Bērni

Zīdaiņu piebarošana

Māmiņas, kuras bērnu baro ar krūti, vienmēr interesē jautājums – kad un ar ko būtu jāsāk bērniņu barot papildus? Jau 2003. gadā Veselības ministrija apstiprināja ‹‹Veselīga uztura ieteikumus zīdaiņu barošanai››. Par to, kādas atziņas ministrija piedāvājusi, kā sokas ar to ievērošanu praksē un kādus jaunus piedāvājumus varētu pievienot, konsultē ‹‹Mediconsult MS›› pediatre Diāna Fridrihsone.

Zīdaiņa pamatēdiens – mātes piens

Līdz sešu mēnešu vecumam (ieskaitot) zīdainim pietiek ar saņemto mātes pienu, kas zīdaini nodrošina ar visiem nepieciešamajiem hormoniem, imūnvielām un fermentiem un satur visas vajadzīgās uzturvielas, kas ir viegli sagremojamas, atbilst zīdaiņa attīstības pakāpei un organisma prasībām. Tas vienlaicīgi ir ēdiens un dzēriens. Mātes piens bērnam būtu jāsaņem līdz pat divu gadu vecumam.

Kā uzsākama piebarošana

Foto: Hemera Photo Art Clip

Septītajā mēnesī zīdaiņa pamata uzturam, mātes pienam, pakāpeniski pievieno papildu uzturu – dārzeņus, putras, augļus un to sulas. Kādā no ēdienreizēm pēc mātes piena nedaudz jāiedod cits ēdiens. Pirmais papildu uzturs varētu būt sakņu vai augļu biezenis. Sākumā dārzeņu biezeni vajadzētu gatavot no viena veida dārzeņiem, ieteicams no maigākiem – burkāniem, ziedkāpostiem vai brokoļiem bez sāls, bez cukura un bez garšvielām. Vēlāk dārzeņu sortimentu var mainīt un paplašināt. Nedēļas laikā bērns pierod pie dārzeņu biezeņa, tāpēc citā ēdienreizē vajadzētu piedāvāt dārzeņu novārījumā vai ūdenī vārītu putru – rīsu, kukurūzas vai prosas (tās nesatur glutēnu). Vēlāk putru var gatavot dārzeņu novārījumā un nedaudz pievienot govs pienu. Ēdienreižu beigās vai starplaikos bērniņam var dot padzerties vārītu, atdzesētu ūdeni.

Dienā izvēlies tādu laiku, kad nav jāsteidzas un tu vari mierīgi iedot bērnam jauno ēdienu. No rīta bērnam vēl arvien jāzīž krūts – tad viņš parasti ir ļoti izsalcis un nav noskaņots jauna ēdiena izmēģināšanai. Dažiem piemērotākais laiks var būt priekšpusdiena, citiem – vakarpuse.

Kad bērnam mutē liks karotīti ar ēdienu, viņš sākumā nesa­pratīs, kas tas ir, tāpēc ēdienu uzreiz automātiski nenorīs. Ēdiens mutītē var sa­krāties, kamēr vecāki domā, ka barošana ir veiksmīga. Viss var beigties arī ar to, ka ēdiens skriešus iznāks atpakaļ. Uzsākot piebarošanu, jārēķinās ar to, ka sākumā vairāk ēdiena tiks izspļauts, nevis norīts.

Ja bērnam ēdienu mutē liek pārāk dziļi, tas var izraisīt vemšanas refleksu, un bērns tuvāko dienu laikā nevēlēsies pieņemt ne­kādu ēdienu no karotītes. Karotīte jāmēģina likt samērā sekli, pret aukslējām, lai bērns ēdienu no karotītes varētu izsūkt. Svarīgi ir zināt, ka daži bērni jau no paša sākuma dod priekšroku biezākām putrām, savukārt citiem vairāk pieņemamas ir šķidrākas putras, tāpēc ir ieteicams izmēģināt abus variantus. Iesūcot doto ēdienu, bērns izmanto jau iepriekš izveidojušos refleksu. Ja bērns konsekventi izspļauj visu, ko viņam mēģina iedot, vajadzētu pagaidīt pāris dienas un pēc tam mēģināt atkal. Pēc tam, kad bērns sapratīs, ka tas ir ēdiens un ka tas remdē izsal­kumu, viņš sāks ēst bez iebildumiem.

Nākamie piebarošanas produkti

Lai zīdainis papildus saņemtu vitamīnus un minerālvielas, sākot ar sešu mēnešu vecumu, jāsāk dot augļu un ogu biezeņi vai to sulas, kam nepievieno cukuru. Sākumā sulas vai biezeņus gatavo no viena augļa: ābola, banāna vai bumbiera. Svaigi spiestas sulas sākumā var atšķaidīt ar ūdeni. Augļu biezeņa un sulu daudzumu pakāpeniski palielina – sāk ar vienu tējkaroti (5 g) un palielina līdz 5–6 tējkarotēm.

