Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Enģelīšu māmiņas

BettyB.

Sapulcējamies tās, kas ir zaudējušas savus mazos enģelīšus.

Nekāda saraksta šeit nebūs, mums tas nav nepieciešams. Vienkārši atbalstam viena otru.

Māmiņu ieteiktās grāmatas:

Maikls Ņūtons "Dvēseļu liktenis"

Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojums"

Maikls Ņūtons "Dzīve starp dzīvēm"

Paulu Koelju grāmatas ''Kā aizplūstoša upe'' 106.lpp. stāsts-''Divas dārglietas''

Renāts Garifzjanovs, Ļubova Panova ''Tavs Sargeņģelis''

Noderīgi:

http://www.lifeafter.ru/?show=LittleAngels_little

http://www.lina.lv/web/articles/show/id/61

Mainīja BettyB., 08.02.2010 18:27:35


BettyB.

Iepriekšējā diskusija sagāja galīgi sviestā.. Tās, kuras nesaprot, ielien iekšā, izvelk visu negatīvo un izdara savus secinājumus. Cerams ši diskusija būs mīļāka, atbalstīsim viena otru.

BettyB.

Varbūt slēdz to tēmu. Tur ir rakstīts, ka atvērta tagad šeit. Kam vajadzēs - atradīs.

Papildināts 08.02.2010 21:43:48:

Cerams ši diskusija būs mīļāka, atbalstīsim viena otru.


http://www.youtube.com/watch?v=izJyz64Tvdc

Dziesma, ko klausos vienmēr, kad grūti ap sirdi... Brīnišķīgi vārdi.


Ir tikai vienas zāles pret visām nelaimēm - Jēzus! :ok: Visām lielām lietām ir mazs un katram iespējams sākums.

es varbūt būšu nepopulāra, bet, ja šī ir atbalsta grupa, gribētu viedokli/pieredzi no tām, kurām ir vēl kāds bērns bez eņģeļbērniņa. man tagad būs reāla problēma - vecākais sāk mācīties lasīt, iesim uz kapiem, nāksies viņam paskaidrot, KAS tur, kapiņos guļ. līdz šim kaut kā esam izvairījušies un tad, kad eņģeļbērns dzima, lielais bija pārāk mazs lai ko saprastu, atcerētos. bail, ka tas būs viņam trieciens, jo kā bērns viņš ir ļoti jūtīgs. kā rīkoties?

Mainīja Kaijaks, 08.02.2010 22:31:25


Uzticies rozā!


bēbītis brālītis brālis

Kaijaks

Tieši tāda pieredze man nav, jo man vecākais bērns ir jau liels un visu saprata kā ir. Un arī kapiņu man nav... (Nebiju tik drosmīga...tajā brīdī likās, ka tas būs vēl daudz, daudz sāpīgāk.)

Bet domāju, ka tāpat pienāks brīdis, kad būs bērnam jāpaskaidro...kamēr kāds "labvēlis" no malas nav to izdarījis. Var jau mēģināt vēl kādu laiciņu izvairīties, bet pamazām tai sarunai ir jāgatavojas.

BettyB.
Man jau šķiet, ka forumā vienmēr atradīsies kāds, kas ierakstīs kaut ko negatīvu. No tā, šķiet, var izvairīties tikai individuālā sarakstē caur meiliem. Kad es pēc meitiņas nāves atbraucu no slimnīcas un tajā pašā dienā rakstīju Cālī, meklējot kādu, kas pārdzīvojis to pašu (man vajadzēja zināt, ka to IR IESPĒJAMS izturēt), tad liela daļa komentētāju šaubījās, vai es nemeloju, jo pēc viņu priekšstatiem man vajadzētu klusiņām sēdēt kaktā, raudāt un nebūt spējīgai ierakstīt forumā dažus vārdus. Tagad nedaudz smieklīgi šķiet, bet toreiz tas mani satrieca. Bet galvenais jau, ka starp komentētājiem parasti ir arī cilvēki, kas ar saviem vārdiem mūs paceļ.

