Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ģimenes auto

Rakstītāja

Es par ideālu ģimenes auto uzskatu Opel-Meriva - gan pirmo, gan otro paaudzi. Par savējo jau citā vietā esmu izsmeļoši uzrakstījis, tāpēc neatkārtošos, bet iekopēšu četrus mēnešus vecu tekstu. Secinājumi nav mainījušies, bet nobraukums manai Merivai tagad sasniedzis 143 tūkstoši km.

_____________________________

Pagājuši piecarpus gadi, kopš 2006. gada martā saņēmu savu jauno Opel- Meriva 1,3 CDTI. Auto nobraukums tagad sasniedzis 134 tūkstošus kilometru. Iegādes pamatojums Kāpēc izvēlējos šo auto? Tāpēc, ka biju drusku iekrājis naudiņu un varēju atļauties jaunu auto cenā ap 10 tūkstošiem latu, nedaudz talkā ņemot arī līzingu. Par minēto summu gribējās tādu auto, kurš būtu maksimāli ietilpīgs, ar gaisa kondicionieri un vienlaikus ekonomisks, bet prestiža apsvērumiem nebija nozīmes. Kādus auto vēl apskatīju, bet nenopirku. Mazā klase (piemēram, Mitsubishi- Colt, Hyundai- Getz, Volkswagen- Polo), būdama nedaudz lētāka, bija dabūjama par 8-9 tūkstošiem latu, tomēr mūsu ģimenei ar diviem bērniem ir par mazu. Kompaktklases hečbeki (piemēram, Opel- Astra, Ford- Focus, Renault- Megane) par Merivai līdzīgu cenu piedāvā mazāk vietas salonā. Kompaktklases universāli piedāvā lielākus bagāžniekus nekā Merivai, mazākus salonus, taču ir dārgāki. Sakarā ar to es aplūkoju nedaudzos tirgū pieejamos mikrovenus. Renault- Modus man neiepatikās tamdēļ, ka spidometrs un citi rādītāji ir salona centrā un bagāžnieks ir mazs. Hyundai- Matrix subjektīvi likās neglīts, un nepatika arī spidometra centrālais novietojums. Fiat- Idea, manuprāt, ir nedaudz mazāk kvalitatīvs par Merivu. Lieliskie Nissan- Note, Škoda- Roomster, Citroen-C3 Picasso tolaik vēl nebija pārdošanā. Motora izvēle Savu Merivu pasūtīju no rūpnīcas sev vēlamajā komplektācijā un gaidīju to trīsarpus mēnešus. Izvēlējos mazāko dīzeļmotoru, kuram ir četri mazi cilindrīši, darba tilpums 1248 kubikcentimetri, bet maksimālā jauda - 75 zirgspēki pie 4000 apgriezieniem minūtē. Toties maksimālais griezes moments ir 170 ņūtonmetri apgriezienu diapazonā no 1750 līdz 2500 apgriezieniem minūtē, kas ir vairāk nekā 1,4 litru 90 zirgspēku, 1,6 litru 105 zirgspēku un 1,8 litru 125 zirgspēku benzīna motoriem. Daudzi apgalvo, ka 1,3 CDTI esot nīkulis, un teic, ka, ja pirku dīzeli, tad vajadzēja ņemt 1,7 CDTI ar 100 zirgspēkiem. Jā, dinamiskie rādītāji 1,3 CDTI ir pieticīgi - maksimālais ātrums 156 km/h, ieskrējiens līdz 100 km/h - 17,8 sekundes. Tomēr tie aptuveni ir mana bērnības sapņa - 80. gadu Žiguļa - līmenī un mani pilnīgi apmierina. Kāpēc maksāt vairāk par 1,7 CDTI, ja šāds motors nav vajadzīgs? Salons, bagāžnieks Opel- Merivai lielais pluss ir priekš attiecīgajiem ārējiem gabarītiem (garums - 405 cm, platums - 169 cm) milzīgi plašais salons. Manai Merivai stūre ir regulējama uz augšu un leju, vadītāja sēdeklis uz augšu un leju, tamdēļ pie stūres es, būdams 181 cm garš, varu iekārtoties ideāli. Vienīgi sēdeklim varēja būt izteiktāki sānu atbalsti, bet tas vairāk vajadzīgs pie strauja braukšanas stila, kāds man nepiemīt. Priekšējais stikls, kurš aizsniedzas tālu uz priekšu, kā arī augstie griesti rada patīkamu plašuma sajūtu. Mīnuss ir sliktā pārredzamība, veicot kreisos pagriezienus, jo abi jumta