Piebarošana astoņu un deviņu mēnešu vecumā

Sākot ar astoņu mēnešu vecumu, zīdaiņa ēdienkartē pakāpeniski jāiekļauj gaļa un pākšaugi. Gaļu bērniņam jādod biezeņa veidā, ko gatavo no cūkas, liellopa vai vistas gaļas. Gaļai var pievienot vārītu tomātu. Gaļas biezeni var dot kopā ar dārzeņu vai pākšaugu biezeni pusdienu laikā pēc zīdīšanas. Sākot ar deviņu mēnešu vecumu, zīdaiņa ēdienkarti papildina ar rupja maluma maizes šķēli, kas viegli apziesta ar sviestu vai margarīnu un ko bērnam dod rociņā.

Šajā posmā jauns ir ne tikai uztura veids, bet arī tas, ka bērnu var sākt uzmanīgi sēdināt augstā bērnu krēslā. Līdz ar to bērns var pavisam jaunā veidā piedalīties pārējo ģi­menes locekļu ēdienreizēs, arī tēvam ir vieglāk pārņemt bērna ēdināšanu.

Parasti bērns šajā vecumā jau sekmīgi tiek galā ar labi samīcītiem biezeņiem. To, cik ļoti jāsamīca un jāsasmalcina biezenis, rādīs prakse, proti, bērns ēdienu, kas ir par rupju, izklepos, atgrūdīs un izspļaus. Ja bērna izkārnījumos ir daudz nepārstrādātu ēdiena atlieku, tas var norādīt, ka ēdienu jāsasmalcina rūpīgāk, neskatoties uz to, ka bērns nav protestējis.

Gadu veca bērna piebarošana

Sākot ar gada vecumu, bērnam var sākt dot 2 % govs pienu un tā produktus (jogurtu, biezpienu, kefīru, sieru), olas dzeltenumu un zivis. Kopējam piena daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 600 ml. Bērna uzturā var iekļaut arī svaigus, nevārītus dārzeņus un saknes – dilles, sakņu salātus, redīsus, selerijas, saldos piparus, sīpolus, puravus un avokado rīvētā veidā kopā ar augļiem. Ja māmiņa vēlas turpināt zīdīšanu, mātes piens jādod pirms pārējā ēdiena.

Lielākoties visi bērni šajā vecumā jau var ievērot ģi­menes ēdienreižu skaitu dienā (četras ēdienreizes). Ļoti daudzi bērni jūtas vislabāk tad, ja tiek ievērota noteikta ēdienreižu sis­tēma, tātad – starplaiki starp ēdienreizēm ir no­teikti ar pulksteņa precizitāti. Šis vecums ir laiks, kad bērnam var sākt mācīt labus ēšanas ieradumus, un šajā aspektā ir svarīgi atcerēties, ka vecāki ir bērna paraugs – vienalga, vai viņiem tas patīk vai nē. Bērns dara to, ko dara viņam apkārt esošie, nevis to, ko viņam liek darīt.

Svarīgi ieteikumi piebarošanai

Zīdaiņa uzturā jāiekļauj ne vairāk kā viens jauns ēdiens nedēļā, un tas jādod pēc zīdīšanas (lai, ja nepieciešams, varētu noteikt iespējamās alerģijas cēloni).

Foto: istockphoto.com

Zīdaiņa pieradināšana pie cietās barības notiek pakāpeniski, sākot ar putrām, dārzeņiem un augļiem, kas ir samīcīti viendabīgā masā un kas pēc savas konsistences ir biezāki par mātes pienu. Kad bērns ir pieradis pie tāda ēdiena, viņu pakāpeniski var sākt pieradināt pie rupjākas barības, ko sajauc ar putrveida konsistences ēdienu. Kad arī to bērns no karotītes ēd bez rīstīšanās, var sākt dot mīkstus ēdienus, sagrieztus gabaliņos – novārītu burkānu, banānu un citus mīkstus augļus vai dārzeņus.

Kas ir labāks – Pirkts vai mājās gatavots ēdiens

Parasti ēdienu mēs gatavojam paši, tāpēc gluži dabiska ir vēlēšanās arī bērnam domāto ēdienu gatavot pašiem. To izdarīt nav īpaši grūti, un tas neprasa daudz laika, turklāt mūsdienās, kad ir pieejama saldētava un blenderis, tas atmaksājas. Praktiski ir vienlīdz viegli izņemt no saldētavas mājās gatavota ēdiena porciju vai nopirkt to gatavu veikalā.

Iespējams, daži iebildīs, ka rūpnieciski gatavots ēdiens zīdainim tomēr ir labāks – tas gatavots no izmeklētām un ļoti kvalita­tīvām izejvielām, stingri ievērojot higiēnas prasības, uztur­vielu saturs un ēdiena konsistence ir precīzi piemērota zīdaiņa attīstības stadijai un uztura vajadzībām. Šie apsvē­rumi rada drošības sajūtu, jo cilvēks, gatavojot pats, nevar zināt, vai ēdiena sastāvā ir viss mazulim nepieciešamais. Tomēr jāsaka, ka šādām bažām nav nekāda pamata, ja tiek pirktas svaigas izejvielas, tiek gatavots dažāds ēdiens un ievēroti ieteikumi par bērniem vajadzīgo uzturu attiecīgajā vecumā.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Barošana ar krūti un darbs

Atradināšana no pudelītes

Par zīdaiņa uzturu varat aprunāties Cāļa forumos

Zīdainis

Bērnu veselība