Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vecmāmiņas

Foxiic

viedaminka

Tie mazie cilvēciņi ļoti pieķeras tiem, kas viņus pieskata. Ir skumji, ja mazajiem trešais tuvākais cilvēks ir sveša aukle nevis vecvecāki. Un ja aukle izdomā, ka vairs negrib ar to nodarboties, mazais paliek ar salauztu sirdi- cilvēks, kam viņš bija tik ļoti pieķēries, vairs nav sasniedzams.


kukainis

. Bet es vairāk gribu, lai mūsu vecāki pieskata mūsu bērnus, lai veidotos vecvecāku - mazbērnu attiecības, nevis manis ērtības pēc. Es varu aiziet ciemos arī kopā ar bērnu, vai noalgot aukli, tomēr tas ir svešs cilvēks kam bērna pieskatīšana ir tikai darbs, un protams, ka gribas, lai ome - mazbērna attiecībās tā nebūtu...
+100

Ja mana māsa pieskata bērnu, viņa ir foršā tante, tur sāk veidoties attiecības, un viņa būs manas meitas dzīvē arī padsmitnieka vecumā kā vēl viens tuvs pieaugušais papildus vecākiem. Aukle -- jā uz to bērnu viņa ir bērnam, ļoti iespējams pat iemīļo bērnu, bet aukles nāk uz aiziet. Nevienam cilvēkam taču nav kapacitātes uzturēt tuvas attiecības ar visiem auklējamiem vēl ilgu gadu garumā.

Man ļoti veicies ar maniem vecākiem, viņiem sagādā prieku dzīvoties ar mazo. Vīra vecākiem arī, diemžēl viņiem vecuma un slimību dēļ nevaru atstāt skrejošu mazuli pat uz 15 minūtēm, tāpēc sanāk retāk tikties.

Ar varu mīļš nebūsi un ko sēsi, to pļausi. Diez vai tur var rasties ilgtermiņā tuvas attiecības ar vecvecākiem, ja tās netiek sāktas kamēr bērns maziņš. Manuprāt, tas ir normāli, ja vecvecāki šad tad padzīvojas ar mazbērniem -- tik, cik viņiem pašiem spēka un tas nekļūst par lielu nastu.

Papildināts 20.05.2021 18:24:

un par to, vai tas ir vai nav pienākums: Mūsdienu sabiedrībā nav pienākums. Taču ir solīda hipotēze, ka cilvēks dzīvo tik ilgi pēc menopauzes primātiem tik netipiski ilgi, lai parūpētos par saviem mazbērniem https://science.thewire.in/the-sciences/evolution-menopause-reproduction-grandmother-hypothesis-growing-old/

Pasaulē kopumā vecmāmiņas un tieši mātes mātes dalība bērna dzīvē ir daudz nozīmīgāks faktors bērna izdzīvošanā nekā tēva dalība. (https://www.google.com/books/edition/The_Anthropology_of_Childhood/_J-TBQAAQBAJ?hl=en&gbpv=0)

viedaminka tas tev ir skumji, citiem nav


Все свои претензии в мой адрес запишите на листочек,

сделайте самолётик и летите на ....!!!

Счастливого полёта вам и вашим пассажирам!

Conejito

Foxiic
Bet tad, kad mazbērni jau būs lieli, tad omīte apvainosies, ka neko vairāk par obligāto apsveikumu māmiņdienā un ziemīšos no mazbērniem nesaņem. Protams, nav pienākums auklēt un pieskatīt mazbērnus, bet tad var teikt arī otrādi - mazbērniem nav pienākuma censties kaut kā īpaši veidot sirsnīgas attiecības ar pasvešu rada gabalu. Tā kaut kā sanāk. Ja omei tas nav būtiski, nu, ok, nevar jau piespiest. Galvenais, lai nav tā, ka gribas, lai mazbērni mīl, pašai tajās attiecībās neko neieguldot.

Papildināts 20.05.2021 19:50:

P. S. Ne par konkrēto omi, bet vispār (arī par mūsējām) - attiecības tā pa īstam sāk veidoties bērna otrajā dzīves gadā. Pirmajā - ne omes gribēja, ne varēja uzņemties atbildību palikt ar tik mazu. Ciemos, protams, brauca, paskatījās arī pa īsam laiciņam vai izgāja ar ratiem, bet tā riktīgi 1:1 sāka draudzētiesk, kad meita sāka runāt, sakarīgāk izrādīt savas vajadzības utt.


