Pēc vieglās iepļaukāšanas aizmigu visai ātri(paspēju arī vēlāk minētajai māsiņai nosūtīt medus burciņu, kā pateicību par ātro reakciju manā gadijumā..Ak jā, ja jau sāku ar māsiņām, tad nezinu vai tas ir saistīts ar to ka tā ir pēcoperāciju palāta un jādod pacientiem stimuls atlabt vai ir tur kādi citi iemesli, bet 1 cita māsiņa(nezinu gan cik apzināti ) man par patīkamu pārsteigumu(pie tam - mulsumu slēpt nevajadzēja, jo dienas lielāko daļu tāpat neko zem jostas vietas nejutu ) zem sava baltā/visai plānā halāta nevelkāja neko citu kā visai simpātisku-spilgti rozā veļas komplektu(nu tā kā te, tik rozā)

Pats rīts sākās vēl pirms 6..temperatūras mērīšana, pote pret trombiem un antibiotiku deva, apmazgāšana ar mitru dvieli un veļas maiņa..un pa vidam vēl pa kādai tabletei..

Trakākais tajā visā, ka pēdējā ēdienreize bij vakariņas iepriekšējā dienā ap 18(auzu putras izskatā) a pie brokastīm tiku pēc 14 stundām..vāks vienkārši!!! saprotu ka diēta,bet komoon??? pa to laiku jau badā var nomirt(vai paģībt,kā manā variantā)..

Tā ap 9 tiku pārvests jau uz parasto palātu(tik ar niansi,ka nu jau palātā bij 6 keksi,sākotnējo 3 vietaa.. bik pašauri zinies ) un dabuju beidzot savu putru un vēlāk jau patīriju arī savu saldumu lādi..tad bij beidzot ok!

Diena gan pati bez īpašiem notikumiem,,ir bik temperatūra, bet tā sajūta ok..blakus izsniegtā zāļu kastīte ar paracetamolu sāpēm(ja nelīdz ir opcija dabūt intravenozi kautko labāku) un pa 1 tabletei pret trombiem/iekaisumiem/hwz vēl ko!

Vakarpusē jau bik atlabu, sāku vingrināt kājas - labā vēl tā, bet kreiso galīgi bez spēka!

Ķirurgu redzēju uz minūti, rehabilatogu uz trim..pēcoperācijas aprūpe te pieklibo ..cerēšu ka pēc nedēļas nogales komunikācija ar speciālistiem uzlabosies