Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vecmāmiņas

Foxiic

Vairāk ir dzirdēti stāsti par vecmāmiņām, kas pārāk iejaucas mazbērnu audzināšanā, mums ir citādi. Visādas mutiskas pamācības esmu atklausījusies, bet, kad reāli vajadzīga palīdzība un lūdzu pieskatīt mazo, gandrīz vienmēr saskaros ar tādu ,,nu labi jau labi,, attieksmi. Uz 10 min pienākt paucināties - to jā, bet ja japieskata ilgāk vienmēr jūtos vainīga. daudz labaak pat jūtos, ja atstāju mazo sev zināmam cilvēkam par naudu, attieksme ir daudz patīkamāka.Neuzbāžos nevienam bieži ar savu bebuku, tikai kad citas iespējas nav.Kādēļ tāda izvairīšanās?Vai kādai ir bijis līdzīgi?


vecmāmiņa savus bērnus jau ir izaudzinājusi. viņai ir tiesības atteikties.


Вроде глупо так стоять, да не к месту целоваться..

Protams, ka ir tiesības atteikties, bet gribas tādu sirsnīgāku, mīļāku attieksmi sagaidīt. Tomēr mazbērniņš taču.dzirdēts tak, ka citas omas rautin raujas mazos pieskatīt

viena vecmāmiņa šad tad pieskata(kad jāiet pie ārsta), otra ir vairākas reizes apsolījusi, bet tad atteikusies.

bet tā lielāko daļu laika ar bērnu esmu viena, vīrs daudz strādā, labi ja brīvdienās kopā ar mums, bet tāda nu ir pašlaik situācija.

gribētos, lai kāds ar bebuci iziet laukā, lai varu kaut brīdi atvilkt elpu, bet gan jau paaugsies.

kopumā katrai vecmāmiņai sava dzīve, abas strādā, gribas jau viņām arī privāto dzīvi, tā kā arī saprotu. tikai dažreiz uznāk skumjas par to, ka it kā ir, kam atstāt un tajā pašā laikā- nav.

Mainīja betucis, 06.11.2008 17:14:15
Mainīja betucis, 06.11.2008 17:16:18


Man gan nešķiet, ka, ja vecmāmiņa ir savus bērnus izaudzinājusi, tad no mazbērnu audzināšanas viņai ir tiesības atteikties.

Manuprāt, ja jau tu izlem kļūt par mammu saviem bērniem, tad tajā pat brīdī tu izlem būt par vecmāmiņu saviem mazbērniem un vecvecmāmiņu saviem mazmazbērniem.... Tāpēc jau mēs esam ģimene.

Es, protams, neko neiebilstu par pieskatīšanas atteikšanu, ja mazbērna pieskatīšana traucē vecmāmiņas pašas darbam vai mazais tiktu atstāts nepārtraukti, bet, ja tas ir tikai reizēm, tad atteikt, manuprāt, ir netaisnīgi.

Tam tak mums ģimene ir, lai viens otram palīdzētu.

Tā protams ir mana pieredze un man prieks, ka tā ir pozitīva.

Tad jau uz to var paskatīties arī no otras puses. Es biju bērns savai mammai un tagad man ir savi bērni. Tad ko? Es varu atteikties no saviem bērna pienākumiem pret savu māti, jo tagad man pašai savi bērni jāaudzina? Tā teikt - bērnu dienas beigušās un čau, tagad pati esmu mamma un vairs neesmu savas mammas bērns, uz viņas lūgumiem varu neatsaukties, nepalīdzēt utt.?

Mainīja Kitina, 06.11.2008 17:23:37
Mainīja Kitina, 06.11.2008 17:27:15

Selma

Foxiic
man gan sen vairs nav zīdainis, bet varu teikt, ka arī mana mamma ne reizi pa šiem 7 gadiem pati nav izteikusi vēlmi pabūt ar mazmeitu. Esam devuši bērnu viņai uz pieskatīšanu, kad mums bijusi kāda bezizejas situācija, bet tas viss bijis ar tādu lielu negribēšanu no viņas puses. Vārdos mazmeitu dievina, darbos - ......

Uzspiest neko nevaram, tas nav viņas bērns un pienākuma viņai to pieskatīt nav.

betucis
tikai dažreiz uznāk skumjas par to, ka it kā ir, kam atstāt un tajā pašā laikā- nav.

tieši tā arī sanāk. saprotu, ka vecmāmiņas ir modernas un vēl nebūt ne vecas, strādā un grib privāto dzīvi, braukt uz ārzemēm atvaļinājumā uz teātriem utt. bet kā raksta arī Kitina
mazbēns manuprāt taču ir paaudzes turpinājums, bērna bērns. Es noteikti gribētu izbaudīt savu vecmāmiņas lomu un pavadīt laiku ar mazbērnu.

citas omas rautin raujas mazos pieskatīt Tici vai nē, bet tas ir pat ļoti apgūtinoši


Vecmāmiņa bērnu negrib pieskatīt ne cik. Atstāju viņai uz 10 min, kamēr pati ēst taisīju, un ko domā? Bērns atstāts uz dīvāna spirinās, bet vecmāmiņa pie datora čato. saprotu, ka vecmāmiņas ir modernas

Taču vecvecmāmiņa mazo pieskata ar lielāko prieku! Jo kad mēs viņai bijām tik mazi, viņas mazbērni, tad viņai bija jāstrādā. Tagad ar mazo varētu ņemties kaut visu dienu, ja vien es ļautu.


Man gan nešķiet, ka, ja vecmāmiņa ir savus bērnus izaudzinājusi, tad no mazbērnu audzināšanas viņai ir tiesības atteikties
Nu es gribētu iebilst no savas pieredzes, jo arī esmu vecmāmiņa jau 4 mazbērniem, bet pašai tomēr arī vēl 4 nepilngadīgi jāuztur, tāpēc man griežas ausīs tādi vārdi par tiesībām atteikties vai neatteikties. Tad jau man jājautā-vai man kā vecmāmiņai tad vispār nav nekādas tiesības uz savu dzīvi? Tas, ka es dzemdēju savus bērnus un audzināju pēc labākās sirdsapziņas, vēl nenozīmē, ka man līdz kapa malai tagad jābūt par bērnaukli saviem mazbērniem un mazmazbērniem. Es to lietu saprotu citādāk-maniem bērniem, izlemjot laist savu bērniņu pasaulē, ir jārēķinās, ka viņiem pašiem bērns arī būs jāaudzina, jāuztur un jāaprūpē, nevis jauztver kā savas mātes obligātu pienākumu pieskatīt bērniņu, kad jaunie vecāki paši ar pienākumiem netiek galā. Vai tad man ir vieglāk aprūpēt, pieskatīt 4 savusun vēl bērnu bērnus? Domāju, ka uz vecmāmiņu jābalstās tikai ārkārtas situācijās, bet pārējā laikā pašiem tas jāveic, jo bērniņam taču ir divi vecāki-tātad 4 rokas un 2 galvas, kas var kopīgi izlemt, kā risināt problēmu, lai jaunā māmiņa varētu arī atpūsties. Nedomāju, ka pusmūža sievietei nevajadzētu atpūtas mirkļus.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
11541741