, kāposti.
Lai dzelzs vieglāk uzsūktos, kopā ar dzelzi saturošo produktu maltītē ieteicams ēst arī kādu no produktiem, kas veicina dzelzs uzsūkšanos: citrusaugļi un to sulas, āboli, plūmes, zemenes, paprika, brokoļi, zaļumi. Jāizvairās lietot produktus, kas to kavē: kakao, kafija, tēja, kola, vīns, šokolāde, spināti, rabarberi, veseli graudi un klijas, piens, kalcija preparāti.
Pieredze no forumiem par dzelzs uzņemšanu zīdaiņiem ar veģetāro uzturu
«Ļoti labi garšo burkānu sula kopā ar biešu sulu. Var pievienot arī ķirbju vai ābolu sulu. Biešu sula jāizspiež pirmā un jānostādina vismaz stundu. Bietes ir vērtīgs dzelzs avots. Vēl katru dienu jāēd granātābols vai puse, ja ir ļoti liels.»
«Kad gaidīju dēlu, man izrakstīja dzelzs tabletes. Nebija nekādas jēgas, tikai samocīts kuņģis, un bija nelabuma sajūta. Ik dienu dzēru biešu (nostādināju tikai 15–20 min, ja jaucu kopā ar citām sulām), burkānu un ābolu sulu. Jau pēc dažām dienām sāku justies labāk. Pēc nedēļas aizgāju pie ārsta, un viss bija kārtībā, bet biešu sulas iedarbību daktere kategoriski apstrīdēja.»
- Foto: Hemera Photo Clip Art
- «Ieteiktu lielos daudzumos lietot diedzētus graudus un visus iespējamos ēdamos dīgstus. Tajos ir gan dzelzs, gan C vitamīns, gan folijskābe, turklāt ļoti koncentrētā veidā, jo sēklai tikko iznākušais asns ir spēka un enerģijas pilns. Kā nekā no asna ir jāizaug visam augam.»
«Dzelzs uzsūkšanos kavē kalcijs, tādēļ starp dzelzs bagātu produktu un piena produktu lietošanu labāk ieturēt 1–2 h ilgu starplaiku (gan pirms, gan pēc dzelzi saturošu produktu lietošanas).»
«Žāvētās aprikozēs un citos žāvētos augļos ir ļoti daudz dzelzs. Dzelzi satur arī brokoļi, zemenes, āboli un plūmes. Šos produktus var dot zīdaiņiem.»
« Runājot par piebarošanu, pirmos domāju dot dabiski mīkstos augļus: banānus, avokado, persikus, aprikozes, ķirbjus. Vēlāk pa karotei dot arī sulas.»
Vai zīdainim ir kaitīgi būt veģetārietim
Ģimenes ārste un pediatre Gerda Lielause ir kategoriski pret zīdaiņiem veģetāriešiem pēc septiņu mēnešu vecuma, jo ir redzējusi šādas rīcības bēdīgās sekas. Viņa strādā arī Bērnu slimnīcā Onkohematoloģijas nodaļā un redz, kas notiek ar bērniem, kuri savlaicīgi uzturā nesaņem gaļu. Ir gadījumi, kad nodaļā iestājas pacienti ar dzelzs deficīta anēmiju. Šiem bērniem tiek pārlietas eritrocītu masas, tiek nozīmēti dzelzs preparāti. Bez tā visa varētu iztikt, ja mazulim būtu bijis adekvāts un pilnvērtīgs uzturs.
Gaļa satur olbaltumvielas un to galveno sastāvdaļu – neaizvietojamās aminoskābes. Aminoskābes cilvēks pats nespēj sintezēt, bet augi tās satur ļoti niecīgā daudzumā. Aminoskābes organisms izmanto muskuļaudu būvēšanai. Nekādus oficiālus pētījumus par bērniem veģetāriešiem ārste nav atradusi – acīmredzot zinātnieki nevēlas uzņemties tik lielu atbildību par mazuļa veģetārieša tālāko attīstību un sekām, lai izmantotu šādos pētījumos.
