Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Enģelīšu māmiņas

BettyB.

Agita...
Man nākamajā mēnesī būs pašai dzimšanas diena un tajās dienās arī bērniņam būtu bijis jādzimst. Bija liels GR laiks, līdz ar to zināja gana dauds draugu un radinieku, lielākā daļa no mantām jau bija sagādātas. Pats sākums, kad atbraucu mājās no slimnīcas, bija ļoti, ļoti grūts. Sagādātās mantas visas salikām mašīnas bagāžniekā un aizvedām uz laukiem, nolikām vietā, kur nerēgojas nemaz acu priekšā - nākamajam bebim. Ultrasonogrāfijas attēlus u.tml. lietas es izmetu ārā. Tieši ar domu, lai nerēgojas tādas lietas, pietiek ar atmiņām, pietiek ar ierakstu dokumentos par bērna dzimšanu. Esmu atstājusi tikai Mātes pasi un visus izrakstus no slimnīcām. Tas nākamajai GR.

Man ļoti palīdzēja darba vietas maiņa. Pēc mēneša uzreiz atsāku strādāt jaunā darba vietā, kur tikai viena meitene (draudzene, kas arī informēja, ka pie viņiem viena darba vieta brīva) zin par manu pieredzi. Pēc atgriešanās no slimnīcas biju baznīcā, kur padomāju labas domas par savu eņģeļmeitiņu un noliku svecīti. Ar vīru bijām runājuši, ka jāaizbrauc uz Alberta baznīcu, jo tur tiks apglabāta meitiņa, nolikt svecīti. Bet tā arī neesam aizbraukuši. Ar laiku paliek vieglāk, bet atmiņas un pieredze jau vienmēr nāks līdzi. Man ir ticība, ka viss būs labi! Ir dienas un situācijas, kad ataust viss atmiņā, bet ikdienā par to vairs nedomāju, paļaujos notikumu plūsmai un viss.


Pulss

Izsaku līdzjūtību, SarkanaaPeonija. Tik sāpīga pieredze...

sunny droplet

Agita...
Esmu reiz bijusi līdzīgā situācijā kā Tu. MA 7 nedēļās un neilgi pēc tam vīrs aizgāja, kā vēlāk uzzināju, pie citas. Tikai es paliku ar viengadnieku uz rokām. Un jā, bija grūti tikt galā, bet, tā kā pāris gadus iepriekš biju zaudējusi savu pirmo mazuli 31. GR nedēļā, tad zaudējums 7 nedēļās nešķita tik skaudrs. Man vairāk sāpēja vīra nodevība. Viņa jaunā sieviete arī beigās izrādījās ļoti ātri palikusi stāvoklī pēc mūsu šķiršanās, bet es par to uzzināju, kad mazulis jau bija paaudzies (šķiet, kādi 8 mēn bija bērnam). Man nevienā brīdī nav bijušas sliktas domas par to bērniņu, taču esmu ļoti daudz dusmojusies uz exvīru un viņa jauno sievu par sāpēm, ko radīja man un mūsu ar exvīru kopīgajam bērnam. Visvairāk dusmojos, kad redzēju sekas, kādas tas viss atstājis uz bērnu.
Šķiršanās bija ļoti smaga, bija drausmīgi daudz konfilktu, bija draudi manā virzienā utt, es toreiz pēc paziņas ieteikuma atradu sieviešu resursu centru "Marta" un devos uz konsultāciju. Mani tur silti sagaidīja, ļāva izrunāt savu situāciju un piedāvāja bezmaksas psihologa un jurista konsultācijas. Mūžam būšu pateicīga Martas centram un jo īpaši psiholoģei.
Varbūt Tu arī vari vērsties tur, ja jūti, ka netiec ar visu pati galā?
Starp citu šobrīd es esmu otrreiz precējusies, ir vēl viens bērniņš un esmu spērusi drosmīgu soli un daru savu sapņu darbu. Bez visiem dzīves sitieniem es nekad nebūtu sadūšojusies to izdarīt. Tāpēc gribu teikt - centies no visa paņemt labāko, katra situācija mums kaut ko māca. Un visu var sakārtot. Ja nesanāk pašai, nav jākaunās prasīt palīdzību. Lai Tev izdodas!


Alise Meja.

Adrians.

Daniels vienmēr mūsu sirdīs...

sunny droplet
Ļoti Tev piekrītu!

Pēc traģiskā notikuma es varēju sēdēt mājās un sērot. Zinu, ka mājās sēdēšana būtu ļoooti smaga, jo vīrs no rīta līdz vakaram ir prom. Tāpēc izvēlējos ļoti ātri ielekt notikumos, darbos. Es nemūžam nebūtu piekritusi strādāt darbu, ko tagad strādāju! Nekad! Jo viens ir izglītība, kas man ir, otrs ir attiecīgā pieredze, kas man nebija. Bet man nebija un vēl aizvien, nav ko zaudēt - esmu pieņēmusi ļoti labu darbu, kas man pašai interesē un patīk. Normālos apstākļos to nebūtu darījusi. Diemžēl dzīve izspēlē tādus 'jokus' - kaut ko atņem, bet tajā pašā laikā kaut ko citu iedod.


Santuliite

Agita...
Katrs zaudējums ir skumjš, un Tev ir jāpieliek šim visam punkts. Es tiešām nezinu vai ir šāda vieta, bet vai Tev nav iespējas kaut kur pie sevis, vai vecākiem iestādīt šādu kociņu. Bet nav garantijas, ka Tu tiksi pāri, es tomēr Tev ieteiktu sameklēt speciālistu. Mūsdienās tas pat nav tik grūti. Aprunāties un saprast, kāpēc ir grūti atlaist šo mazo dvēselīti. Tev noteikti visu notikumu bijis par daudz. Lai Tev izdodas gūt sirdsmieru.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15206129