Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

osteomielīts

spraudiiite

Sveikas, māmiņas!

Vai šeit ir kāda māmiņa, kuras bērniņu zīdaiņa vecumā ir skārusi šī briesmīgā kaite? Gribētu zināt, cik lielā mērā bija bojāts kauls,cik ilgi un kā notika atveseļošanās un vai slimība ir atstājusi kādas sekas?

Paldies!


nevienai nav? Es protmans priecājos, bet nekādu informāciju ar pieredzi internetā neatradu, kat gan slimnīcā teica, ka ļoti, ļoti bieži sastopama šī slimība, dīvaini!

Varbūt kādai pašai ir pieredze, veiksmīga.....

manam puikam bija. Tagad puikam pavasarī jau 4 gadi būs. Visu neatceros, liekas, 2ned. bija antibiotikas, tad ik pa laikam atrādīšanās pie daktera - ortopēda. Rentgenā bojājumu kaut kādu var redzēt.

Sākās viss apm. 3 ned. vecumā ar temp. 39 +, nevarēju nomainīt pamperi, raudāja. Nonācām slimnīcā, nākošā dienā daktere atklāja, ka viena kāja pietūkušāka - pēc tam narkoze, iegriezums, antibiotikas. Toreiz bojāts tika kauls pie ceļgala - nevarēja pateikt, un vēl līdz šim nevar pateikt vai tas atstās kādas ārēji vizuālas pazīmes. Pagaidām, paldies Dievam, nevar neko redzēt. Bet vēl jau nav galīgi izaudzis. Dažiem gadās, pie kājas bojājumiem - viena kāja stipri īsāka nekā otra, bet tas ir jāskatās.

Laime, ka to atklāj un ārstē, jo savādāk mazulis var nomirt. Gadās, 1 no 1000 bērniem tas. Ir arī sliktāki gadījumi - vairākās vietās kauli bojāti. Protams, kreņķis bija drausmīgs toreiz. Tagad par to ļoti sen nebiju domājusi, dakteris arī saka - jāatrādās reizi gadā, un arī tad neko īpašu nav darījis ar puiku, tik apskatījis.

Toreiz slimnīcā bija viena māmiņa, kurai bija pazīstamas 2 sievietes ar šādu "vēsturi", viena, laikam, kāju garināja, otra tā arī staigājusi - viena kāja īsāka. Nelielas garuma atšķirības ir laikam ir visiem cilvēkiem, ja nedaudz starpība, ir speciālie apavi - viens ar biezāku zoli, bet var kaut ko darīt vēlāk ari ķirurģiski. Nu jā - ne jau vienmēr tas ir kājām, bet par to nezinu neko.

Pēdējās izmaiņas: Kaprīze, 02.01.2012 18:26.

Kaprīze

mils paldies par atbildi!!!

manai meitinai ari konstateja 3nedelas, tad, kad jau sapampa celits, operacija - skaloja strutas, rentgens paradija ka augstilba tuvu celim ir dobums ko izveidija strutas, antibiotikas - menesis + gipsis 2,5 ned, tagad langete pa dienu un pa nakti nemam nost.

joprojam no ta visa rokas triic, visas domas tik ap to, ka bus!?

man jautajums, cik ilga Jusu puisisa atveselosanas, kad visu saka darit(velties, rapot, staigat)

cik noprotu rentgenu taisa katru gadu. loti ceru un ludzu Dievu lai tas viss aiziet un par so slimibu negas neatgadina.......


nu mums apmēram tas pats bija, tikai antibiotikas iedarbojās ātrāk, teica 3 ned., bet ar 2 ned. pietika. Ģipsis nebija. Galvenā problēma ir tā, vai ir skarta augšanas zona, un, ja ir, tad cik ļoti. Atveseļošanās vairāk, vismaz toreiz, man likās ir vēdera sakārtošana pēc tām trakajām antibiotikām. Vēlāk jau tā ir tikai novērošana. Pie ortopēda bija jāiet tad, kad piecēlās kājās (laikus jāpierakstās, jo garas rindas - man abi puikas pie dr. Štekeļa iet). Rentgenu katru gadu mums netaisa. Slimnīcā taisīja, tad uz gada vecumu, liekas, arī.

