Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Piena nepanesība! :(

mamminja

Lea13
Ir tikai piena olbaltumvielu nepanesība? Uz citiem produktiem alerģiju nav? Man šķiet ka Nestles graudu batoniņi bija bez piena piedevām. Tas kas ar šokolādi, gan laikam vismaz šokolāde pienu satur.

Mans arī šo to neēd ko drīkstētu, bet ar varu nespiežu. Negribi neēd.

Manam tagad labs stimuls paēst normālu ēdienu ir Haribo končas, kuras drīkst Nu tad nu ir noteikums, ja apēd porciju, dabū 3 Haribo lācīšus. Ja neapēd, tad nevienu lācīti. Ja ņergājās un kunkst, bet galu galā kaut kā piespiežas apēst, tad tikai viens lācītis. Protams, porcija jāuzliek tāda lai bērns varētu apēst. Tagad ir sācis ēst kārtīgāk līdz ar to. Svars gan nāk klāt ļoti maz, nākamā vizītē jautāšu par šo dokai vai ir normas robežās.


Sveikas,

manam mazajam ir 3,5 mēneši un pirms nedēļas beidzot daktere teica - jā ir piena olbaltuma nepanesamība. Man aizdomas bija jau pasen, jo ģimenē ir vēsture ar piena produktu problēmām (tādām vai citādām, bet nevienam tik traki). Cenšos sevi vairs nešaustīt, ka vajadzēja klausīt iekšējai balsij un uzsākt diētu jau tad, kad bija pirmās aizdomas (bet daktere teica, ka droši vien tas nav tas..). Izslēdzu pilnīgi visu no piena produktiem pirms nedēļas, pagaidām nekādi dižie rezultāti vēl nav, bet cenšos būt pacietīga.

Mums bija (un vēl lielā mērā ir) šādas pazīmes - ekzēma (kā pirmā pazīme jau diezgan agri parādījās) pa visu ķermeni - vēderu, rokām, kājām vaigiem; autiņbikšu saturs šķidrs, putains, ar laiku arī katru dienu zaļš ar skābenu smaržu, beigās arī asins pleķīšiem), piekakāto autiņu skaits dienā atkal sāka palielināties; mazais sāka sliktāk gulēt, pa dienu arī nemiers un čīkstēšana. Un viņam bija lāča apetīte. Kaut kādā veidā pamanījās svarā pieņemties normāli pirmajos 3 mēnešos, bet man liekas, ka šomēness pieaugums būs salīdzinoši švaks. Citiem bērniem normāls, bet priekš mums mazs.

Tā kā mums ir aizdomas arī par riekstiem, tad es izslēdzu arī Mandeļu pienu, kurš līdz šim mums bija parastā piena vietā jau vairākus gadus. Tagad pārgāju uz kokosa pienu pēc dažu māmiņu ieteikuma. No tā var arī dabūt krējumu un uzputot putukrējumu kādam našķim.

Kopš mazais piedzima un sāku krūtsbarošanu, ļoti prasās saldumus. Šobrīd esmu mēģinājusi bezē cepumus, sorbertu (no kārbas nevis vafelē), amerikāņu piparkūku versiju (cītīgi izlasīju sastāvu, pienu, kazeīnu un pārējos piena olbaltumus neredzēju).

Vīrs atnesa mājās augļus, lai man dažādība diētā, bet man bail ēst! Jo labi, tas piena olbaltums ir diezgan acīmredzams, bet ja nu uz vēl ko ir alerģijas? Man reāli bail ēst tagad..

Pēdējās izmaiņas: blessed, 30.08.2014 05:49.


I give it all to you, God, trusting that you'll make something beautiful out of me..

