Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Neiropsiholoģiskā sensomotorā korekcija

Robinsone

Lielie bērni un pieaugušie arī var tādu iet? Biju iedomājusies,ka tas tikai maziem bērniem. Nevarat īsti izstāstīt, kas jādara? Reizi mēnesī jāiet pie speciālista un pēc speciālista norādījumiem vienu stundu katru dienu jāvingro?


gandharve

Jebkurā vecumā var iziet korekciju. Korekcijas nepieciešamību nosaka diagnostikas konsultācijā.

Vingro katru dienu, taču 2x nedēļā vingro pie speciālista kabinetā. Vingrošanas ilgums atkarīgs no spējas izpildīt vingrojumus, motivācijas.



Papildināts 21.05.2021 21:54:

esenif

Super par vīru! Es jau sāku domāt, varbūt arī būs japiekoriģējas pašai pēc bērna

Bērnu gadījumā nopietns izainājums var būt panākt, lai grib to korekciju pabeigt.

Manam vēl nav izpratne par šo, tā vismaz izskatās. Tagad tik sāk saprast, ka būs vēl ilgi jāvingro Labi, ka nezin, cik ilgi ir tie 2 gadi

Ak Dievs, cik sena tēma! 2010.gads... Nu pēc sākotnējā tēmas pieteikuma te jau laikam visiem būtu jāiet - vismaz bērniem.

Cik ilgi katru dienu mājās būtu jāvingro? Cik ilgi pie speciālista jāvingro? Cik maksā mēnesī tāda vingrošana? Vai rindas ir pieejamas un jāvērtē pie kada speciālista iet? Vai jebkurš ir labs? Droši vien šobrīd situācija atšķiras no 2010.gada.

Džozefīne
UDHS laikam pāriet nevar.

Eh, žēl... bet ja ir uzlabojumi, tad tāpat ir vērts! Tā nemitīgā tirināšanās ir mazākā bēda visu problēmu sarakstā.

Ja pirms vingrošanas pateiktu, šodien par labu vingrošanu dabūsi slaimu, tad vingrošanas kvalitāti tas neuzlabo. Sāktu tikai vaimanāt,ka nedabūs slaimu(jo nevarot to vai šito šodien).

Ooo, precīzi mūsu variants! Ar pārsteigumu mums arī ne visai iet, no savā galvā izdomā kādu pārsteigumu grib un, kad saņem ko citu, tad sākas niķi, ka tas neesot pārsteigums (gribot savu iedomāto).

Mums labu laiku motivēja skaitīšana dažādās valodās, viņai tas likās smieklīgi.

Tas gan interesanti! Nenovērsa uzmanību?


Mums labu laiku motivēja skaitīšana dažādās valodās, viņai tas likās smieklīgi. Tas gan interesanti! Nenovērsa uzmanību?
nedaudz novērsa, bet novērš jau jebkas. Man vajadzēja, lai "pieslēdzas" un neaizmieg.

Pēc laba laika, kad valodas likās "izsmeltas", pati izdomāja, ja skaitīt var dziedot. Man jau galvenais, ka ir kustība reizē ar skaitli, vienalga, vai igauniski, vai dziedot.

Eh, žēl... bet ja ir uzlabojumi, tad tāpat ir vērts! Tā nemitīgā tirināšanās ir mazākā bēda visu problēmu sarakstā.
uzlabojums ir viennozīmīgi, arī UDHS sakarā.

Papildināts 24.05.2021 10:16:

gandharve
No 2010.gada nekas daudz nav mainījies, tikai droši vien inflācija algu jomā.

esenif

UDHS laikam pāriet nevar.
Korekcijas efekts var būt diezgan grūti objektīvi izvērtējams. Jebkuri traucējumi rada kompensācijas mehānismus, kas kļūst par ieradumu. Novēršot traucējumus, ieradumi paliek. Vajadzīgs ilgs laiks vai papildus ieguldījums, lai tos ieradumus mainītu.

Ļoti vienkāršots piemērs - pirmajam bērnam bija traucēta informācijas apmaiņa starp smadzeņu puslodēm, problēmas ar darba atmiņu. Nebija spējīga risināt matemātikā teksta uzdevumus, jo nespēja uztvert tekstu un izdomāt, kādas darbības veicamas. Izstrādājās ieradumus pie jebkura teksta uzdevuma veikt veikt manipulācijas ar skaitļiem - vai nu saskaitīt, vai atņemt. Pirmajā klasē ar šo paņēmienu 50% iespējamība iegūt pareizu rezultātu. Tālāk jau arvien grūtāk. Tad iestrēga - vnk minēja bez jebkādas loģikas, jo bija arī izveidojusies stipra noliedzoša attieksme pret matemātiku kā tādu. Pēc korekcijas (mācījās tad 3. klasē) vairāk nebija uztveres problēmu, bet ieradums un attieksme palika un līdz ar to iegūtās funkcijas netika pielietotas. Tā kā mācāmies mājmācībā, tad varam elastīgāk procesam pieiet - devu viņai mācību vielu no pirmās klases sākot, lai iegūst to sajūtu, ka var saprast un nav grūti. Lēns pakāpenisks rehabilitācijas process. Tagad mācās 7. klasē un ir milzīgs progress, tomēr tas, kas netika normāli apgūts pirmajos 10 dzīves gados jorpojām nedaudz jūtams.

Otrajam bērnam bija problēmas ar lasīšanu - viņam burti lēkāja un izstrādājās ieradums izlasīt vārda pirmo daļu, bet otru piedomāt. To man neizdevās izmainīt un ir palikusi kā paviršība.

UDHS kā diagnoze nekad nav bijusi, bet bērni, kā jau tas pieņemtajiem bērniem raksturīgi, bija ļoti trauksmaini (pārspīlēti aktīvi). Korekcija to izmainīja - trauksme zināmā mērā ir palikusi, jo iemesli (ģimenes zaudējums, daudzi ar izcelsmes ģimeni saistīti neatbildēti un satraucoši jautājumi) nav zuduši, bet ir laba spēja sevi kontrolēt. Otrais bērns ir trauksmainākais un pie viņa spilgti redzams, ka mūsu klātbūtnē ir ļoti savākts, bet bez mums atslābst un tad gan visa tā trauksme izpaužas pārspīlētā aktivitātē.

Vai rindas ir pieejamas un jāvērtē pie kada speciālista iet?
Tikai divi speciālisti ar šo metodi vispār strādā - viena ir Rīgā un otra ir Rīgā un Ogrē. Rindas periodiski mēdz būt, bet tagad, cik zinu, neesot. Abas speciālistes ir ļoti pieredzējušas un labas. Viena esot pagrūta komunikācijā (un dārgāka) - nav perosnīgas pieredzes, bet pēc atsauksmēm dzirdēts un ir nācies mierināt kādu mammu pēc sarunas ar viņu. Mēs gājām pie Ievas - ar viņu bija viegli komunicēt un patīkami sadarboties.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

esenif
Paldies par skaidrojumu! Tātad vēl jāatceras un jāņem vērā darbs pie paradumu maiņas. Bet varbūt to var mēģināt tagad jau sākt!?

Tā kā esam uzsākuši ar minimālo vecumu, cerams vēlāk vieglāk koriģēsies. Mums gan vēl 2 gadi jāvingro. Sākumā domāju, varbūt varētu pabeigt ātrāk, taču ilūzijas sāk strauji izzust. Šobrīd vispār sajūta, ka ir regress attīstībā..tad nu gaidu, kad iestāsies attīstības lēciens.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
15267532