Bērna attīstību tas gandrīz neietekmēja. Puika jau tā piedzima nedaudz ātrāk, kad nonācām slimnīcā ar osteomielītu - viņam bija tikai jādzimst. Sāka nedaudz vēlāk smaidīt, gugināt, vispār, salīdzinot ar vecāko puiku pirmajā gadā bija samērā nopietns puisis, dakteri teica, ka, iespējams, tā dēļ, kam jāiet cauri bija. Tā kā piedzima pirms laika, nespēja pats ēst no krūts, baroju ar atslauktu pienu, slimnīcā esot, iemācījās arī no krūtīm ēst. Velties viņš vēlās nenormāli traki Viņam rāpot, liekas, ka nemaz nevajadzēja - varēja kopš 5 mēn. vecuma tikt pilnīgi visur, kur sadomāja tikai veļoties. Bet visu sāka darīt pilnīgi normāli. 11 mēn. vecumā sāka pats bez pieturēšanās staigāt. Pirmajā gadā, ja drusku ātrāk piedzimst, saka, ka visu par darīt vēlāk par tām nedēļām, ko piedzimis ātrāk. Mums viss bija normāli. Izgājām masāžas kursu, gājām arī pie ergoterapeita, kas ierādīja kā ar mazo strādāt ikdienas mājās.

Kaprīze
Tātad jums bija tā populārākā baktērija, ko izraisa strepta un stafilakoki, to kuru ārstē ar penicilinu saturošām antibiotikām, mūsu gadījumā 4 dienas aizgāja zudumā, jo tikai 4tajā dienā atnāca atbilde no labaratorijas, ka cita baktērija un jāārstē ar amoksicilīna saturošām zālēm, bet tad, 3 dienu laikā bija jau fantastiski rezultāti! tāpēc mums kopumā sanāk ilgāka ārstēšana.

Mums mazā aŗi tāda spēcīga meitenes, kāju ar visu to langeti cilā, un kad noņem to nos, pilnīgi gatava skriet, ja varētu, un uz sānu pagriezties viņai jau ir vēlēšanas, ceru, ka visu darīs laicīgi! Un tā nopietnība arī, ļoti nopietna, es ar to visu uz pārciesto norakstu.

Par augšanas zonu arī ir uztraukums neaprakstāms, domāju par to nepārtraukti , bet kā Jūs teicāt, to varēs redzēt tikai ar gadiem, kaut gan šodien ģimenes ārste kad raks'tija nosūtījums lasot epikrīzi teica, ka pēc apraksta ir liela varbūtība, ka nav skarts, jo diez gan patālu tas bojājums no tās vietas.

Man ir vēl viens jautājums, kā ir ar tām masāžām un ergoterapeitu, pie tiem nosūta ģimenes ārsts, at ķirurga rekomendāciju, vai kā? kad to visu vajadzēs darīt un cik ilgi?

Lūdzu un lūgšu Dievu, lai mazulītei viss ir labi un jums arī!

Mums īsti nevarēja pateikt ir vai nav skarta augšanas zona - līdz ar to dzīve nedaudz uz adatām. Uz masāžām nosūtīja ģim.ārste, 1x braucām uz Stārķa ligzdu, kur pamācīja, iedeva papīrus ar attēliem kā ar bērnu darboties. Uz masāžām jāpierakstās laikus, tā kā mums ilgi jāgaida rindā bija (tikām uz 6.mēn., kad jau vēlās, izgāja arī parasto kursu neko vairāk), tad nu ģim. ārste nosūtīja 1x pie ergoterapeites. Bijām Ķengaraga poliklīnikā. Tur 1x parādīja ko darīt ar bērnu, uzreiz lika pašai atkārtot, lai iegaumētu. Pēc tam jau ieiet. Tā kā pirmo bērnu man mājās brauca vingrināt no Stārķa ligzdas, tad jau daudz ko atcerējos, un jau kopš dzimšanas tā pat darīju ar mazo. Tas ir elementārs bērnu hendlings - kā pareizi pacelt, pavelt, kā pareizi mainīt pamperu. Tas viss noder arī pilnīgi veseliem bērniem arī. Piemēram, bērnu vienmēr ceļ caur velšanu, pamperi aŗi maina nevis kājas uz augšu, bet arī caur velšanu. UTT. Ir bērniņi kam ir tonuss, guļ, daži ar atmestu galviņu atpakaļ, to visu palīdzēja sakārtot no Stārķa ligzdas Palīgs.

