Šerpa auklīte b/d

Ziziite
kautkā melnie uznāca

Bet, kā jau minēju, ka ir protams lietas par, kurām nevajaga klusēt un ir jaiet izrunāt.

Slinkms lasīt savu penteli atkal, bet par iebiedēšanu ar mammas nenākšanu , kaku biksē, apsaukāšanos laikam nerakstiju, bet par tādām vispusīgakām lietām ar domu, ka nevajag pārspīlēt, bet tiešām izvērtēt situāciju adekvāti.

sanutka
o.k. apklusināsim jebkura bērna vēlmi izteikties (neiet jau runa, ka tieši dzied, bet, ka vispār bērns pie galda ierunājās) un, kas no tāda izaugs!? Gļēvs, par sevi nepārliecināts cilvēks, kas nekad un nevienam nespēs iebilst. Un tikai tāpēc, ka audzinātājas ir pārgurušas, ar mazām algām un savu personīgo problēmu nomocītas

BB
izklausās, ka pati esi audzinātāja vai auklīte, tad nu tagad cepies tā arī rodās klačenes, kuras izzīž no pirksta kautko! Ne aukīte, ne arī audzinātāja es neesmu!!! Esmu vienkārši divu bērnudārznieku mamma, kura nedēļu dzīvojās kopā ar bērniem grupiņā, lai tie pierastu pie dārziņā un redzēja, ka tas nav viegls darbs un, ka vecāki jau pārāk brauc virsū tām audzinātājām! Protams, ka arī man ir 101 iemesla, lai uzbraukt audzinatājām, bet tāpēc ir mēle, lai aiziet un noskaodrot sutuāciju, pirms rakstīt kādas tās audzinātājas ir monstri. Otru pusi arī būtu prātīgi uzklausīt pirms izdarīt secinājumus.

hmm, vai, tad tik daudz žults manā rakstītajā Mērķis bija likt vecākiem aizdomāties, vai nav daļēji arī viņu vaina taja visa situācijā. Jo teiksim, mani bērnus kautkā nebar, bet ir vecaki, kuri sūdzās, ka viņu bērnu tik lama un lamā. Bet zinot to bērnu nav brīnums, jo visiem sit, ņem mantas nost. Vai, tad ta ir audzinataju vaina, ka bērns neaudzinats un audzinatajai visa uzmanība jāvelta tam aktīvajam, lai nepārsit kadam galvu. Un, ja parsitīs, tad audzinataja būs vainīga, ka neskatijās. Bet saknes meklejamas ne jau audzinatajā.

Vispār situācijas ir dažādas, tāpēc dārgās mamītes nu mēģinat izvērtēt objektīvi, nevis atrast uz , kā bumbiņas uzvelt.

Ir vecāki, kas mūždien piekasās, ka zekjubikses otrādi vai puņķis karājās. Mums teiksim ir noteikumi, kuros rakstīts, ka bērnu ar iesnām vispar nevar vest uz dārzīnu, paši vecāki parakstās pie tiem noteikumiem, bet pretenzijas ceļ, ka nenoslauka punķi audzinātāja. Kur loģika. Es vienmēr piebāzu bilnas kabatas ar salvetēm un priecājos,ka audzinātajas nedzen mājās ar puņķiem.

nese
Nav, nav tik traki, viņi pietiekoši pa dienu izrunājas un izklaigājas, jo man no grupiņas iziešanas galva dulla bija. Kautkā neticās, ka visi neviena varda nesaka. Varbūt vienkārši kāds parak jau aizravās ar runāšanu. Tu biji blakus? Varbūt man nav taisnība, jo ne vienmēr dzirdētais atbilst redzētajam.

Nu man jau liekas šausmīgi! mums bija līdzīgi, kad es gāju savējai pakaļ, ( sanāca gandrīz vienmēr ka paņēmu pirmo no dārziņa ) visi bērniņi skrēja atplestām rokām un bija gatavi nakt līdzi svešam cilvēkam, ka tik nebūtu japaliek. Tikai šajā gadījumā tā bija audzinātāja un beigās izradijās ka bērnu histēriskajai gribēšanai ātrāk prom no darziņa bija pamatojums.

džokidžš
nu re, tāpēc ir jārisina problēma un jāmeklē īstais iemesls un man jau liekās, ka ne vienmēr tās audzinātājas būs vainīgas. Cik reiz nav bijis tā, ka manam bērnam iekosts vai saskrāpēts, bet tādos gadījumos es eju nevis pie audzinātājām, bet gan pie tā bērna vecākiem runāt.