Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Neiropsiholoģiskā sensomotorā korekcija

Robinsone

kraukliite
texts vietā, bet ne par mūsu gadījumu :( esmu mēģinājusi un ļoti gribējusi :D to bērnu atstāt vienu, vismaz uz brīdi. vai nu bērns nepaliek, vai arī paliek, bet neirologs pēc 3min karās ārā pa logu un sauc mani vai nu draud izlekt, jo pašnāvība šķiet pievilcīgāka, nekā turpināt "amizantās nodarbībiņas" :D :(

ir bijis, ka doks patīk, liekas pieņemams, bet atsakās ar manu bērnu ņemties (konkrēti zobuārsts šajā gadījumā) mēģināju viņu pielaust ar varu & viltu (pierunāt un pārmaxāt), kad redzēju, ka man der pēc visiem kritērijiem un bērnam arī :) izdevās

Papildināts 15.02.2010 13:50:58:

bet ko man tas prasīja liku lietā da visu, ko pratu, lai viņu sakoļītu sadarboties


nesaki ko man darīt, neteikšu Tev kur jāiet :D

Robinsone
Mēs šajā terapijā esam jau 1 gadu un 1 mēnesi. Galvenais - ir uzlabojumi. Darbs katru dienu - iesākumā jārēķinās pat vairāk kā stundu dienā. Nu vismaz kā manam dēlam (autisma iezīmes, izteikta hiperaktivitāte). Puisis aktīv pretojām vigrošanai. Tagad skatoties kā viņš vingro - neticēju, ka viņš ko tādu jel kad spēs. (vienu daļu vingrojumu nevaru pati izdarīt bez treniņa). Patreiz esam pārvarējuši 1.līmeni (kopā ir 3) Man jau liekas trakākais aiz muguras, jo nu ir daudz sapratīgāks, var sarunāt. Godīgi sakot šis ir visai smags šis process, bet man patīk, ka ir konkrētas lietas, kas jāizdara un viss un zinu, ka dienas norma ir izpildīta.

Žaklīna
varu vislabākos vārdus teikt par terapeiti - viņa šo dabu dara no sirds. Mans dēls kādus 6 pirmos mēnešus katru nodarbību bļāva un kliedza. Pa solītim vien viņš tika "pakļauts"

Baigi grūti jau tā vispārīgi pastāstīt, ja ir konkrēti jautājumi - prasiet. Bet es esmu priecīga, ka šo terapiju esam uzsākuši.

Papildināts 15.02.2010 15:06:40:

Robinsone
Mēģināšu atbildēt uz Taviem jautājumiem:

Vingrojumi ir 3 grupās -

1) fizikie (presīte, pumpēšanās, kāju celšana) Ir jānostiprina muskuļi, jo tālākajos posmos, lai varētu izpildīt to vingrojumus, kas visu labo, vajadzīgs diezgan liels spēks.

2) Apļošanas- apļo visu un dažādas kombinācijas - rokas, kājas, mēli, acis. Kombinācijas ir ļoti dīvainas. Nu teiksim - guļ uz muguras, kājas paceltas un augša un saliektas ceļos (tā lai 90* lenķis) Rokas izstieptas taisni gaisā. Palukstas apļo uz vienu pusi, pēdas uz otru. Paralēli mēle apļojas kopā ar pēdām, acis ar rokā. Pamēģini - es nevaru Mans puisis var. Pie šādas kombinācijas gan mēs nonācām gada laikā solīti pa solītim.

3) Rāpošanas - dažāda veida velšanās un rāpšanās.

Apraksts par vingrošanu gan manis radīts, nevis no programmas, tāpēc var būt kādas neprecizitātes, ja kāds profsionālis lasa

1.posms ir guļus, 2.sēdus un 3.stāvus. Mēs tagad ņemamies sēdus iedomājies - sēž viens 7gadīgs hiperaktīvais pie sienas un apļo acis uz vienu pusi, mēli uz otru un paralēli priekšā groza rokas un soļo saliektas kājas priekšā un pie tam viņš tur uz galvas grāmatu. Izpilda kādus 2-3 vingrojums (tik ilgi patreiz spēj koncentrēties, tad pabizo, dažreiz papsiho un tad atkal kādus 2-3izpilda) Es nekad nebūtu ticējusi, ka mans pusis ko tādu varēs Kopā mums ap 30 dažādiem vingrojumiem, kas visu laiku tiek papildināti un mainīti.

