Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Piena nepanesība! :(

mamminja

_siika_
Kurā XX Maximā tieši?
Diez vai tev pa ceļam...ja vien nebraukā pa Pļavniekiem. Bet ir Saharova ielā...un zinu ka esmu pirkusi arī lielajā Deglava ielas Maximā. Tiesa gan, tiešām ir bijis, ka ir izpirkts. Par sojas pienu, man negaršo, tas kas no sausā pulverīša taisīts. Bērns gan dzer. Bet nu es pērku šķidro Alpro ražojuma. Neatvērtu paku var glabāt ilgi un atvērtā paka jāizlieto 5 dienu laikā. Mums tas parasti problēmas nesagādā. Ā un Keiju auzu un rīsu pienus manuprāt varēja dabūt arī Pirkumiņā. Viņiem pat bija rīsu vai auzu krējums(neatceros), bet nu tas man galīgi negaršoja...


_siika_

lilucis
paldies. Kā reiz Saharova ielas Maxima ir tā, kas pa ceļam mēdz būt
No pulverīša man jēdzīgs šķiet tikai 1 konkrēts, kas ir točna no nemodificētās sojas un bez dīvainām piedevām. Cita lieta - garša ir tiešām specifiska, pēc piena galīgi nav. Bet es ar šamo biju iepazinusies jau gadus 10 pirms dēla dzimšanas - nebij nekas jauns un svešs. (mums šobrīd tieši ar atvērto paku glabāšanu ir problēmas - ledusskapja maiņas process ieildzis - vecais bezsaldētavas pārdots, jaunais nav nopirkts, tāpēc es tā par sausajiem produktiem jūsmoju sevišķi sojas pienam, kas ir izmēģinājumu produkts - nav īsti skaidrs vai jau drīkst. Rīsu pienu mierīgi var paspēt izdzert pāris dienās).
Pirkumiņā - auzu krējums rīsu laikam tiešām visur ir tikai piens. Bet nu - tā kā puika no dzimšanas uz diētas + zina, ka no tā un tā puncis sāpēs, tad neko neprasa vairāk kā tiek dots, līdz ar to - īsti nestresoju, ka nav visiem ēdieniem aizvietotāji.


..mazs brīnums lielajā pasaulē..

_siika_
Agrāk man tas sausais likās OK, bet tagad liekas pretīgs... Nē nu sīcis dzer, biju iepirkusi tajā sojas veikaliņā centrā. Bet pie ēdieniem gatavojot pielikt nevaru, man uzreiz šķebeklis klāt no tās garšas. Tās garšas dzīves laikā pamainās. Agrāk ēdu tās sojas kotletītes/karbonādes un man garšoja. Tagad pa vairākiem lāgiem esmu garšojusi un gatavojusi tāpat kā agrāk un negaršo vairs. Tad mūsu īkšķi par to lai soju varat tas tiešām atvieglo dzīvi, jo uzreiz ēdienkarte paplašinās.

Es te iedomājos, a kā jums pašām, nav nekādas nepanesības, ja reiz bērniem ir? Man pašai ari bieži pūšas vēders, nogurums un niez galvas āda. Iespējams, ka man ari tas pats, kas bērnam. Kautkad iepriekš biju pati pie dermatologa un tā teica, ka esot alerģisks neirodermīts. Tad gāju pie alergologa, un tā teica, ka alerģijas manā vecumā varot būt tikai no ārējiem faktoriem, piemēram šampūna, bet no pārtikas alerģijām es noteikti esmu izaugusi. Tanī brīdī ari atmetu domu par pārtikas alerģijām. Pirku visdažādākos šampūnus aptiekās, bet nu tā ari vēl neesmu atradusi, sev nealerģisku šampūnu. Tagad kopā ar mazo bērnu ievēroju diētu, moš līdzēs.

Kā jūsu bērni uzņem kalciju? Piens un tā produkti, tak ir nozīmīgs kalcija avots.


_siika_

skuķe
Man ir citas lietas, bet tās nav no dzimšanas - iegūtas mediķu nolaidības pēc, kā arī no reiz sabeigtiem nerviem, tā - tikai nosliece, ka tās ir vājās vietas organismā (man - vairāk āda, mazāk vēders). Bet - mantots puikam tas ir no tēva, kurš šobrīd vispār ir reāli nepieskaitāms (dažādu psiholoģisku pārdzīvojumu/traumu sakritības pēc - drīz pēc manas palikšanas stāvoklī ar mūsu plānoto bērnu tāds palika, šobrīd ir samērā bīstams, neprognozējams, par laimi no lv aizbēdzis). Un es nezinu, kas tur ir lielāku lomu nospēlējis - 1) nočakarētā fizioloģija, kad, par spīti konkrētām izpausmēm (sarkani vaigi, šausmīga kliegšana, vēdersāpju pazīmes, u.t.t.) viņa dullā lauku pediatriene sūtīja vienīgi pie psihiatra, neko nesakot par to, ka no 3 ned. vecuma barots ar auzu tumi no auzām + svaigi slaukta govspiena, kautkāda +/- normāla, adekvāta uzvedība esot parādījusies kad 3 gados pats atteicies no piena lietošanas uzturā vai 2) smagas psih traumas un traumējoša uzvedība. Uz to, ka nav tikai 2) pie vainas, manuprāt, norāda tas, ka arī fiziski viņam veselība pasliktinās ar katru gadu un, ka fiziskas sāpes uztver kā normu, jo tās visur ir no bērnības.
Un to arī man vairāki ārsti ir teikuši - tiem, kam nekad nav uzlikta diēta un ir ilgstoši bijušas smagas izpausmes, ir lielākas izredzes nodot tālāk šo sērgu, nekā tādiem, kā mans puika - kas uzsēdināts uz diētas nekavējoties pie pirmām pazīmēm.
Kalcijs ir ļoti, ļoti daudzos bez-piena produktos (tik jāpameklē tabuliņas par Ca saturu). Un speciāli ir klāt arī tajā rīsu pienā. Kad bija sīks un ēda maz ko no cilvēku ēdiena (un es tak viņu barojot arī sēdēju uz diētas, lai gan dzēru Calcigranu)- izdzēra gan pāris pudeles Osteocare, gan to pašu tabletēs, gan arī citu kalciju vēl. Bet tas daļēji pat dēļ straujās augšanas būtu arī, ja nebūtu nepanesība.
Reāli - ja izpēta kā sabalansēt uzturu, var gan kalciju, gan citu nepieciešamo bez nekāda piena bērnam "iebarot" - tas ka piens pēc zīdaiņa vecuma ir kkas absolūti obligāts ir drusku pad.laiku mitoloģija. Gaužām normāli cilvēki aug arī tur, kur vispār nekādi pieni netiek lietoti saprātīgā vecumā. Protams - viņu ēdienkarte arī citādi atšķiras no lv ierastā


