Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Enģelīšu māmiņas

BettyB.

Man piemerām palīdz , citas meitenes ar raksta , kas nav no klusajiem lasītājiem .

Piemēram nebūtu to meiteņu diez vai saņemtos pati un sāktu iet pie ārstiem ,tās diskusījas un tas čats palīdz . Rakstu emocijas nesēž iekšā ko es tur kultivēju ?Ja sēdētu viss ,krātos iekšā tad varbūt tiešām nelabu galu ņemtu . Un tagad vismaz zināms ja ir meitenes kas lasa to ir pateikušas , . Es arī biju slēgtajās grupās un dzēsos ārā , bet nerakstīju publiski cik sūdīgi tur bija


Censties saskatīt to pozitīvo , un mēģināt dzīvot.


Skumjās dzimis hobijs. Viņa taisa lelles pāriem, kuru bērniņi miruši

Man palika slikti. Bet viena sieviete komentārā raksta, ka patiešām sākumā gribējusi tādu lelli...

Es arī tādu lellī gribētu, vismaz pirms laika, bet tagad nezinu-man ir dēla zeķītes un fotogrāfijas. Viņa piemiņa man ir tās.

Labdien, labrīt, labvakar visiem lasītājiem!

Tā ir sanācis, ka cilvēcisku apsvērumu dēļ šīs lapas ideja ir ieguvusi savu nepareizo gala versiju .. par ko man ir patiesi žēl (esmu dzēsta no tās grupas un nejūtos vainīga pie notikušā)...

Bet... ikdienu ir gadījumi, kad enģelīšu māmiņas piebiedrojas šai grupai tādā vai citādā veidā vai nozīmē!

Šī sadaļa man palīdzēja nenojūgties prātā un tapēc es vēlos atjaunot šeit esošās sarunas un ļaut vecākiem izteikt savas sajūtas....

zinu ka BKUS pacientu 1.(8) nodaļas vecākiem šeit ir/bija "raudāšanas" lapa - un es zinu ka tas ir noderīgi un pareizi...!

P.S.Ja nu kādam ir slima interese - mana meita piedzima 27.nedēļā, nomira savos 2.,gados 11.mēnešos (pēc pases), pagājis gandrīz gads, bet sēroju jau gadu, it kā tas noticis tikai vakar!


LKB2011

Aicinu rakstīt par savu bēdu, jo runā, ka dalītas sāpes ir pussāpes..., ja jūtat, ka tas varbūt varētu palīdzēt, tad labāk ir tā darīt! Palīdzēšu tik daudz cik ir manos spēkos!

asaka87

Man šķiet, ka tā pa īstam tās sēras nekad nepāriet. Mani meitai aizvakar būtu palikuši 4 gadi, bet nepalika, jo viņa nomira 2 mēnešu vecumā....sāp vēl joprojām, tikai tagad tās sāpes ir savādākas nekā pirmajos mēnešos un pirmajā gadā. ar laiku tas viss mainās, bet nekur nepazūd.

Un es arī piekrītu, ka šobrīd šī grupa ir galīgi zaudējusi savu sākotnējo vēr'tibu...es jau izteicu savu viedokli (kas neguva īpašu atzinību) par dzēšanu ārā no grupas. Jo līdz šim šī lapa bija ļoti noderīga...es arī sākumā tikai lasīju,līdz varēju beigt raudāt un ierakstīt savu stāstu, un neviens man neliedza to lasīšanu,jo arī tas nomierina.


mushmire

LKB2011
Ļoti žēl, ka tev bija jāpiedzīvo bērniņa zaudējums, manai eņģeļmeitiņai jūnijā būtu palikuši 4 gadiņi, mums gan viņu paauklēt nebija dota neviena minūte, jo viņa dzemdībās nomira. Kā jau te teica meitenes pirmais gads ir tas grūtākais, pēc tam ir vieglāk. Protams aizmirst to nebūs iespējams nekad, bet nav vairs tā ka katru dienu domāju par notikušo, jo ikdiena un pēc tam dzimušais dēliņš paņem savu. Neredzu jēgu aizpildīt savas dienas ar skumjām pēc meitas, kuru nav iespējams atgūt. Atcerēšos es viņu vienmēr, bet cenšos nekavēties bēdīgajās atmiņās.

Jā un piekrītu, ka ar slēgtās lapas izveidošanu, šī sadaļa ir zaudējusi savu jēgu un sirsnību. Nedomāju, ka kāds te lasa kaut kādas slimīgas intereses dēļ, kaut gan dīvainīši protams pietiek.


Viss, kas notiek - notiek uz labu.

Puikiņš

Lielā māsa

Eņģelītis

Meitenes, es esmu no malas. Negribu piegružot jūsu diskusiju, bet lūdzu padomu. Mums draugiem vakar notika nelaime. Gaidijām sms, kas tad piedzimis, bet kad saņēmām bijām šokā. Mazais ir piedzimis, un uzreiz arī aizgājis.....Tagad jūtamies drausmīgi, jo nezinam kā un ko vispār var palīdzēt....Varbūt varat padalīties kas būtu noderējis jums, un ko noteikti nevajadzētu darīt.... Es saprotu, ka principā jau palīdzēt nevar nekā....bet varbūt kādas tīri praktiskas lietas. Paldies jau iepriekš.


sunny droplet

guzaa
Dot zināt viņiem, ka esi pieejama, ja viņiem kādā brīdī vajag. Pasaki, lai nekautrējas lūgt, ja vajag kaut ko, jebko, kaut vai vnk cilvēku, kam uz pleca paraudāt vai kuram blakus paklusēt.

Vienkārši katrs sēro pa savam un katram vajag kaut ko citu, lai kaut mazliet vieglāk tam cauri izietu. Līdzcilvēki var vienkārši dāvāt savu līdzāsbūšanu, kad sērojošajiem vecākiem to vajag.


Adrians

Daniels vienmēr mūsu sirdīs...

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15206129