Es īsti nezinu kas ir langete. Man vecākajam bērnam bija kopš dzimšanas kādus 2 mēn. ģipsis, tad līdz 6 mēn. vecumam šina, tik kādu brīdi varēja ņemt nost. Viņam nekas netraucēja 6.5 mēn. ar visu šinu rāpot, pavisam mazam vēdera presi trenēt un kājas ar ģipsi uz augšu cilāt. 7 mēn. un nedēļas vecumā piecēlās kājās. Baidījos kā būs, bet viņš vēl ašais puisi bija.

Manuprāt tā šina un langete ir viens un tas pats! Tā lanete ir tāda kā cieta pamatne, forma kurā ieliek kāju un apsaitē ar binti visā garumā, lai nofiksētu visu to, tāds kā pusģipsītis!

Par tām masāžām un ergoterapeitu, man tagad jau būtu jālūdz nosūtījums uz to visu lai tiktu laicīgi???

Mani uztrauc nedaudz tas, ka kājai esot tādā stāvoklī iekš tā gipša un tagad langetes, mazajai pēdiņa atšķiras no otras ir tāda kā stīva un vizuāli izskatās nedaudz mazāka tas pāries pats pa sevi, vai masāžas labos? kā bija Jūsu vecākajam dēlam, jo viņs'jau ar diez gan ilgi gipsī bija.

man puikam bija greiza pēdiņa, kur vienmēr pēda par kādu kripatiņu ir īsāka par otru. Parasti laikojam apavus uz garākās pēdas. Ortopēds vēl 8 gadu vecumā ieteica puikam vingrinājumus pēdas locīšanai. To visu var izprasīt. Jums noteikti būs ortopēds. Puikam ar osteomielītu pēc gada vecuma traki O veida kājas bija, bet apskatīja un teica, ka izaugs un viss būs ok, tā arī bija līdz 3 gadiem tās O kājas jau bija aizmirsušās.

Mums bija pēc kārtīga ģipša tāds šinas puszābaks līdz celim (pēdas vaina), kur ar lipekļiem 2 x kā ziemas zābakiem nofiksēja platumu.


Ierakstīšos šeit, jo ticu, ka būs vecāki, kas meklēs informāciju un būs priecīgi par reālu pieredzi.

Manu dēliņu skāra šī briesmīgā slimība, bija uzkāpusi temperatūra un šķita, ka elpošana bija palikusi smagnējāka, tāpēc iestājāmies bkus dzīves desmitajā dienā un labi, ka tā. Slimības ierosinātājs bija zeltainais stafilokoks (Staphylococcus aureus), kāpēc tas skāra tieši mūs nav ne jausmas, pastāv varianti par nabiņu vai veicot injekcijas pēc dzimšanas. Nācās veikt divas operācijas, lai iztīrītu strutas, protams, daudz, jo daudz antibiotikas. Tika skarts augšstilba kauls un gūža. Slimnīcā pavadījām mēnesi. Pēc mēneša bija jāvelkā abdukcijas biksītes, lai izvairītos no mežģījumiem, mājās turpinājām orāli lietot AB, ortopēda/ķirurga uzraudzība, fizioterapeits. Sekas, protams, uz mūžu. Pašlaik kājiņām ir 3cm atšķirība. Laiks rādīs vai atšķirība izlīdzināsies vai palielināsies, kā uzvedīsies gūžiņa. Iespējams nākotnē būs nepieciešama operācija.

Ja nu ir kādi jautājumi, gribas atbalstu, vienkārši aprunāties, droši rakstiet man.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18159707