..mazs brīnums lielajā pasaulē..

skuķe
Man pašai nekādas alerģijas un nepanesības it kā nav. Vīram un viņa brālim ir alerģija uz daudziem veļas pulveriem, vīratēvs un vīrabrālis nedrīkst lietot uzturā svaigu pienu vēl joprojām, mazākajam vīrabrālim ir alerģija uz putekļu ērcīti. Un pēc tā visa vīra vecākiem šķiet, ka mēs te tikai ar tām alerģijām un aizliegumiem ākstamies un ja dzīvotu laukos un ēstu visu pēc kārtas, tad arī problēmu nebūtu nekādu...

astora

kā ar aizstāšanu ar citiem pieniem? piemēram, auzu piens?


tikai milestiba ir muziga ,par mieru un par milestibu, par muzibu.
_siika_

astora
par to, kā reiz pēdējās lpp. pastiprināti ticis jau runāts.


..mazs brīnums lielajā pasaulē..

Kā jums šķiet, ja tā nepanesība konstatēta 3 gadu vecumā, vai iespējams, ka kādreiz pāries? Esmu kautkur lasījusi, ka ja laicīgi atklāj, tad izredzes, ka pāries, bet tas laicīgi jau laikam domāts zīdaiņa vecums. Vēl mani pārsteidz, cik tomēr dārgi ir tie speciālie pieni. Mums atļāva ari sorberta saldējumu, apskatījos sky veikalā, tas gandrīz trīs reizes dārgāks par parastiem, turklāt ari uz pusi mazāk iepakojumā. Cik zinu, celiakijai dod valsts kādu pabalstu pārtikas iegādei, bet laktozes intolerancei nedod? Un vēl mani pārsteidz tas, ka atļautajos produktos tik daudz to E vielu, ka sāk likties, ka tie ir daudz kaitīgāki veselībai. Es pagaidām spiežu uz dārzeņiem, griķiem, rīsiem, bet negaršo jau mazā ik pa laikam kautko meklē ledusskapī, nav jau ari laikam tā sāta sajūta.


_siika_

skuķe
viss var būt. Nepanesībām, ja saglabājas pēc 1.dz.d., diemžēl nav konkrētu prognožu, tā teica daktere ar ko runāju. Vienīgi - ja ar eksperimentiem redz, ka reakcijas kļūst vājākas, pēc tā paši var kko izsecināt. Viena pozitīva lieta iesākumā ir - kad viss puncī sakārtojies, ir produkti, kas no aizliegtā saraksta atkrīt uzreiz, jo nemaz nav bijuši vainīgi - kairinājuši tikai tāpēc, ka īstais vainīgais ziepes savārījis. Un tad jau pamazām pēc pusgada, pēc gada paprovējot redz - ir kādas izmaiņas vai nav
Tik traģiski, ka, ja zīdainībā nav izslēgts - tad uz mūžu gan nav. Lai gan to vispār nevajag uztvert kā kko katastrofālu, jo traki liekas sākumā, kamēr tas viss jauns, nesaprotams - kad pierod pie konkrētas ēdienkartes, kad jau bērns zina, ka to un šo nevar, jo vēders sāpēs vai vēl kas cits būs - tad jau ir diezgan mierīgi
Pabalstu nē - vienīgais gremošanas traucējums, kam ir pabalsts, ir celiakija.
Sorberta saldējums - parastajos veikalos ir "klasika", tam arī ir, tāds dzeltens vafelē. E vielu gan diemžēl daudz, bet es domāju rīt saņemties aplūrēt - kādas tās īsti ir, tulkojumus, jo galu galā arī tādas elementāras lietas kā citronskābi uz iepakojumiem apzīmē ar E.
Lai būtu sāta sajūta, jāēd olbaltumvielas (to uzzināju, kad uz diētas sēdos pati), ja vēl nav skaidrs vai var olas, tad vismaz gaļu (protams, ne liellopu un teļu un ja liekas, ka olas nevar - arī vistu ne)


..mazs brīnums lielajā pasaulē..

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18164858