Zviedrija ir numur viens valsts pasaulē attiecībā uz satiksmes drošību. Un par bērniem viņi rūpējas jo īpaši un ir pētījuši autosēdeklīšu jautājumu jau vairāk kā 40 gadus atpakaļ, līdz ar ko jau kopš 1965. gada Zviedrijas likumdošanā ir iestrādātas rekomendācijas bērniem autosēdeklītī atrasties pretēji braukšanas virzienam līdz 4 gadu (!) vecumam un ilgāk (minimāli līdz 3 gadu vecumam un 18 kg svaram). Šī rekomendācija nav vien jokains ieraksts kaut kur ceļu satiksmes noteikumos, bet tiek īstenots dzīvē un ir retums, kad Zviedrijā redzami bērni, jaunāki par 3 gadiem, braucot ar skatu braukšanas virzienā. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu (ne)mirstībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Šie rezultāti nepaliek nepamanīti un burtiski tik tikko arī ASV ir mainījuši savas rekomendācijas - tagad bērniem līdz 2 gadu vecumam ir ieteicams atrasties autosēdeklītī ar muguriņu braukšanas virzienā. Šim paraugam pamazām seko arī citas Skandināvijas valstis. Jo Zviedrijā veiktajos pētījumos ir pierādīts, ka braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam ir DAUDZ drošāk - ja 100 negadījumos 92 bērni, kas sēdējuši atmuguriski, netiek nopietni savainoti un paliek dzīvi, tad sēdeklīšos ar skatu braukšanas virzienā tikai 60 mazuļi var laimīgi izdzīvot un neiegūt smagas traumas. Starpība ir GRAUJOŠA!
Galvenais stāsts ir par to, ka traumēts tiek mugurkauls, kakls un galva, jo bērna galvas proporcija pret ķermeni ir pavisam savādāka kā pieaugušajam un muskulatūra nav pietiekami attīstīta, lai to turētu, ja notiek bremzēšana vai frontāls trieciens (80% avāriju ir ar frontālu triecienu). Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem 9 mēnešu vecumā vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies - līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Un bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi, jo šoferis ir paspējis nobremzēt, bet bērnam bremzēšanas treiciena rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi. Visbīstamākā ir 1. krēslu grupa (9-18 kg), tādēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties - attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā.
Latvijā par šo ir ļoti maz zināms, pieejamā informācija ļoti ierobežota. Tādēļ aicinu sanākt kopā vecākus, kuri par šo interesējas un dalīties pieredzē, atklājumos, ierosmēs. Neturam sveci zem pūra un varbūt vēl kādus vecākus tas iedvesmos izvēlēties saviem bērniem drošāku pārvietošanos automašīnā - ar skatu pretēji braukšanas virzienam pēc iespējas ilgi!
Vērtīga informācija iesākumam šeit (Zviedru resurss angliski).
Šeit forums, kur apvienojušies ERF krēslu izmantotāji Norvēģijā - daudz bilžu ar bērnu augumiem, vecumiem, krēsliņa un auto modeļiem.
Šeit sākam veidot pirmo ERF krēslu piedāvājumu Latvijā.
un gulēt satītam, un slingā, un bāzt mutē visādas draņķības u.t.t., bet bērni tā nedomā. Man arī jebkādā krēsliņā nepatiktu - šauri un piesprādzēts - fūūūū! Un vispār sprādzēties. Ir lietas, ko vajag un bez kurām nekā. Visas nelaimes ceļas no zināšānām un salīdzināšānas. Ja bērns nezina, ka var būt savādāk, tad ir labi kā ir.
No vienas puses, bērna kājām tas var nebūt ērti, un avāriju laikā nereti tiek lauztas kājas vai gūža, tomēr testi liecina, ka tas ļauj izvairīties no nāvīgiem ievainojumiem, mugurkaula traumām, kas rastos, bērnam braucot ar skatienu uz priekšu. Tādējādi, vismaz līdz gada vecumam vai līdz auto sēdeklīša maksimāli pieļaujamajam svara limitam bērns ir jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Tad, ja notiktu frontālā sadursme, un bērns sēdētu ar muguru pret braukšanas virzienu, trieciens triektu viņa muguru, kaklu un galvu mīkstajā sēdekļa ietvarā. Ja frontālās sadursmes laikā bērns sēdētu ar seju braukšanas virzienā, viņa smagā galva (pieņemot, ka bērns ir vecumā ap 1 gadu) tiktu triekta spēcīgi uz priekšu, nereti to pat noraujot no ķermeņa. Ja bērns vēl nav sasniedzis gada vecumu, bet jau pārsniedz sēdeklīša svara limitu, drošāk viņu tomēr turpināt pārvadāt ar skatienu pretēji braukšanas virzienam.