Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Enģelīšu māmiņas

BettyB.

jo smagāk, kā redzēt savu bērnu aizejam, vairs būt nevar

Brālis tikko zaudēja sievu un gaidāmo bērniņu. Mamma teica, ka agrāk viņa domāja, ka smagākais dzīvē ir zaudēt savu bērnu, bet tagad redz, ka smagākais laikam ir redzēt savu bērnu tik ļoti ciešam ... domāju, ka dzīvē jebkura mīļa cilvēka aiziešana ir grūts dzīves trieciens.


Ko lai saka - nav vēl tā rēta pilnībā sadzijusi un es to apzinos. Strādāju ar sevi.

Man jau liekas , ka sadas retas paliek uz muzu -stipraksa vai vajakas , bet uz muzu....

Kaut ari esmu atradus atbildes , no bailem zemapzina nevaru tikt valaa...un bailes briziem uzpeld ne no kurienes.Piemeram es vel jo projam klausos gulosa berna elpu....


Skaistums izglabs pasauli

Piemeram es vel jo projam klausos gulosa berna elpu....

Un man joprojām reizēm liekas, ka jūtu mazuļu kustības...

Papildināts 10.02.2010 16:55:07:

Kleopatra

ka sadas retas paliek uz muzu -stipraksa vai vajakas , bet uz muzu....

Jā, paliek gan. Tikai ir tāds pārejas periods, (cik nu kuram garš) , kad ar laiku tā smeldze drusku noplok un katru reizi par to iedomājoties vairs asaras nebirst.

Mjauka

Bet man neveras mute vaļā šos cilvēkus nosodīt, jo es saprotu, kas viņi var nesaprast ... Man arī, piemēram, daudzas savas problēmas pirms manas bēdīgās pieredzes tagad liekas smieklīgas. Vai Tu pati savā "iepriekšējā" dzīvē tādas neatrodi?

Kad emocijas norimst, tad ar prātu jau es ar saprotu, ka cilvēkam tiešām tā var būt milzu problēma. Bet man tak uzreiz emocijas pa gaisu Protams, man arī agrāk bija "smagas" problēmas Lai gan nav jau tā, ka tagad nu citas problēmas liktos nieks vien. Tik ir tā, ka satraukājos kādu brīdi, un tad padomāju, ka varēja būt vēl sliktāk. Un tiešām varēja. Kāda varbūt varētu teikt man: "Labi, tev bērns nomira. Labi, bija MA. Bet tavs bērns ilgi nemocījās. Un tev ir mīlošs vīrs, kas ar tevi ir visos prekos un bēdās. Ir tuvinieki, ir draudzenes. Tu esi laimīgs cilvēks!" Un jāpiekrīt vien būtu, jo patiesībā ir daudz cilvēku, ko dzīve sit daudzkārt sāpīgāk nekā mani. Tikai emocijas jau nav un nevar būt objektīvas.

Laipni aicināti adoptētāju bariņā!

Paldies! Daudzi mūs mēģina atrunāt. Un es pati ar baidos, kā būs. Vīru jau vairākus mēnešus tincinu, vai nav pārdomājis (viņš sākumā par šo ideju nebija sajūsmā) Toties garlaicīgi nav

Mainīja Vava, 10.02.2010 23:17:17


Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas. /Remarks/

Vava
"Labi, tev bērns nomira. Labi, bija MA. Bet tavs bērns ilgi nemocījās. Un tev ir mīlošs vīrs, kas ar tevi ir visos prekos un bēdās. Ir tuvinieki, ir draudzenes. Tu esi laimīgs cilvēks!" Un jāpiekrīt vien būtu, jo patiesībā ir daudz cilvēku, ko dzīve sit daudzkārt sāpīgāk nekā mani.
Jā, šī pilnīgi noteikti ir viena no manas veiksmes atslēgām. Es arī ļoti ilgi to visu pārdomāju un pārmalu atkal un atkal ... Un beigās mana atklāsme bija - bet varēja taču būt vēl sliktāk! Man ir vēl dzīvē par ko būt laimīgai!

Un es pati ar baidos, kā būs. Vīru jau vairākus mēnešus tincinu, vai nav pārdomājis (viņš sākumā par šo ideju nebija sajūsmā) Toties garlaicīgi nav

Pilnībā pievienojos - gan baidos (bet tagad jau daudz mazāk nekā sākumā), gan vīra attieksme bija tāda pati, un garlaicīgi pilnīgi noteikti nav

Mjauka
varēja taču būt vēl sliktāk! Man ir vēl dzīvē par ko būt laimīgai!
Jā, ar prātu es to saprotu. Un līdz sirdij arī tas ir aizgājis, tāpēc lielākoties jūtos apmierināta ar savu dzīvi (jo ideāla jau tā nav nevienam). Negribētu ne ar vienu mainīties vietām. Bet tāpat ir paretam reizes, kad paraudu, kad žēloju sevi, kad tik ļoti, ļoti pietrūkst manas saulītes, kad ir dusmas par notikušo. Un tajos brīžos es arī ļaujos šīm emocijām (kad esmu viena, protams).
Tāpēc jau arī iepriekš interesējos, vai citām neuznāk tie melnie brīži par spīti kopējai sajūtai, ka dzīve tomēr ir skaista. Jo man kaut kā radās iespaids, ka tām, kas tic dievam un lasa gudru literatūru, viss kaut kā pozitīvāk ir un nav to kritienu.


Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas. /Remarks/

Jo man kaut kā radās iespaids, ka tām, kas tic dievam un lasa gudru literatūru, viss kaut kā pozitīvāk ir un nav to kritienu.
Visi jau mes cilveki vien esam - ar vai bez Dieva cildinasanas, bet viens gan man briziem tracina , ja saka :" tada bija dieva griba", tad man uzmetas shermuli, bet , kad saaku mierigi padomat , tad tas tiesam prieks bernina bija viss labakais , lai Dievs panem pie sevis....savadak berns butu invalids uz muzu bez kustibas refleksiem un vai tas butu labak , nez,nez.....


Skaistums izglabs pasauli

Žurķis2

Kleopatra

kad saaku mierigi padomat , tad tas tiesam prieks bernina bija viss labakais , lai Dievs panem pie sevis....savadak berns butu invalids uz muzu bez kustibas refleksiem un vai tas butu labak , nez,nez.....

Šādā gadījumā varbūt arī labāk. Bet kā samierināties ar to, ja aiziet pavisam vesels bērns??? Mūsu omes draudzenei pirms vairāk kā 30 gadiem septiņgadīgu bērnu nobrauca mašīna. Tas bija viņas vienīgais bērns, un redzams, ka viņa pārdzīvo joprojām.

Man arī bērni piedzima priekšlaicīgi pēc pilnīgi normālas grūtniecības, un abi būtu izdzīvojuši, ja mazākais nebūtu saslimis ar plaušu karsoni smagā formā. Kur te jēga Dieva gribai?

Man arī bērni piedzima priekšlaicīgi pēc pilnīgi normālas grūtniecības, un abi būtu izdzīvojuši, ja mazākais nebūtu saslimis ar plaušu karsoni smagā formā. Kur te jēga Dieva gribai?

Un kāpēc vispār bērniņiem tādas slimības rodas, tā arī ir Dieva griba?


http://berni.calis.lv/calenciklopedija/z/zaudet-berninu-ka-tikt-pari-bedam/

Atradu šādu tēmu cālī, varbūt kāda nav lasījusi.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15206129