Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

nejēdzīgākās traumas

Kļukva

Inguuninja

Rudens - kartupeļu talka, mamma ielīda grāvī pačurāt, līda arā un salauza kāju, mani brāļi krēsliņā nesa viņu mājās. Tagad viņa vairs nelien grāvī čurāt!

zināšanas


 


Atceros vienu gadījumu. Mēs ar ģimeni bijām ekskursijā uz Tallinu. Skatamies, ka tuvojas darba laika beigas, bet gribās pa aizsarg mūri pastaigāt. Mamma saka, ka jāmēģina sarunāt. Ejam iekšā tajā vietā, kur biļetes jāpērk. Mamma nepamanīja pakāpienu un paklupa. Un taisni kasierim priekšā uz ceļiem nokrita... Kā mēs smējāmies- viena uz ceļiem lūdzās lai ielaiž... (Mammai bija viss kārtībā, tikai bik ceļgali apdauzīti...)

Man bērnībā bija- sporta laukumā ar pagalma bērniem staigājām pa metāla labirinta augšu (piezīmēšu- tur nebija paredzēts augšā līst...) un man paslīdēja kāja... Rezultāts- visa mute vienās asinīs un no vietas izsisti priekšzobi, kādu nedēļu nevarēju normāli paēst... )

Vēl atceros staigājām pa Kokneses pilsdrupām. Es neveiksmīgi uzkāpu uz viena akmentiņa un kāju vairs nevarēju pielikt pie zemes. Mūsu ekskursija beidzās traumpunktā... Rezultāts- ģipsis...

12345

Sīce uzmauc pirkstā gredzentiņu un nost vairs nedabū. Izmēģināmies ar ziepēm, izmēģināmies ar eļļu- nekā. Pirksts pampst arvien resnāks un kļūst arvien zilāks. Joņojam uz palīdzības punktu (tas- jau mūsu Anglijas dzīvē). Tur prasa: "Kad esat iepriekš te bijušas?"

Mūsu atbilde: "Šorīt no rīta." (Jo no rīta bijām noņemt plāksteri no zoda pēc paslīdēšanas uz banāna mizas skolas rotaļlaukumā. )

Papildināts 19.06.2012 16:53:

Bet reiz es izglābos no traumas, kas tiešām būtu bijusi ļoti muļķīga. Vārīties ieliktā kondensētā piena bundžiņa uzsprāga bez manis, t.i., es laimīgi trāpīju nebūt virtuvē tajā brīdī.


.

Salauzu pirkstu,mīcot malto gaļu bļodā.


Pirms dazam dienam ejot dusa, nenoliku zeme paklajinu. Kapjot ara slaidi nozavos uz flizem. Tagad nejega sap ribas - ne pagulet, ne normali paelpot, ne paiet. Lauztas nav, pat zilumu nav. Toties viram histerija katru reizi, kad eju dusa - iekrampeties nelauj, stav aiz durvim un gaida kad iznaksu.

Inguuninja

korfu
man ar tā gadījies, vienīgi vīram histērijas nav manītas


 

atcerējos par slapjām flīzēm... reiz pusdienojām virtuvē, jaunākais dēlēns sēdēja man klēpī un vienā brīdī nejauši apgāza karstas tējas krūzi - nedaudz apdedzināja roku. es pielēcu kājās un metos ar mazo uz rokām pie izlietnes, paturēt roķeli zem tekoša ūdens. flīzes, saprotams, no izlietās tējas bija slapjas un es ar visu mazo nolikos garšļaukus. visnotaļ veiksmīgi, paliekošu seku nebija :]

a ja par jaunākiem laikiem - pagājšnedēļ jogas nodarbībā bišķi sačakarēju muguru , tā teikt, strādāju pie gara un miesas vienotības atjaunošanas, miesa nespēj turēt līdzi :]


everything comes to us, that belongs to us, if we create the capacity to receive it.

Mazgāju traukus, nu jau kārta lielajam šķīvim, bet šis baigi smags un slapju pagrūti noturēt, kā rezultātā tas ielido izlietnē un saplīst tā, ka paliek puse un vēl drusmtalas. Skatos uz to lielo šķīvja pusi un prātoju - nu šitā misenē tak neielīdīs, vajadzētu saplēst sīkāk. Domāts darīts, aizmirsās tikai to nelaimīgo šķīvja pusi no rokām izlaist pirms triekšanas pret izlietnes malu. Rezultātā, protams, asiņu pilna izlietne, roka visa asinīs, mēģinu uz ātro aptvert, vai visi pirksti vietā un neviens izlietnē starp lauskām nemētājas. Par laimi, iztiku tikai ar milzīgu robu vidējā pirksta galā, it kā vajadzēja braukt šūt, bet es izlēmu, ka tur tāds nieks vien ir un ar nostiepšanu kaut kā nebūt visu ataudzēju. Rēta, protams, par piemiņu palika. Tagad pret lielajiem šķīvjiem izturos ar liiiieeeelu cieņu


Kas runā to, ko grib, dabūs dzirdēt to, ko negrib.

mazais mezhoneens

Man traumatiska melna svitra. Pirms nedelas, ejot leja pa kapnem neiesledzu gaismu. It ka zinu, cik pakapieni, bet kludijos. Rezultata zils apaksdelms, uzpampis celgals un kaju iztaisnot nevaru. Pie daktera pat negaju, jau toreiz prasija vai nav accident, soreiz tok policus izsauktu. Ta atkal darbs gar degunu un garlaiciga tupesana maja. Nu aita nu.


Es dzīvokļa remonta laikā sevi pamanījos gan satraumēt, gan pati izsmieties vēl par to.

Attaisīju paku lamināta, cēlu visu uzreiz augšā (jau biju tā darījusi iepriekš, kāpēc tad tērēt laiku un pa vienam dēlītim māžoties?), sāka man tie dēlīši šļūkt pa rokām. Nevarēju vairs noturēt un visa paka man ar milzīgu blīkšķi norita uz kreisās kājas lielā pirksta. Es fiksi mēģinu sagrābstīt to visu augšā. Tieši tad, kad beidzot visu atkal pacēju ap jostasvietu, viss tas lamināta klājiens izkrita man vēlreiz - šoreiz uz otras kājas lielā pirksta.

Sāpes tādas, ka nagi varētu arī notiet nost (jau ir bijusi pieredze). Nogrūžu visu nafig un metos uz vannasistabu. Bet man zem remonta džinsiem palikušas zeļubikses. Rauju vaidēdama un smiedamās to visu nost, kāpju vannā un stāvu ar baudu zem aukstā ūdens strūklas.

Otro daļu vēroja vīrs, kurš pirmo daļu nebija redzējis. Bet es ta viņam kādu laiku paskaidrot īsi nevarēju, kāpec aurodama atnesos uz vannas istabu un apenēs stāvu zem pamatīgas aukstā ūdens strūklas. Tās acis man vēl vairāk sasmīdināja.

Interesantākais ir tas, ka vienas kājas īkšķis, izrādās, ir izturīgāks par to otro. Trāpīja abāk kājām vienādi, bet zilums un nags atlecis (par laimi nost nenāk) tikai vienai kājai, tai kura trāpīja pirmā.


Love is a bird, she needs to fly
Madonna

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
14337502