Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

STEIDZĪGIE Bērniņi pamazām gaida rudeni

*minka*

pecina, manai dāmai arī spastika. Un diezgan nopietni runas traucējumi. Un vēl daudz kas cits. Pirmajos gados faktiski katra vizīte pie ārstiem beidzās ar histēriju. Tagad jau ir ok. Mēdzu pat strīdēties ar ārstiem. Protams, ja ir argumenti. Vissmagāk ir brīžos, kad redzu, ka citi bērni izstumj manu jaunkundzi no savas kompānijas, un tas notiek aizvien biežāk. Bet viņa nesaprot - kāpēc! Un viņai ļoti patīk sabiedrība, rotaļas ar citiem bērniem.

Jā, arī mana dāma nebūs nekāda dižā sportiste. Un kājas defekta dēļ skaisti apavi (īpaši augstpapēžu kurpes) viņai nespīd, lai gan ārkārtīgi patīk pucēties un veikalos kāru aci skatās uz laiviņām un zandalēm ar ciku cakām (nesen pat raudāja, jo nenopirkām tādas, kādas gribēja). Taču viņa varētu būt dejotāja - ritma izjūta ir fantastiski laba, neraugoties uz dzirdes traucējuiem. Ok, nedejos tautas vai sporta dejas, taču ir daudz citu deju veidu, kuros viņa varētu izpausties ļoti labi). Tāpat arī zīmē, manuprāt, ļoti neslikti. Pat intersanti.

Protams, mēdzu laiku pa laikam šņukstēt spilvenā, kad aizdomājos par nākotni. Tādas eksistenciālas pārdomas.

Šobrīd ļoti aktuāls ir skolas jautājums - jau aptuveni 2 gadus murgoju pa naktīm par šo tēmu. Pārcēlām skolu par gadu vēlāk (bija jāsāk jau šoruden), jo nav viņa gatava skolai. Ļoti ilgi pretojos domai par speciālo skolu, bet nu jau esmu ar to samierinājusies, jo saprotu, ka pašreizējā situācijā privātskolu nepavilksim.


es savu palaidu parastā skolā kopā ar asistenti. Domāju, ka neviens īsti neticēja, ka tas var būt iespējams, vairāk uzvedības traucējumu dēļ. Ir grūti, bet nu jau iet trešajā klasē. Kolīdz pavisam vairs nespēs vilkt, pāriesim uz specskolu.

Bii jaunkundze
pecina
Liels, liels jums paldies, jā man vajag parunāties, kaut kādu atbalstu, jo man iet ļoti grūti šajā situācijā, kaut kā netieku galā, nervi galīgi čupā, murgoju visu laiku kaut ko pa naktīm, fiziski arī nav spēka..

bet labprāt slēgtajā grupiņa parunātos tomēr, ne šeit

ai, meitenes, es nemaz nezināju, ka ir 5 pakāpes izplūdumi

bet jūsējie bērniņi tak riktīgi cīnītāji


Ir man saulstariņš dzīvē tagad

un meitiņa princesīte

http://calis.delfi.lv/forums/729-es-piedzimu-agrak/

ĻOTI GAIDAM JAUNAS MAMMMAS SLĒGTAJĀ GRUPIŅĀ, LAI MUMS BŪTU JAUKAS SARUNAS...


skorpionam

Sveiki!

Kuraa sadaljaa juus var atrast? Ja uzspiezhu uz linku, tad paraada,ka neesmu iegaajusi sisteemaa un nevaru rakstiit. Saprotu,ka ir sleegtais forums,bet nevaru atrast.

balle
rouza

Es arī pieteicos pie jums grupiņā, jo arī esmu steidzīgā bērna māmiņa..

Līdzsvaram - labais stāsts.

Meitu izķeizaroja Stradiņos 32./33. ned. rezus konflikta dēļ. Svars bija 2170 g. Tā kā man jau bija aizdomas, ka mazajai liks dzimt ātrāk, speciāli ēdu daudz ogļhidrātus, lai meitai svaru uzaudzētu. 5 dienas bija Stradiņos inkubatorā, un tās bija manas dzīves grūtākās dienas. Jo neviens mediķis man nepaskaidroja, cik nopietns ir stāvoklis, kādas ir izredzes, mazā bija inkubatorā ar vadu vadiem, bet elpoja pati. Nebija ar ko parunāt. Raudāju vienā laidā, pienu sagādāt neizdevās.