Četri vēji

Kā vecmāmiņa ap 50 teikšu ko līdzīgu, kā bija jau esperanta, drusku pārfrazējot
vai man kā vecmāmiņai tad vispār nav nekādas ir tiesības uz savu dzīvi?

Nav senie laiki, kad pēc pāris gadiem dotos pensijā. Man vēl gandrīz 15 gadi (optimistiska prognoze) ir jāstrādā. Atvaļinājumā - jā. Kādā atsevišķā pēcpusdienā (ārsta apmeklējums vecākam, pēc mana darba laika) vai atsevišķā brīvdienā - jā, bet tās ir un būs salīdzinoši retas reizes. Un ne jau tāpēc, ka patīk/nepatīk, bet tāpēc, ka man arī ir tikai šīs 2 brīvdienas, kad tikt galā ar lietām, ar ko jātiek mājas solī galā, t.sk. iepirkšanās. Un man ir vēl viens bērns pašai, lai arī jau paliels, tomēr bērns. Un vismaz vienu brīvdienu gribu veltīt fiziskām aktivitātēm, izbraucot dabā pārgājienos, jo veselībai tas nāk par labu.

Protams, izņēmuma gadījumi vienmēr var būt - vecāki saslimst, dārziņš aizveras. Par tiem nav runa, tur kaut kā risinās arī tad, kad liekas, ka risinājuma nav.

Bet risināt problēmu, lai jaunā māmiņa varētu arī atpūsties.uz vecmāmiņas rēķina, kurai arī pusmūža sievietei vajadzētu atpūtas mirkļus, nav īsti pareizi.



Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt

Mani pārsteidz, ka daudzi bērnu nodošanu vecvecākiem uzskata par kaut ko super pašsaprotamu. Agrāk tā darīja, jo nebija citu variantu, bet es neteikšu, ka arī agrāk vecvecāki laimē raudāja par šo pienākumu. Mana oma atzinās, ka viņai tas bija ļoti grūti - pieskatīt mani diendienā. Pieskatīt tudleri vispār ir mega smags darbs, jo no acīm izlaist nedrīkst ne sekundi.

Mūsu pašu bērni ir mūsu atbildība un tos radot, mēs nedrīkstam rēķināties, ka vajadzības gadījumā radi pieskatīs. Manējā trīsgadniece pie vecvecākiem ir palikusi uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes, bet tas nenozīmē, ka mēs neciemojamies vai neveidojam attiecības. Ja ir bezizejas situācija, ņemu auklīti, nevis zvanu radiem, lai viņus apgrūtinātu un lai manis dēļ viņiem būtu jāmaina savi dienas plāni.

Kokopelli

Četri vēji
Aij, pat nevajag 50 gadu, arī vecākām omītēm ir pilns ar savām lietām, hobijiem, utt. Jā nav algots darbs vairs, bet tas nenozīmē, ka viņas tagad ir gatavas visu savu brīvo laiku veltīt mazbērnu pieskatīšanai.

Beatrise11

Taisnība par saikni ar omi. Vecākajam dēlam ir ļoti mīļas attiecības ar manu mammu, rautin raujas pie viņas, mamma vienmēr ir lielu mīļumu attiecas, spēlējas, ir pacietīga.

Vecākā dēla lielākās bailes tagad covid laikā bija, ka tik ar omīti kaut kas nenotiek un nesaslimst, ciemos nebraucām, kamēr ome nebija vakcinējusies.

Mazais atkal omi dēļ pašreizējiem apstākļiem maz redzējis, tikai telefonā.

teite

Parasti kaitina, ka paceļ tik vecas tēmas, bet šoreiz būtu interesanti, kādas autores bērniem tagad attiecības ar omi. Vesels pētījums sanāktu.

Papildināts 22.05.2021 01:36:

Pec novērojumiem (savā un citu pieredzē) - īsi sakot - ko sēsi, to pļausi. Ja piesaiste bērnībā nav veidojusies, vecvecāki var uz galvas stāvēt, mazbērniem viņi nafig vairs nebūs vajadzīgi tad, kad vecvecākiem beidzot sagribēsies nu jau paaugušos (un ērtu) mazbērnu klātbūtni.


Viss, ko jūs lasāt, drīkst tikt uztverts kā joks, nav ņemams par pilnu patiesību un nekādā gadījumā nav jāuztver personīgi.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
11541741