Manam puisim palīdz - beidzot es atradu kas mums palīdz!!! Pa gadu hiperaktivitāte kritusies krietni (uzvedību gan reāli koriģējot tikai 3 posmā), koordinācija uzlabojusies vismaz uz pusi, sapratne citā līmenī, sācis lietot`vārdu "es". Agrāk runājam par sevi 3.personā (psihiatrei šis likās ļoti svarīgs pukts). Sācis spēlēties (agrāk nekad to nedarīja). Ne tikai ar puzlēm un klučiem, bet arī teiksim ar māsu pa jokam dzer tēju, spēlē dārziņā "veikalu". Tas nozīmē, ka viņam veidojas iztēle un spēja komunicēt (agrāk ar bērniem komunicēja maz). Agresija vēl šad tad ir, bet vismaz par 2/3 mazāka kā agrāk. Joprojām stresa situācijās iečurā biksēs - šis nav mainījies nemaz, bet mierina mūs, ka tie centri ir pieres daļā, ko stimulē pēdējo. Runa kļusi sakarīgāka. Var pateik ne tikai, ko grib ēst vai dzert (kā agrāk). Grib, lai lasa priekšā grāmatas. Pats apguvis lasītprasmi (vēl jau lēni, bet tomēr). Labprāt iesaistās intelektuālās spēlēs ar mani (agrāk nevarēju iemācīt - nu teiksim saukt vārdus uz kaut kāda burta). Būtībā viņš mani pārsteidz katru dienu. Ar pavisam parastām lietām, ko viņš agrā nespēja.

Ir jau vēl daudz jāstrādā, bet pagaidām šī metode devusi visvairāk.

Un kas tas vispār ir?

Gan priekš bērna, gan vecākiem ļoti smagi. Viens ir vārdos pateikt - katru dienu jāvingo. Bet kad tas ir jādara - reizēm man patiesi ir līdz izmisumam. Īpaši, ja bērns tam pretojas. To pat nevar izstāstīt. Sākums mums bija murgam līdzīgs - katrs vakars viena vienīga bļaušana un vingrošana 2h garumā. Sākumā reāli es vingroju viņa vietā - kustināju rokas kājas, stūmu un vilku. Pirmājās nedēļas man sāpēja visas malas. Nu jau ir tā, ka pārsvārā var sēdēt un komandēt Un vēl ir tāda sajūta - tas nekad nebeigsies....

Pēc visa spriežot mums vēl kads gads apmēram jāvingro

Ja ir kādi jautājumi, droši prasi

nevar palīdzēt intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā (garīga atpalicība).

Nu viņiem bija meitenīte ar smagu garīgo atpalicību - nesapratu un nerunāja. Pēc pirma posma vingrošanas viņa runāja 3-4vārdu teikumus un visu saprata. Vecākiem bija zvērīgs darbs, bet rezultāts arī labs. Tur tomēr izskata katru gadījumu atsevišķi un ņem arī smagus bērnu, ja redz, ka vecāki darbosies. Neņem, ja ir epilepsijas lēkmes un kauta kādi noteikti viļņi EEG. Palīdz arī, ja ir bojāts intelekts, tikai smagāks un ilgāks darbs vajadzīgs

Vēl gribēju pateikt, ka reizēm domāju - varbūt, ka viņam būtu labāk bez visas tās mokošās vingrošanas, varbūt viņš aug un viņam paliek labāk no tā, ka smadzenes fiziski aug un attīstās. Es nezinu, varbūt.... bet nepieķeros šai domai, jo citādi nebūtu motivācijas vingrot....