balsti ir resni un stiklotais trijstūris starp tiem - šaurs. Dažkārt nākas drusku paliekties uz priekšu vai zemāk, lai pārskatītu pagriezienu. Blakussēdētājs savā vietā jūtas ideāli, jo izbauda plašo skatu uz priekšu un lielo brīvo telpu virs galvas. Aizmugurē var ērti sasēsties trīs liela auguma cilvēki, ar ceļiem neskarot priekšējo sēdekļu atzveltnes un ar galvām neskarot griestus. Ja malā noliek bērnu sēdekli, tad ar apmierinošu komfortu iespējams aizmugurē sēdēt vēl diviem pieaugušajiem. Aizmugures sēdekļu atzveltnēm var regulēt slīpumu. Bez tam iespējams aizmugures sēdekļa vidusdaļu nolocīt lejā un abas malas sabīdīt uz vidu un uz aizmuguri, iegūstot papildus 5-6 centimetrus pasažieru kājām un tikpat daudz zaudējot no bagāžnieka garuma. Tādā gadījumā aizmugurē var sēdēt divi pasažieri. Protams, ka ir iespējams pilnībā nolocīt aizmugurējos sēdekļus, iegūstot līdzenu grīdu un 1,41 kubikmetru tilpuma lielai bagāžai. Bagāžnieks parastā stāvoklī ir vidēji liels - 360 litri, tāpat kā vidusmēra kompaktklases hečbekiem. Toties tam ir plašas,, pagrīdes,, nišas un divas kabatas sānos, kur var salikt aptieciņu, avārijas trijstūri, ugunsdzēšamo aparātu, velkamo auklu un citus sīkumus. Bagāžniekā ir bagāžas nostiprināšanas tīkls. Zem bagāžnieka ir pilnizmēra rezerves ritenis. Ja līdz pārsegam bagāžnieka telpas nepietiek, tad ir iespējams kraut mantas līdz jumtam - ir tikai jāpiedomā, kā krauj, nevajag likt smagus priekšmetus virsū trausliem vai citādi ievainojamiem priekšmetiem. Piemēram, reiz braucām no laukiem Alūksnes rajonā trīs pieaugušie un divi bērni sēdeklīšos. Vēl atvedām četras jaunas ziemas riepas, divus maisus kartupeļu (katru ap 45 kg, vienu no tiem priekšā vecākajam dēlam zem kājām), divus maisus ābolu (ap 10-15 kg), nedaudz kabačus, burkānus, gaļu, sēnes, kā arī vairākus lielos iepirkumu maisus ar drēbēm un citām pašiem un bērniem nepieciešamajām ikdienas lietām. Nevaru nepieminēt vienu trūkumu - Merivai ir maza tilpuma (apmēram 2 litrus liels) stiklu apskalošanas šķidruma trauciņš, kurš dzinēja telpas kompaktuma dēļ ir apslēpts zem priekšējā labā spārna. Šķidruma līmenim nav nekādas indikācijas. Tādējādi nevar pateikt, cik daudz šķidruma ir palicis trauciņā, un cik daudz ir jāpielej. Ziemas šķīdonī tamdēļ visu laiku jāvadā bagāžniekā līdzi stiklu mazgāšanas šķidrumu, lai nepieciešamības gadījumā to pielietu. Vadāmība, gaita Opel- Meriva gaitā ir patīkama, jo labi turas uz ceļa, ir pastingra un savākta. Ja ceļš ir vājas kvalitātes, tad uz bedrēm nedaudz pakrata, tomēr tas ir ar mēru. Skaņas izolācija salonā ir samērā laba. Dīzelītis patīkami velk pie nelieliem apgriezieniem un augšup pauguros. Ja brauc straujāk un priekšlaicīgi pārslēdzas, tad var sajust turbobedri - tas tā drusku nepatīkami. Tehniskās vainas Vienīgais lielākais remonts, kuram tāda vecuma automašīnai vēl nevajadzētu būt, bija motora galvas blīves maiņa 2010.gada vasarā pie 105 tūkstošu km nobraukuma. Adam Auto speciālisti darbu izdarīja teicami, pēc remonta nobraukti 29 tūkstoši km, un viss ir kārtībā. Auto lietošanas pirmajos mēnešos stāvošam auto šad tad patvaļīgi slēdzās iekšā signalizācija. Tamdēļ 2006.gada augustā pie 9,2 tūkstošu km nobraukuma garantijas ietvaros tika signalizācija pārprogrammēta, tai samazinot jūtīgumu. Pēc tam