Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērns neēd.

Puķīte

Kukazhaa
varu tikai piekrist.
Mēs parasti ēdam arī to pašu ēdienu. Darīt man nav ko, kā vēl meitai kko jaunu domāt. Ja negaršo, var iet prom no galda. Punkts. Ķēpāties ar ēdienu nevar.
Uz kompromisiem eju tādā ziņā, ka, ja negaršo gabaliņos sagriezti burkāni sautējumā, bet sarīvētus ēd, varam sarīvēt. Pusgadu neēda gabaliņus. Nu ir atsākusi ēst, vairs nevajagot rīvēt.
Biešu salātiem, ja engaršo viss ar krējumu sajaukts sīki sagriezts, iedodu leilos agabalos pliku bieti, kartupeli, olu, pupas, lai ēd t'pat - tā viņai ļoti garšo, kamēr par samaisītu spļaudās..
Ja negrib ēst sautējumā kkādus kāposta gabalus, iedudu pie gatavošanas un nograuž 2x vairāk kāpostu svaigā veidā. Varu tad censties tos sautētos kāposta gabalus viņai šķīvī nelikt.
Bet, ja sākas, ka salātus neēdīšu, vēl kaut ko neēdīšu. Paldies. Ēdienreize beigusies. Vai nu klusē un ēd, kas ir, vai esi paēdusi.
Mana gan nav no mazēdājām, bet ~2u gadu vecumā arī sāka parādīties pamatīgs izvēlīgums. Bet nu ātri saprata, kādi mums mājās noteikumi un pie tā arī paliekam. Un, protams, ja bērns nav paēdis kārtīgi kādu ēdienreizi, bet pēc stundas sākas, gribu galeti, gribu to, gribu šito, tad nekādas uzkodas: gaidi nākamo ēdienreizi..
Ja ir kārtīgi paēdusi,bet tiešām vēl gribas, tas cits stāsts - esmu pat citreiz pati gandrīz neko neēdusi, bet visu atdevusi meitai no līdzi paņemtā, ja kaut kur blandāmies.

nu un plus "nevis "vai tu ēdīsi to vai šito", bet mums šodien pusdienās/vakariņās būs tas. un punkts. Nekādi šāda veida jautājumi. Ja man ir divas alternatīvas, tad pajautāju, piemēram, kurus salātus labāk pie ēdiena gribēsi, - vai teiksim, kuru putru no rīta grib labāk :auzu, miežu, piecu graudu vai tml...


Piidz

vārds vārdā mūsu pieredze! Pirmais bērns absolūts mazēdājs/neēdājs kopš dzimšanas. Stresoju par šo vislaik, kas tik nebija mēģināts. Piedzima otrs bērns, man vienkàrši apnika visiem gatavot katram savu ēdienu. Taisu vienas vakariņas, uzlieku šķīvi - gribi ēd, gribi neēd! Nelūdzos, neko nekomentēju, ēdam visi reizē ēdienreizes. Tagad kad lielāks arvien vairāk eksperimentēju, un parasti saku - vari neēst, bet tikai pagaršo! Un jo vairàk pagaršo, jo vairāk lietas iegaršojas - un tagad dažreiz brīnos pati

Manējais arī mazēdājs. Ilgi ar sevi iekšēji diskutēju par to neskriešanu pakaļ ar karoti, ēdienu izvēles nepiedāvāšanu utt. It kā jau šķiet loģiski vnk pagatavot un ja negrib, lai neēd. Tai pat laikā ja man pagatavotu kaut ko, kas man negaršo- es arī megribētu ēst, lai gan būtu izsalkusi. Ēšana taču ir bauda, kas tur slikts, ka pajautā bērnam, ko grib ēst un pagatavo viņam šad tad atsevišķi?

Man tagad viens slikts paradums- atklāju, ka varu +/- normāli dabūt ēdienu iekšā, ja baroju, kamēr viņš spēlējas. It kā zinu, ka tas nav pareizi, bet nu vismaz tā apziņa, ka sīkais kaut kādus vitamīnus un uzturvielas uzņēmis

Cālis.lv kā reiz ir foršs konkurss, kurā var laimēt grāmatu par to, kā atraisīt izvēlīgo ēdāju vēlmi baudīt dažādību.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15231909