_siika_

blessed
Pirmais, kas uzreiz - vai ir izslēgts arī viss, kur ir liellops, viss, kur iespējams sviests, u.t.t. - jebko, kur "govs garām gājusi". Un olu produktus (bezē) es noteikti neņemtu, kamēr nav sakārtojies viss, jo ola ir otrs topa produkts, ļoti stipra. Tad drīzāk tiešām augļus, žāvētos. Melnu šokolādi. Visdrošāk - cukurgraudu nosūkāt, vismaz nekādu papildsastāvdaļu nav.
Jo striktāka ir sākuma diēta, jo ātrāk ir miers no problēmām un, jo ātrāk var likt jaunus produktus, ieviešot visu, kas der. Jo ilgāk tiek atmests pa 1 produktam, jo grūtāk ir sakārtot gan bērnam organismu, gan arī izturēt diētu.
Ja tik ilgi ir ielaists - ļoti iespējams, ka bērnam var vajadzēt mēnesi normālas vēderizejas un ādas stāvokļa atgūšanai.
Un nākotnei un visiem pazīstamiem iesakot, ja kāda saruna sanāks - ĢĀ nav padomdevējs šai sakarā. Ja ir pazīmes (dermatīts NAV norma nevienam un nekad, obligāti nekavējoties jāmeklē iemesls, tāpat arī neadekvāta vēderizeja vairāk kā pāris dienas), tad pofig ko ĢĀ saka, vai nu diēta "uz savu galvu" vai pie alergologa vai gastroenterologa. ĢĀ nav jāzina visas alerģiju un nepanesību pazīmes, diemžēl, bet fakts. Būtu jau skaisti, ka visi, kas ņem uzskaitē zīdaiņus - to zinātu, bet tas nav plānā paredzēts.
Diemžēl ir vēl 1 lieta - kādēļ var būt labāka pašā pirmsākumā ekstra strikta diēta - kad gremošanas sistēma ir tik ilgstoši pārkairināta, traumēta ar nepanesamu produktu, ļoti iespējams, ka tā šobrīd reaģē uz vēl kādiem produktiem, kurus nenoņemot - neuzlabosies nekas. Tādēļ arī ir tā, ka - ja pie 1.mēģinājuma ir pazīmes, ka nevar - pēc 3-4 mēnešiem var mēģināt atkal un, iespējams, viss būs labi. Kad bērnam iekšā dod pašam - pusgads starp eksperimentiem (vismaz tā man skaidroja ārsti).
(un vēl - nākotnei sev vai pazīstamiem - ja ģimenē ir tāda tipa problēmas, bērns ir jānovēro no pirmās stundas un pie mazākās pazīmes jāreaģē nekavējoties, ļoti daudziem pārmantojas tādā vai līdzīgā līmenī autoimūnās problēmas, jo ātrāk tām pieķeras - jo lielāks procents, ka izaugot cilvēkam būs normāla dzīve).

kamēr vēders un āda NAV kārtībā (vismaz nav tā, ka āda ir acīmredzami uz sadzīšanas robežas, jo sakasījumu vietās kreveles nepazūd tik ātri, bet - lai ir tā, ka, ja uzmetīsies kas jauns - redz pa gabalu), tikmēr maksimāli stingra diēta, bet tiklīdz ir ok - ir jāsāk izmēģināt pilnīgi un absolūti visi produkti, kas nav "melnajā sarakstā", t.i. - par kuriem nav pārliecības, ka tieši tas ir "sliktais".
Un, ja ļoti bail - lai tas jaunais produkts ir 1 uz 24-48 stundām. Nu tad būs zināms. Nemēģinot, neeksperimentējot - labi nebūs, jo uzturam tomēr jābūt iespējami dažādam un pilnvērtīgam.
Ja ir atklāti ēdieni, no kuriem viss ir labi - pēc identiskiem sastāviem var piemeklēt citas lietas, kas ir atļautas. Tai pat laikā - ja vēders nav vēl sakārtojies, tad nekas nav uzticams.

Nevar iespringt uz teorētiskiem "slikto" sarakstiem un nemēģināt neko. Tā ir ļoti individuāla lieta. Man drīkstēja ābolus, nedrīkstēja - bumbierus, drīkstēja kāpostu, nē - puķkāpostam. Bērnam bija noliegts piens, auzas, baltās zivis, soja,

Par bērna svara pieaugumu gan iesaku nesatraukties (un neļaut ĢĀ sevi satraukt) - ap 3.-4. mēnesi visiem bērniem samazinās svara pieaugums un otrā pusgadā piebremzējas pamatīgi, ja ņemots pa kilo mēnesī ilgtermiņā - tas kā reiz būtu ļoti slikti. Tā, ka jāskatās uz 2 lietām - vai pieaugums IR, pie tam - gan svaram, gan augumam, un, vai svars ar augumu ir saskanīgi (t.i. - mazāka auguma bērnam ir normāli būt arī vieglākam un otrādi, nav ok, ja tikai aug un neņemas svarā īpaši vai - svars ir, augums knapi mainās).


..mazs brīnums lielajā pasaulē..

Labi gan, ka ir kur palasīties un pačalot, tak vieglāk paliek Meitiņai 2 mēneši un laikam jau viņas puncim nepatīk piena produkti un olas. Pa lielam nekas tāds īpašs - vairāk puncis pasāp, gļotaina kaka ik pa 30 min., dupsis kā luksofors un sārtums neiet nost ne pa'kam!... Labi, ka man pietika prāta sasaistīt vakarā smaidīgu/raudošu bēbi ar savu ēšanu (pupa bērns). Pie tam, reakcija nav izteikta, parādās tikai pēc kāda laika + pietiekami intensīvas produkta lietošanas, tādēļ arī uzlabojumi nav uzreiz. Man jau ir tā lielā bēda - piena produkti ir liela ģimenes ēdienkartes sastāvdaļa, tagad grūti saprast, ko un cik drīkst ēst, lai paēstu pilnvērtīgi un veselīgi. Nupat - izvārīju zupiņu, garšīga bez gala, tikai māsa vakarā raud. Aaaa, tak' no vistas vārīju un bietes pieliku (jauns produkts)... Nemaz neattapos, ka nedrīkst...Gardumus arī gribās - mājās gatavotas kūkas un cepumiņi; marcipāns un saldējums... Mmmm, ku' feini. Bet nekas - ir cerība, ka pāries, kad māsa paaugsies Un brīvprātīgi piespiedu kārtā iepazīstu jaunus produktus, uz kuriem citādi pat neskatītos!