Mainīja Dīva, 15.02.2010 15:21:51
Mainīja Dīva, 15.02.2010 15:22:54


Tie, kas dimantus meklē, nenēsā tos un neprot nēsāt. Tie, kas dimantus nēsā, ir aizmirsuši laimi tos meklēt un atrast. (O. Vācietis)

Dīva
Apbrīnojami! Tur tiešām vajadzīga pacietība.

Es paskatījos to māja lapu, nekur neatradu adresi. Tie psihologi katrs savā praksē pieņem?

Vai nav kāda mājas lapa, kur var pašpikot vienkāršus vingrojumus?

Dīva
Manam puisim šo terapiju ieteica neirologs. Viņam ir Aspergera sindroms, pēc dažu doku domām, man šķiet - nu varbūt jā, ir, varbūt kaut kas cits, kaut kas, kas liek drusku no vidusmēra atšķirties. Viņš mācās parastā skolā, iet grūti - gan ar mācībām (psihiatrs saka, ka tā esot tāda diagnoze - mācīšanās traucējumi), gan ar visu pārējo. Esam visu ko darījuši ar viņu, nezinu, kas ir devis rezultātus, jo no vienas puses ir daudz labāk kā agrāk, no otrs puses - visu laiku jācīnās un jāmācās tikt galā ar kaut kādām jaunām lietām.

Es jau apmēram tā iedomājos to, par ko tu stāsti. Vai jūs ejat tur www.kamertons.lv ? pie kā labāk griezties? Cik bieži jādodas pie speciālista? vai sākumā ir vēl kaut kāda diagnostika, vai pietiek ar iepriekšējiem kaut kādiem slēdzieniem? Cik tas maksā?

Es tiešām nezinu, vai pietiks gribasspēka. Man. Ir ļoti grūti puiku piespiest darīt kaut ko citu, nevis to, ko viņš ir ieņēmis galvā tobrīd.


Izlasot šīs metodes aprakstu, ir skaidrs, ka tā droši vien dod labus rezultātus, bet, kā jau daudzu terapiju gadījumā, "lec" ārā 2 lieli apgrūtinoši faktori:

1) vecāku un bērnu motivācijas noturēšana uz tik ilgu ikdienas laika patēriņu (starp citu, intereses pēc - ja novingrojam kādu pusgadu, cik tas izmaksā?)

2) šī metode nestrādā ar bērniem, kam ir epileptiskie krampji.

Jāšana ar zirgu sniedz tikpat kompleksu neiropsiholoģisko sensomotoro iedarbību, ja vien neaprobežojamies ar tradicionālo reitterapijas nodarbības izpratni - 20 minūšu laiska pasoļošana zirga mugurā. Salīdzinošie ieguvumi:

1) jāt var 2x nedēļā, tas nav jādara katru dienu pa vairākām stundām; pārliecinoši lielākajai daļai bērnu nav jāiespringst uz motivēšanu to darīt - bērniem patīk jāšana (ja kādam pie pirmajiem mēģinājumiem nav paticis, visbiežāk tas ir tikai komunikācijas jautājums ar cilvēku, kas vada nodarbību)

2) arī epileptiskie bērni var jāt. Patīkamais blakusefekts paralēli pārējiem koriģējošiem ieguvumiem - jājot salīdzinoši ātri norūdās sensorās uztveres sistēmas, kā rezultātā epileptiskās lēkmes kļūst retākas un "seklākas".


Robinsone
Man pusim pec psihiatru diagnozes - autisma iezīmes, ekspresīvās runas traucējumi, viegla garīgā atpalicība. Šogad jāsāk iet skolā - pagaidām izskatās, ka būs nepieciešama speciālā, vēlāk - tad jau redzēs.

Mēs ejam Kamertonā - viņi atrodas uz Čaka un Matīsa ielas stūra. Tur ir arī tādu bērni kā apraskti - ar grūtībām mācībās, ar dīvainībām, no malas reizēm pat nepateiksi, ka kaut kas kaiš.

Vislabāk zvani Kristīnei Umalas - viņa Latvijā šajā jomā ir spēcīgākā, jo šo metodi te ieviesa un "uzrauga" pārējo psihologus, kas šo metodi izmanto. Mēs ejam vingrot 2x nedēļa pie viņas. Principā viņi negrib retāk, jo citādi bērnam neveidojas noteikumi - ka būs jāvingro. Ja kādreiz izlaižam, lielākoties pēc tam nākamajā nodarbībā neklausa vispār.