Man pēc iepriekšējās tēmas radās jautājums. Vai tās eņģeļmāmiņas, kas tic Dievam, kas lasa gudru literatūru un aug garīgi... vai jums nekad neuznāk mirkļi, kad atkal sevis paliek žēl, kad atkal sāp sirds, kad atkal ir iekšējs protests par notikušo? Es jau saprotu, ka, laikam ejot, uz daudz ko sākam skatīties savādāk, nonākam pie savām atziņām, kaut kādā ziņā augam katra pa savam. Bet lai arī visā visumā tagad, 3 gadus pēc notikušā, esmu apmierināta ar savu dzīvi, man tomēr reizēm uznāk negatīvas emocijas, sametas sevis žēl un atkal uz mirkli neieredzu visu pasauli. Zinu, ka katra no mums uz notikušo un dzīvi vispār skatās savādāk, tic atšķirīgām lietām, bet mani interesē emocijas.

Mainīja Vava, 09.02.2010 10:16:46


Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas. /Remarks/

Es pēc visa notikušā jūtos kā sabozies ezītis, kad tik daudz ir pārdzīvots gribas sevi pasargāt, pasaudzēt, tāds kā pašsaglabāšanās instinkts ieslēdzas. Par mani tik riebīgi iepriekšējā diskusijā pierakstīja, bija tik nepatīkami. Tagad pat smieklīgi liekas, ka kāds var ielīst svešā diskusijā, pārlasīt un ierakstīt aizvainojošus secinājumus. Cerams, šo diskusiju tā nepiesārņos.

Gribēju jums pajautāt par kapiņiem. Mēs vasarā gribam kapakmeni likt- gribētos kautko mazu, baltu un ar enģelīti. Vēl nekur neesmu interesējusies, kā tas reāli iespējams. Kā dus kapakmenīšus jūs izvēlējāties?


Kaijaks
Manam vecākajam dēlam ir 7 gadi. Viņš ir piedzīvojis divu savu brāļu nāvi. Pirmo viņš neatcerās (tad viņam bija gads un astoņi mēneši), par to es viņam esmu pastāstījusi. Savukārt, ar otro brālīti viņš pat nedēļu varēja kopā mājās padzīvoties un vēl tik daudz, cik slimnīcā apciemot. Tad viņam bija piecarpus gadi. Es vienmēr pret viņu esmu bijusi pilnīgi godīga, neko neslēpu. Mēģināju paskaidrot (tā, lai viņš saprastu), kāpēc tā ir noticis. Tādi lieli, acīmredzami pārdzīvojumi viņam nav bijuši. Tomēr psiholoģiska rakstura problēmas mums ir - iracionālas bailes. Psiholoģe uzskata, ka tās ir noteikti šīs viņa pieredzes sekas. Es sliecos viņai piekrist, jo nekādu citu iemeslu nevaru atrast. Mēs strādajam, cenšamies ar to tikt galā un tas mums arī diezgan veiksmīgi izdodas. Viņa secinājums ir tāds - mūsu ģimēnē izdzīvo tas, kas pirmais piedzimst.

Esmu pārliecināta, ka ar bērnu ir jārunā kā ar līdzīgu. Nepatīk man pasakas par enģelīšiem.

BettyB.
Es saviem kapakmeņus neliku, tikai nelielu marmora apmalīti. Bet man vispār ir specifiska attieksme pret kapiem kā vietu, kur "satikties" ar mirušajiem. Es nekad uz kapiem neeju satikties ar saviem bērniem. Es ar viņiem satiekos savās domās, sirdī. Domāju, ka šajā jautājumā jāvadās tikai un vienīgi pēc savām izjūtām, Jādara tā, lai Tu pati justos labāk, komfortablāk šajā situācijā.

Mainīja Mjauka, 09.02.2010 11:19:11
Papildināts 09.02.2010 11:37:29:

Vava
Tādas izjūtas man arī bija, bet tagad visai reti tā atgadās. Un sevis man ir vismazāk žēl. Kad tikko rakstīju par savu lielo dēlu, man palika viņa žēl, atceroties, kā viņš gaidīja brālīti, cik mīļš bija pret viņu. Bet vēl vairāk žēl to pekaušu ...

Es esmu labi tikusi galā ar šo murgu. Tagad, kad esmu apzinājusies savu spēku, patiešām jūtos labi.

Mainīja Mjauka, 09.02.2010 11:39:29

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15206129