Pēc 5 dienām mūs pārveda uz Gaiļezeru (toreiz mūs abas veda ar ātrās palīdzības mašīnu un vēl vienu mammīti ar bērniņu). Lielākais pozitīvais šoks bija, ka izejot no Stradiņiem uz ātrās palīdzības mašīnu, mazo satītu man vienkārši ielika rokās. No laimes pakustēties nevarēju.

Gaiļezerā mūs abas ielika vienā boksā, inkubators bija vajadzīgs tikai uz sauļošanās laiku. Sauļoja vairākas stundas dienā, lai noārdītu bilirubīnu. Plus sistēmas, analīzes, bet jau biju mierīgāka. Pie piena tomēr netiku, baroju ar maisījumu. Gaiļezerā bijām 2 nedēļas, kad normalizējās analīzes, izlūdzos mājās, lai gan svarā vēl nebija pietiekami pieņēmusies.

Pirmajā gadā attīstība notika atbilstoši plānotajam dzemdību datumam. Veselības problēmas - spēcīga visa apēstā atvemšana ar strūklu 2-3 reizes dienā. Tas pārgāja, kad sākām lietot speciālo maisījumu Aptamil AR. Vienā brīdī mūs biedēja ar acs tīklenes atslāņošanos, bet viss pats no sevis atrisinājās. Nedaudz vieglāk kā lielais bērns saaukstējās, gada vecumā ļoti smagi pārslimoja gripu. Bet visumā auga kā mierīgs, apmierināts bērns.

Dažādu apstākļu dēļ bērnudārzā tikt ilgi nevarējām, nolēmām labāk maksāt nevis privāto dārziņu, bet auklīti, auklīte veda uz bēbīšu skolu no 2,5 gadu vecuma. Bērnudārzā tika 4,5 gados. Problēmu nebija.

Kopš 1g. 3 mēn. sāka staigāt, attīstība izlīdzinājās. Šobrīd izaugusi jau mana auguma jaunkundze, 14 gadi. Attīstības problēmu nav, brilles nav vajadzīgas, mācās skolā no 7 gadiem, sekmju ziņā ir klasē pa vidu. Uzvedības problēmu nav.

Tā ka mana pieredze rāda, ka priekšlaicīga dzimšana nenozīmē problemātisku bērnu vēlāk.

Lai visām veicas sagaidīt un uzaudzināt savus mīluļus!

Arī varu padalīties ar pozitīvu pieredzi, lai iedrošinātu citas mammas domāt pozitīvi.

Meita piedzima 26/27nedēļā, ar svaru 1350g un 41cm. Bija grūti, pirmkārt jau psiholoģiski- neziņa un stress darīja savu. Arī informācijas nebija pietiekami daudz un ārtsu atbildes nebija mierinošas. Bet kopīgiem spēkiem tikām tam pāri.

Šovasar svinēsim meitas 12to dzimšanas dienu. Un tie, kas nezina mūsu stāstu, nespēj tam noticēt. Man ir pilnīgi normāls bērns-klases teicamniece, regulāri piedalās matemātikas olimpiādēs, spēlē basketbola komandā un brīvā laikā apmeklē ģitāras nodarbības. Vienīgais mīnuss, savos 11gados ir jau 160cm gara un pastāvīgi valkā manas drēbes un apavus

Būsim laimīgas un priekpilnas mammas saviem bērniem, neskatoties uz šķēršļiem un pārbaudījumiem, ko dzīve mums sagādā! Skatoties atpakaļ, es nozēloju, tikai to laiku, ko pavadīju domājot negatīvas domas un mēģinot ietekmēt to, kas nebija manos spēkos.

Pēdējās izmaiņas: wife19, 27.02.2017 21:33.


Vai te vēl ieskatās kāda priekšlaicīgi dzimušo bērniņu mamma?

Pēdējās izmaiņas: aziazia, 08.01.2019 11:49.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18136664