Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

No bērnu dzīves......

manto

kaimiņu skuķēns, gadi 4, iznāk kāpņu telpā kur es mazgāju grīdu un bargi prasa " ko tu slapini grīdu, tante?!"


Muudziite

Sarunas ar 6gadnieku:

- Es esmu tik laimīgs, kā nekad!
- Kāpēc?
- Jo brālis nav mājās.

*

Taisu saldējumu. Salieku pamata sastāvdaļas un skaļi domāju: ko tādu varētu pielikt garšiņai? Dēls: čipšus!

*

Dēls uzcienā ar košļeni un pamāca: Sakošļā, uzpūt burbuli un, kad pārplīsīs, tad visa seja būs tādā lillā lipīgā kreņķī!

*

Lielais brālis pabijis swedbank finanšu laboratorijā, mājās stāsta, ko uzzinājis un pajautā, vai mums ir uzkrāts pietiekoši liels 'drošības spilvens' .

Tētis: Nē. Vajadzētu būt vismaz 3 mēnešalgu lielumā. Lai 3 mēnešus var izdzīvot. Mums tik daudz nav.

6gadnieks mierina: Nu galvenais, ka mēs vispār dzīvojam!

*

Dēls: Vai tu zināji, ka zeme ir apaļa?

Es: Jā

Dēls: Bet es to arī JŪTU. Visu laiku, kad es eju, es jūtu, ka eju no kalna lejā.

*

Nodezinficējam rokas poliklīnikā.

Es: fui, kā smird

Dēls: esmu smaržojis arī sliktāk

*

Un nu arī divgadnieces debija šajā tēmā

Mazā māsa: man ir dupsis.
Tētis: man arī ir dupsis.
Mazā: nē, tev ir dibens!

Lusesita

Rakstiet vēl, šis viss bija tik forši.

pelēkā pele

tēma atsauca saldsērīgas atmiņas. Nu jau kādus 17 -18 gadus vecas...

Meita lēkšo pa gaiteni: - Es esmu ziiirgs!

Es: - Kleo? (bija tolaik tāda multene)

Meita: - Nē, parasts zirgs. Parasts zelta zirgs.


sirdsapziņa ir kā kāmis - vai nu guļ, vai nu grauž...


Muudziite

Mans nupat 7gadnieks šodien man kaunu padarīja. Brauca pie mums dīvānu tīrītājs. Zvana, ka piebraucis. Runā krieviski. Es ģērbjos, lai ietu viņu ielaist un pukojos: "Ehh, krievs..". Jo man ar krievu valodu diezgan čābīgi. Nekas pret tautību kā tādu. Ielaižu, izrādās, ka runā tomēr arī latviski. Tad viņš jautā, kur vannas istaba, es parādu. Tai brīdī dēls iet garām un tāds izbrīnīts skaļi nosaka: "Bet tu teici, ka krievs!"

Omg, tā situācija, kad no kauna varētu zemē ielīst

Muudziite

Te tāds klusums! Iemetīšu pāris pērles no savas drīz jau 3gadnieces. Tai tagad sprāgst visādi pigori ārā, žēl, ka bieži aizmirstas pierakstīt.

Es: nebāz rokas mutē!

Meita: es nebāžu!

Es: bāz gan.

Meita: es tikai kutinu zobus.

***

Es: kā tev gāja dārziņā?

Meita: es raudāju, jo man nav dzimšanas diena.

***

Tētis: drīkstu tevi pagaršot? Mazliet nokosties?

Meita: nē!

Tētis: nu tad tavu jauno sandalīti varu nokosties?

Meits: nē! Kad būsim mājās, varēsi ēst manu veco!

Par šo stāstu uzzināju, kad nobrīnījos par to, kā meita pienes tētim savu sandali ar tekstu: še, apēd manu kurpīti!

***

Vīram zoom mītiņš ar darba kolēģiem. Meita ienāk istabā.
Meita: ko tu dari?
Tētis: runāju ar kolēģiem. Man sapulce.
Meita: saki visiem atā!
Tētis: es nevaru, man jāstrādā.
Meita: kāpēc tev jāstrādā?
Tētis: lai būtu naudiņa. Lai varētu tev saldējumu nopirkt.
Pēc kāda brīža sapulce beidzas, vīrs iznāk no istabas.
Meita priecīga skrien pretī: nopirki man saldējumu??

***

Oma: kā tu tā ēd- vienā rokā šokolāde, otrā siers!

Meita: bet man taču ir DIVAS rokas!

Elza

Piemājas veikals. No karstuma apdulluši cilvēki maskās gausi iepērkas. Iejoņo aptuveni 8 gadus veca jumprava, kolosāli kontrastējot ar pārējo publiku sava možuma pēc, un sāk lietšķi iepirkties, pusbalsī trallinādama: "Rīsi, rīsi... kā tad rīsi, ja aizbāzta mute? Negribīgi rīsi... Negribīgi pērkami rīsi..." Apraujas, acis uzdzirksteļo, un seko turpinājums: "Negribīgi PĒRKAMI rīsi. Maucīgi, tātad." Pagrābj no plaukta rīsu kilogramu un rezumē: " Ne velti tik negaršīgi! " Aizdipina maksāt.

Pēdējās izmaiņas: Elza, 03.08.2021 15:36.


Šis komentārs ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15024233