Izplatītākais zinātnieku viedoklis – cilvēks fizioloģiski visvairāk piemērots visēdāja uzturam, jo, ēdot tikai augu valsts produktus, cilvēks nevar uzņemt fizioloģiski nepieciešamās uzturvielas.
Bērnam jāsaņem pilnvērtīgs uzturs
Ārste uzskata, ka pieaudzis cilvēks (pieņemot, ka saprot, ko dara) uzturā var lietot produktus pēc saviem ieskatiem. Bērnam ir jāsaņem pilnvērtīgs uzturs, lai neattīstītos dzelzs deficīta un B12 vitamīna anēmija, rahīts, olbaltumu enerģētiskā trūksme, kas ierobežo fizisko un kognitīvo attīstību jeb domāšanu.
- Foto: istockphoto.com
Nereti neadekvāti baroti bērni nonāk slimnīcā smagā stāvoklī. Tādos gadījumos bērnam jāsaņem ļoti nopietna terapija – tiek veikta eritrocītu transfūzija, parenterāla barošana (intravenozi tiek ievadītas minerālvielas, olbaltumvielas, sāļi), muskulī tiek ievadīti dzelzs preparāti un B12 injekcijas. Vērojams, ka šie bērni atpaliek attīstībā – vēlāk sāk staigāt un runāt, ir nervozāki, ir zināmas grūtības skolā. Mediķiem un psihologiem šādos gadījumos ir ļoti nopietns darbs ar vecākiem. Ieteicams ļoti sirsnīgi padomāt, pirms bērnus barot kā veģetāriešus.
Ja vecāki nolemj bērnu audzināt kā veģetārieti, tad bērna ārstam ļoti nopietni ar viņiem jārunā, jāizskaidro pilnvērtīga uztura nepieciešamība, jābrīdina par iespējamām veselības problēmām. Ja vecākus tomēr neizdodas pārliecināt, tad tēvam un mātei tas ir rakstiski jāapliecina. Reizēm parakstu nepieciešamība liek apjaust atbildību, ko viņi uzņemas. Jāatceras, ka par savu veselību ir atbildīgs katrs pats, bet par bērna veselību – vecāki.
Veģetārieši uzskata – bērna attīstību veģetārs uzturs nekavē
Dita jau vairākus gadus ir veģetāriete un pazīst arī desmitiem veģetāriešu ģimeņu. Viņas pieredze un pārliecība – ja vecāki savu bērnu netur badā vai nedod vienveidīgu ēdienu, tad tikpat veiksmīgi iespējams izaudzināt arī bērnu veģetārieti.
Viņas meita līdz astoņu mēnešu vecumam ēda tikai mammas pienu, un pūles sākt piebarot ar kaut ko citu cieta neveiksmi. Pēc tam pamazām sāka ēst dārzeņu biezeņus. Garšoja ķirbis un spināti. Vēlāk sāka ēst rīsus, sārtās lēcas ar sviestu u. tml. Vienīgais, ko Dita centās ievērot – piedāvāt bērnam iespējami lielāku ēdiena daudzveidību. Līdz gada un četru mēnešu vecumam viņa turpināja meitu barot arī ar krūti, un pārējais ēdiens visu zīdaiņa periodu bija veģetārs.
Pašlaik meitai ir trīs gadi un nav nekādu traucējumu attīstībā. Vēl vairāk – bērnudārzā tiekot slavēta kā gudriniece, un arī fiziskā ziņā viss ir kārtībā – analīzes labas, kauli veseli, imunitāte apskaužama. Paziņu veģetāriešu ģimenēs aug bērni, kas ir veģetārieši vai vegāni kopš dzimšanas un kuriem šobrīd ir no trīs līdz divdesmit gadiem. Ikviens no viņiem ir tikpat attīstīts, gan fiziski, gan mentāli, cik vienaudži visēdāji.
«Vēl mana pieredze rāda – ja vecāki bērnu baro pārsvarā ar desmaizēm, pelmeņiem, makaroniem un kartupeļiem, viņam problēmu ar veselību ir krietni vairāk nekā veģetāriešiem,» uzsver Dita.