vaina vairs nav likusi par sevi manīt. Viena konstruktīva lieta, kas man savā auto nepatīk un ko nezināju pērkot, ir tā, ka dīzeļmotors ir komplektēts ar kvēpu filtru jeb cieto daļiņu jeb DPF filtru. Šis filtrs nodrošina tīrāku izplūdi, taču ir ļoti dārgs - maksā apmēram 800 - 1000 latus. Ja tas būs jāmaina, tad liela daļa ekonomijas no dīzeļdegvielas lietošanas būs vējā. Turklāt nepatīkama ir filtra pašattīrīšanās, kura ieslēdzas automātiski, ilgst 10-15 minūtes un kuru neesot veselīgi pārtraukt. Tad sanāk tā: ja ar auto braucu kaut kur netālu un ir ieslēgusies kvēpu filtra pašattīrīšanās, tad, nonākot galamērķī, ja filtra pašattīrīšanās nav vēl beigusies, tad nav veselīgi slāpēt motoru, bet labāk nogaidīt pašattīrīšanās automātisku noslēgumu. Tās ir neērtības! Par citiem remontiem un detaļu nomaiņām. 1. Bieži mainītas dažādas lampiņas. 2. Dilstošo detaļu nomaiņas sākās 2009.gadā, kad tika sasniegts 77 tūkst.km nobraukums, kad tika nomainīta signāltaure. 3. Pie 78 tūkst.km nobraukuma nomainīta ģeneratora siksna, ģeneratora skriemelis un stūres pirksts vienā pusē. 4. Pie 90 tūkst.km nobraukuma tika nomainīts stūres pirksts otrā pusē, kā arī divas kvēlsveces. 5. Pie 98 tūkst.km nobraukuma tika nomainīti abi stūres stieņi. 6. Pie 105 tūkst.km nobraukuma tika mainītas dažas bukses piekarē. 7. Pie 111 tūkst.km nobraukuma tika mainīti abu aizmugurējo riteņu tērauda diski, jo tie bija deformējušies un riepas vairs nevarēja kvalitatīvi nobalansēt. 8. Pie 115 tūkst.km nobraukuma motorā tika mainīts ieplūdes kolektora spiediena sensors. 9. Pie 116 tūkst.km nobraukuma tika mainīta trešā no četrām kvēlsvecēm. 10. Pie 117 tūkst.km nobraukuma tika mainīti pakaļējie bremžu diski un bremžu kluči (kluči nokalpoja ļoti ilgi). 11. Pie 120 tūkst.km nobraukuma tika mainīti priekšējie bremžu diski un bremžu kluči (kluči nokalpoja ļoti ilgi). 12. Pie 127 tūkst.km nobraukuma tika mainīti aizmugurējie amortizatori un viens bukšu pāris priekšā, un viens bukšu pāris aizmugurē. Izmaksas Opel- Merivai 1,3 CDTI stiprā puse ir degvielas ekonomija. Neskatoties uz 1393 kg lielo pašmasu, ražotāja dotais vidējais dīzeļdegvielas patēriņš ir 5,0 litri uz 100 km. Mans secinājums pēc piecarpus gadu braukšanas - šajos ciparos gandrīz var iekļauties. Faktori, kas palielina degvielas patēriņu: - kondicioniera lietošana siltajā sezonā - plus 0,3-0,4 litri uz 100 km; - braukšana temperatūrās zem mīnus 5 grādiem - plus apmēram puslitrs uz 100 km; - braukšana sastrēgumos - palielinājums atkarībā no sastrēgumu,, smaguma,, . Man līdz šim vidējais patēriņš, aptuveni 60% braucot pa šosejām un aptuveni 40% pilsētas režīmā, ir 5,23 litri uz 100 km. 2009.gada rudenī, braucot vistālākajā ceļojumā no Latvijas uz Angliju (ap 5500 km), vidējais dīzeļdegvielas patēriņš bija 4,73 litri uz 100 km, tai skaitā Lietuvā un Polijā, kur temps lēnāks - ap 4,2-4,4 litri uz 100 km, bet, sākot no Vācijas pa maģistrālēm, kur temps ātrāks - 5,0-5,5 litri uz 100 km. Kopējās degvielas izmaksas uz nobrauktajiem 134374 km - Ls 4996. Sanāk 3,72 santīmi uz kilometru. Nav daudz! Protams, pie tagadējām dīzeļdegvielas cenām ir viena kilometra izmaksas ir lielākas. Kopējās izmaksas, neskaitot auto iegādi, uz nobrauktajiem 134374 km - Ls 11264. Sanāk 8,38 santīmi uz 100 km. Nav daudz!

