zbriedis
Par to podinja ieshanu, eeshanu gjeerbshanus ir domaats, ka beernam labaak, ja vinjsh to maacees dariit, tad noteikti buus kaartiigi paeedis, jo ja visi 20 atnaaks , kas nemaacees eest, tad aukliite ar audzinaataaju divataa noteikti nevarees visus kaartiigi pabarot. Taapat arii par gjeerbshanos un uz podinja ieshanu, ka fiziski nevar visus apruupeet taadaa veidaa.
Arii man saakumaa likaas, kad lielaakais beerns saaka iet daarzinja, ka tur ir taada discipliina un, es pirmaas dienas , kad vedu atceros, ka ljoti paardziivoju par to, ka mans beerns vilka nost zandaliites, bet vinjam aizraadija. Tas ir normaali, ka mammas saasinaati uztver audzinaataaju attieksmi, bet tas tikai mums mammaam taa liekaas, jo mees gribam, lai vinju tur ucina un miilji izturaas. Un tieshaam, kaa graamataas rakstiits to tiiri prakstiksi ir neiespeejami izdariit un paarsvaraa viena teorija. Mees vecaaki jau arii nedaram, kaa rakstiits graamataas, bet nezkapeec iedomaajamies, ka audzinaataajai jaabuut taadai vai shitaadai, lai sapaseetu ar muusu veelmeem. Audzinaataajas jau nav tur, lai beernus terorizeetu, tad jau neviens tur negribeetu iet. Mees jau ar ne vienmeer ar paleecienu uz darbu gribam iet, taa arii beerniem uznaak, ka negribaas uz to daarzinju, bet tas jau nenoziimee, ka deelj audzinaataajas, biezhi vien deelj tiem izlaistajiem un kausliiigajiem beerniem. Es protams nerunaaju par individuaalajiem gadiijumiem, kuriem nav attaisnojuma.
Katrai audzinaataajai ir savas metodes, kaa nomierinaat beernus, protams sapraata robezhaas un tas, ka naak, kaa puukjis Tev tik taa liekaas, beerns to uztver daudz normaalaak. kaartiibai jaabuut, citaadi tie mazie uzseediisies uz galvas un, tad atkal vecaaki buus neapmierinaati ar kautko. Man liekas, ka vienkaarshi jaabuut reaalistiem un nevajaga paarspiileet. Kaa jau te mineeju, ka nav dzirdeeti gadiijumi, ka kaadam ir palikusi gariiga beernudaarza trauma.