Savukārt Kristīne Kreicberga ir veģetāriete neveģetārā ģimenē. Pasaulei un bērnu audzināšanai pieiet pēc principa – daru to labāko, bet cenšos neko neuzspiest. Darīt to labāko, viņasprāt, ir pēc iespējas ilgāk barot ar krūti, mājās gatavot veselīgu, veģetāru ēdienu, bet ārpus mājas, cik iespējams, ierobežot neveselīgās pārtikas (gāzētie dzērieni, ķīmiskie saldumi u. c.) lietošanu.
Dvīnes ar krūti barojusi līdz vienam gadam un astoņiem mēnešiem. Tagad meitām ir pieci gadi. Ne vienmēr ikdienas steigā izdodas gatavot kaut ko ļoti veselīgu. Gadās, ka ēdiens ir veģetārs, bet nav īpaši veselīgs. Tā kā Kristīnei nav sava dārza, viņa pavasarī «Biotēkā» nopērk bērnu vitamīnus un neiebilst arī pret parastajiem, aptiekās nopērkamajiem bērnu vitamīniem, ja vien to sastāvā nav nātrija benzoāta, aspartāma un saharīna.
Viņa meitas nav biedējusi ar šausmu stāstiem par lopkautuvēm u. tml., jo nedomā, ka uzturs jāliek izvēlēties, ietekmējot bērna psihi. Meitas zina, ka mamma gaļu neēd, jo viņai negaršo, zina to, ka gaļa nav tik veselīga kā ogas, augļi, rieksti, dārzeņi un zaļumi. Esot bērnudārzā un ciemos, Kristīne meitām gaļu no mutes nerauj laukā.
Ieteikums pieaugušajiem veģetāriešiem
Ģimenes ārste un pediatre Gerda Lielause uzskata – ja pieaugušajam cilvēkam pārliecība neatļauj lietot gaļu, tad uzturs ļoti jāpārdomā, lai tas būtu sabalansēts. Lai kompensētu olbaltumu un neaizvietojamo aminoskābju trūkumu, uzturā jālieto soja, kaņepju sēklas, griķi, rīsi (vēlams brūnie) ar pupām, humoss (zirņu pastēte) ar maizi (vēlams pilngraudu) un dārzeņiem.
Veģetāriešiem ne retāk kā vienu reizi mēnesī nepieciešams veikt pilnu asins ainu. Jāveic pilna asins bioķīmiskā izmeklēšana, kuras laikā pārbauda folskābes, B12 vitamīna, dzelzs, transferīna, ferritīna, kalcija, fosfora, kālija, nātrija, kopējā olbaltumu, magnija un D3 vitamīna līmeni.
- Foto: istockphoto.com
Vismaz reizi gadā nepieciešams veikt elektrokardiogrammu. «Gribu gan atgādināt – ņemot vērā ļoti ierobežotās asins izmeklējumu valsts kvotas, pacientam pašam vajadzētu atvērt savu maciņu, jo veģetārisms ir pacienta pārliecība, nevis medicīniska indikācija. Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem, nepieciešamais deficīts jākompensē ar dzelzs preparātiem (piemēram, «Tothema» – pēc hematologu domām, visefektīvākais līdzeklis), kalcija un citiem minerālvielu preparātiem,» stāsta ārste.
Veģetārieši mēdz uzskatīt, ka veģetārisms viņiem palīdzējis tikt galā ar dažādām slimībām. Ārste to skaidro tā: «Ņemot vērā mūsu gadsimta nelaimi – trekns uzturs (frī kartupeļi, lielveikalos nopirktas gatavas, uzsildāmas mērces ar piedevām un citas ātrās uzkodas), pusfabrikāti (pelmeņi, paciņzupas, hamburgeri, picas), – veģetāriešus varētu uzskatīt par veselīgākiem ēdājiem. Viņu ēdienkarti vajadzētu izmantot periodiski, nevis ilgtermiņā. Jāatceras, ka Latvijā biežās sirds, asinsspiediena, liekā svara un cukura slimības varētu mazināt, pārejot uz veģetāru diētu. Iespējams, ka Latvijas problēma ir tādu diētas speciālistu trūkums, kuri zina, kā to pareizi darīt.»
Iveta Odiņa