Sākotnēji ir diagnostika - obilgāti vajadzēs samērā svaigu EGG un visus slēdzienus, kas nu ir. Pati viņa arīveic to diagnostiku. Pēci atrādīja arī psihiatram. Tagad ar apmēram 1x pusgadā mēs atrādamies viņu psihiatram - nu tas tā kontrolei un pārliecībai, ka viss ir kārtībā ar programmu.

Katra nodarbība maksā 10LVL. Nu tātad mēnesī sanāk apmēram 90LVL.

Uzņēmību tur vajag, bet varu nomierināt, ka lielākoties neviens negrib vingrot. Un Pēci es vispār nesapratu kā varēs piespiest.

Tabita

Mans mērķis nav reklamēt šo metodi. Tikai dalos pieredzē, kas mums palīdz - varbūt vēl kādam tas der.

1) Jā tas nav viegli, bet ja palīdz, tad ir motivācija un vēlme darboties tālāk. Pēc visiem ārstiem un veidiem ko esam mēģinājuši un kas nelīdzēja īsti (Domana metodes mums vēl ir līdzējušas), esmu laimīga, ka beidzot kaut kam ir rezultās. Ar zirgiem gan neesam darbojušies, bet būtu problēmas, jo man ir astma un ļoti spēcīga alerģijā pret zirgu spalvām - es katras nodarbības beigās nespētu elpot.

Pusgada izmaksas vari pati sarēķināt - 2x nedēļā pa 10 LVL.

2) Katra metode der vairāk vienai vai kādai citai grupai.

Es galīgi neopeonēju Jūsu metodei, tikai gribēju pateikt, ka katram ir savas mērķauditorijas, kam der vairāk un mēs ēsam tie, kam reāli šis strādā un zirgi nemaz nederētu. (manis dēļ). Neviena metode nav 100% derīga visiem.

Mainīja Dīva, 16.02.2010 06:46:09
Mainīja Dīva, 16.02.2010 06:49:53


Tie, kas dimantus meklē, nenēsā tos un neprot nēsāt. Tie, kas dimantus nēsā, ir aizmirsuši laimi tos meklēt un atrast. (O. Vācietis)

Dīva
sorry par off topic, bet es tikai par zirgiem mazliet pakomentēšu - mēs arī darbojamies pie Tabitas un vienīgā mana saskarsme ar zirgu ir brīdī, kad jāuzceļ 1,5 gadīgais bērns zirga mugurā un pēc nodarbības jānoņem. Pieļauju, ka liels bērns pats var uzkāpt zirga mugurā un mamma var zirgam tuvumā vispār neiet.

minkasi

Nu ja, bet sensmotoros treninjus ikdiena var izveikt vecāks. A kur es dabusu zirgu?


Pirms pielaid mani sev tik tuvu-padomā, vai tiksi ar to galā 

Dīva
es nu nekādi necenšos oponēt. Tikai pie katras iespējas dalīties zināšanās, lai vecāki patstāvīgi var analizēt un meklēt katrs sev izprotamākos un ērtākos risinājumus :)


skumbrija
Es jau to saprotu un galu galā, ja ļoti gribētu, bērnu jau var vest arī cits cilvēks utt. Bet man būtu problmas ar bērna drēbēm, nevajag jau nemaz zirgu klātienē. Man nav nekas pret šo metodi un domāju, ka tā darbojas, tikai tā kā man ar šiem dzīvniekiem ir problēmas, labprātāk mēģinu sākumā ko citu :)

Tabita
Es galīgi nedomāju ko sliktu šo visu rakstot :) Mēs jau visi te par vienu - atrast kā palīdzēt saviem un citu bērniem.


Tie, kas dimantus meklē, nenēsā tos un neprot nēsāt. Tie, kas dimantus nēsā, ir aizmirsuši laimi tos meklēt un atrast. (O. Vācietis)
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15267532