Mēmais

Izskatās, ka tu jau savu opeli esi pārlasījis... pa gabalam vien, pa gabalam vien. Varbūt pēdējais laiks pirkt jaunu? VW vai Toyota?

Armadetta

Qued
Cerams, ka jaunais auto tik ātri nenoplīsīs.

Tas par to vārdu "ilgspēlējošs".

Pelnu circenu virsaitis

nelabums

izvēloties jebkuru krāmu cilēks parasti ņem vērā savas tieksmes, vēlmes un bērnišķīgās fantāzijas, bišķi apgraiza tās ar racionālā spriestspējā mērcētām objektīvo vajadzību dzirklēm un beigās apcērt ar naudisko iespēju (nespēju) cirvīti. Atļaušos apgalbot, ka tā dara visi. Proporcijas atšķiras. Tīri tāpēc uzskatu par bezjēdzīgu dažu cāļindivīdu konkrētās pieredzes (tipa - man galvenais ir komforts vai vatēva) vispārināšanu. Vienīgais, kas no šā var sanākt ir tipisks (jau iepriekš atvainojos) bābžurnālu stila pseidopētījums.

Kuš! Netraucē takš cilvēkiem pirkstiņus pa gaisu pavicināt! Nav jau nemaz tik daudz tēmu, kurās var nošņirkstināt - man i Mersis, viš i baigi liels, mēs esam baigi krutie

Papildināts 14.01.2012 16:35:

Ģimenes auto? Vsp pašiem jāskatās, cik liela ģimene, kādas prasības.

Viens auto liels, bet vadīt to, ir kā ar cirvi šaha figūriņas drāzt (Nepārprast!) .

Cits vadāms filigrāni, bet vietas nav tik daudz.

Nav vienas ideālas receptes. Re, fana ieteiktā Meriva nav slikta partija, tikai jāsamierinās ar domu, ka līdzcilvēki lūrēs virsū katru dienu un domās - re, re, reku fans brauc, re kāds viņš izskatās

Citam ģimenes auto nozīmē Ford Fusion, Pasātu u.t.t (Universāļi, miniveni u.c govis.) , citam ģimene satūcās parastā hečbekā un visi kopistiski aizlaiž uz šērām.

MB V220 liels, ērts, gana ekonomisks un visiem vietas pietiek.


Esmu laba meitene, daru visu to pašu ko sliktās, tikai ļoti labi.

Treknajos gados bija taads lielisks seshvietiigs gjimenes auto Honda FR-V. Zheel, ka to paatrauca razhot, bet, ja veelas, veel jau var iegaadaaties lietotu 2008.gada Honda FR-V ar baudaamu 1,8 litru benziina motoru un automaatisko aatrumkaarbu.

Urartu
Un ziemā teju nelietojamu.

Dauga, kas vainas automaatam? Man jauniibaa bija Volkswagen-Vento VR6 ar automaatu, un ziemaa ar to braukt nebija nekaadu gruutiibu.

Mēmais

Urartu
Klīrenss.

kas jums ir būtiski?

Ikdienā braukāju (es+bērni) ar Volvo S60. Svarīgākais - ērts, drošs un ekonomisks.
Ja braucam uz jūru, paredzu vietu sunim un 1000 līdzņemamām mantām, tāpat kā ziemā slēpot braucot, tad braucam ar X-trail vai XC-90, jo tad lielākā nozīme ir auto ietilpībai un caurejamībai (ziemā).
Man patīk, ja auto ir pietiekami jaudīgs, liels un stabils, nekad negribētu braukt ar mazajām minimašīnītēm.

Es domāju, ka jebkurš auto piemērots ģimenei ar bērniem, viss atkarīgs no katra individuālajām vēlmēm un maciņa biezuma. Ja mums būtu 3 bērni, noteikti vajadzētu 7 vietīgu auto, jo bieži ir kāds līdzbraucējs - bērniem aukle, draudzene, kāds radinieks...


Mur?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18161433