Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Autokrēsliņi ar skatu pretēji braukšanas virzienam (ERF)

biinumz

Mēs visi izaugām, kad bērnu sēdeklītis bija spilvens zem pakaļas, un burtu salikums kā ABS / EBA / DSC bija tik pat ilustratīvs kā MZGD

Un nekas - izaugām taču

Labi, skaidrs jau, ka mēs šeit viens otru nepāraudzināsim, ne man izdosies kādam pierādīt, ka sēdeklīšu fetišs ir pārspīlēts, ne jūs man iestāstīsiet, ka 3-gadīgs razbainieks jāliek kaut kādā kosmonautu čaulā

Pīs


Nikss

Tu izaugi, es izaugu, vēl daudzi izauga - bet kāds arī ,diemžēl ,neizauga. Tev tak neviens neliek neko nekur sēdināt, bet tas nenozīmē, ka citiem tā nevajag darīt. Reizēm visu izšķir pat šķietami sīkumi un nianses. Protams, ka Tev neizdosies pierādit, jo Taviem ''pierādījumiem'' nav nekādu argumentu. Un skaidrs, ka īpaši šajā tēmā neesi iedziļinājies, tikai virspusēji komentārus palasījis.

Pīs jū tū

_juune

Nikss
Tie, kas neizauga, jau nevar atnākt par to tagad uzrakstīt [pie kam cik personīgo automašīnu bija LPSR -- paskaties, cik "daudz" stāvvietu paredzēts Rīgas guļamrajonos pie mājām] Es netaisos nevienam norādīt, kādu autosēdekli pirkt, es par informētu izvēli -- tā ka -- pīs!


es par šito vienmēr esmu domājusi sakarā ar mūžigo komentāru "mēs tak izaugām bez sēdeklīšiem" - vai tiešām nav iespējams izvērtēt, cik bērni bija cietuši uz 1000 avārijām tad un tagad? lai būtu uzskatāsm cipars, cik izauga un cik tomēr neizauga ( ). turklāt vēl jāņem vērā _juune pieminētais jautājums - cik vispār bērni tolaik brauca ar auto un cik ar tramvaju. ja šos divus skaitļus saliktu kopā tad un tagad, domāju, ka būtu ļoti iespaidīgs cipars, cik liela varbūtība ciest avārijā bērnam bija tolaik un cik tagad, kā arī cik liela varbūtība bija un ir no tās izkļūt veselam.



serena26


nu jā, es arī bērnībā ar galvu dabūju pa priekšas paneli un pārsitu galvu tas gan bija braucot pa meža celiņu ar 40 kmh un es biju tantei klēpī. Bija bedre un viņa, protams, nespēja mani noturēt. Asinis pa visu mašīnas priekšu, asaras un puņķi pa gaisu, bet dzīva esmu Gruti salīdzināt tos laikus un šos laikus, jo satiksmes intensitāte un mašīnu ātrumi ir pavisam citi.

serena26
Gruti salīdzināt tos laikus un šos laikus, jo satiksmes intensitāte un mašīnu ātrumi ir pavisam citi.
teorētiski statistiski jau salīdzināt var, vienīgi šķiet, ka datu tam laikam varētu nebūt īsti reprezentatīvu. mēs te ar J arī spriedām - tas, ka ģimenē bija mašīna vēl nenozīmēja, ka ar to brauca arī bērni, tā ka pat automašīnu skaits uz vienu iedzīvotāju īsti neatspoguļotu to, cik bieži bērni vispār atradās mašīnā un bija satiksmes dalībnieki kā auto pasažieri. mūsdienās tā ir norma, ka bērns tiek vests ar auto uz bērndārzu, līdzi uz lieveikalu utt. - reāli tas, ja bērns pēc gada vecuma reizi dienā brauc ar auto noteikti vairs nav retums. tajos laikos mani uz bērndārzu veda omīte ar tramvaju un lielveikalu vispār nebija. lai gan mūsu ģimenē mašīna bija - ja tajā kaut kur brauca bērni, tas bija īpašs gadījums - ceļojums uz laukiem vai zelta rudens baudīšana uz Gūtmaņa alu. līdz ar to mazāk brauca, retāk bija iesaistīti negadījumos un tātad absolūtos skaitļos ļoti ticams, ka traumatisms nebija graujošs, droši vien arī relatīvi pret bērnu skaitu valstī, traģēdijas autoavārijās bija maz... bet ja salīdzinātu 100 avārijas ar bērniem tad un tagad, tad ticu, ka traumatisms un bojā gājušo skaits būtu būtiski atšķirīgs par labu tomēr mūsdienām...


Nikss
Mēs visi izaugām, kad bērnu sēdeklītis bija spilvens zem pakaļas,
Uzskatu, ka šī diskusija vispār ir lieka, katrs dara kā grib. Es esmu tikai priecīga, ka saņemu šo informāciju un man ir iespēja izvērtēt un saprast cik ļoti es mīlu savu bērniņu- uz 100eur vai tomēr uz visiem iespējamiem eur, kas varētu viņu paglābt no stulbiem negadījumiem. Agrāk mašīnās drīkstēja arī nesprādzēties. Un tagad pasaki godīgi- tu sprādzējies tāpēc, ka tā paredzēts likumā un tevi var noštrāfēt mūsu jaukie policistu kungi vai tomēr tev rūp sava veselība un dzīvība? Un bērniņš ir daudz daudz vārīgāks. Saudzēsim sevi un savus mazulīšus.

Pīs būs tad, kad man būs kārtīgs autobeņķis.

Enijasmamma
Piekrītu - diskusija lieka. Sabēru ogles, lai smieklīgāk.

Bet nekad neesmu piekritis un nepiekritīšu apgalvojumam, ka jo dārgākas mantas mēs pērkam, jo vairāk mēs mīlam savu bērnu. Tas ir 100 % BS

Ja man būtu kaut mazākā aizdoma, ka tas kaut kā korelējas, es būtu nopircis sēdeklīti pa 4000 EUR.

Bet esmu pārliecināts, ka tas mana bērniņa dzīvi nekādi neietekmēs. Tāpēc arī brauksim ar "mantojumā no māsas"

_juune

Nikss
man tā arī nepaliek skaidrs, esi vai neesi sapratis, kāda ir ERF sēdekļu atšķirība no tā, kas pieejams vairākuma veikalu plauktos.



_juune

Nepārprotiet, es esmu inženieris, kinemātiku apguvu universitātē, lieliski saprotu kā veidojas dinamiskie spēki.

Sēdekļa aizsardzības principu un tā mijiedarbību ar bērna ķermeni spēju izprast. Tāpat arī nelaimes gadijuma fizioloģiskās konsekvences.

Bet palieku pie sava uzskata, ka daudz svarīgāka ir atbildīga piedalīšanās satiksmē (avārijas neizraisa idiots, bet tās notiek momentā kad 2 idioti satiekas) un droša un ērta mašīna spēj nodrošināt ievērojami lielāku aizsardzības līmeni.

Piemēram baidos, ka 2 gadu vecumā tas krēsls netiks izmantots, jo viņā ir neērti iekāpt un izkāpt, faktiski bērns, kurš jau sver padaudz kg ir jācilā kā zīdainis. + vēl ja netīras kājas... Tas krēsls paliks neizmantots

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18163474