Smieklīgi - zefīrus, Snicker'us un melno šokolādi u.tml. var ēst, cik lien - māsai nav nekādas sliktas reakcijas

Interesants fakts - man pašai ir svaiga piena (virs 100ml) nepanesība vai kā nu viņu sauc - kļūstu par gāzes ieroci ar izteikti vieglu vēdera izeju. No skābiem piena produktiem vai vārīta piena - nekas. Parādījās kaut kur ap 16 gadiem. Izrādījās, esmu pārmantojusi no vecātēva, viņam arī tā esot bijis.


Manējā vienkārši nelieto piena produktus kā tadus - piens ir tikai pankūkām un omletei, bet pankūkas tīri labi sanāk arī no ūdens.

Maizi cepu mājā, piena vietā ūdens un lietoju rudzu miltus un ātri vāramās auzu pārslas. Bez kviešu miltiem var iztikt.

Pankūkas labas arī var sacept no bezglutēna miltiem, kuros nav klāt kvieši.

Manējai ar bija aizcietējumi un kopš viņa atteicās no piena esmu ievērojusi, ka arī ar vēdera izeju ir labāk.

ich

Gemosā ir visādi - auzu , mandeļu , rīsu pieni, ar kokosriekstu un bez. Litrā iepakojumā un iepakojumā, kur vairākas mazās paciņas. Visi bez glutēna .

Vasara un saule

mazais ēda tieši visvairāk piena produktus, ko tagad pilnīgi jāizslēdz...
labi, ka BEIDZOT Latvijas ārsti runā par piena-kviešu nepanesībām! Labi, ka uzreiz uzstādīja diagnozi! Jums ļoti paveicās! Citiem bērniem gadiem ilgi nenosaka cēloni....

Ja nevar ēst pienu-kviešus, paveras milzīga produktu pasaule. Ej uz lielveikaliem, hipermārketiem un pēti. Izpēti uztura piramīdu, un viss būs skaidrs.

Grūti ies, bet jātiek tam visam pāri!
ja vecāki un apkārtējie PIEŅEMS situāciju, bērnam būs viegli to pieņemt. Ēdienkarte jāmaina visai ģimenei. Grūti ir tikai tad, ja apkārtējie situāciju nepieņem un visu laiku sūdzas un pa kluso dod neatļautos produktus.

Nevar ēst picu? Bet ir suši! Tikpat stilīgi un garšīgi.

Makaronu vietā - rīsu nūdeles.

Dārzeņi, augļi, ogas.

Baltmaizes vietā - rudzu un auzu maize.

Piena vietā dzeršanai - ūdens, tējas, sulas.

Papildināts 02.01.2016 16:06:

Gala visos iespējamos veidos.

Liepa

Paldies par padomiem, meitenes!
Taču neskatoties uz tiem, galvā ir pamatīgs juceklis un neatbildēto jautājumu ir vesela jūra. Manam puikam ir pusotrs mēnesis un alergologs man ieteica izslēgt no ēdienkartes pienu un tā produktus, olas, soju un kazas piena produktus. Tā kā bērns ir maziņš un laika gatavošanai praktiski nav, tad man šobrīd pilnīgi nav skaidrs ar ko "aizbāzt caurumus starp ēdienreizēm". Agrāk tie bija biezpiena sieriņi, kāda bulciņa, augļi. Tagad neko no tā nevaru ēst. Āboli ļoti pūš vēderu, banāni alerģiski... un vispār man ir bail kautko likt mutē, jo nezinu, vai tas nekaitēs bērnam.
Šobrīd jau vairākas dienas neēdu aizliegtos produktus, taču pleķi no vaigiem bērnam nepazūd, liekas pat vēl spilgtāki palikuši. Laikam kautko tomēr neesmu pamanījusi.
Kā te jau rakstīja- jākonsultējas tikai ar alergologu ne ĢĀ. Taču mums alergologs pateica, ko nelietot un pamāja ar rociņu. Varbūt kādai ir pieredze ar šo? Cik bieži būtu jāapmeklē? Vai katru reizi vajag jaunu nosūtījumu?

brokolītis

Liepa
Sveika!

Es tagad nepārlasīšu, kas iepriekš bija sarakstīts, bet varu padalīties kā mums gāja/iet...

Mūsu mazajai tūlīt būs pusotrs gads. Sarkani, sausi pleķi parādījās 2 mēnešu vecumā. Tad nu no sākuma rakstīju uztura dienasgrāmatu (burtnīcā savilku ailītes un pierakstīju, cikos ko apēdu un apmēram atzīmēju, cikos baroju mazuli) un mēģināju kaut ko izsecināt. Sapratu, ka nevar olas, tomātus, burkānus (izslēdzu visus sarkanos/oranžos augļus un dārzeņus), neko, kur klāt kāda E viela (kas automātiski izslēdz saldumus un našķus), neēdu arī citrusaugļus - drošības pēc. Vēl bija vairāki aizdomīgie, ko periodiski neēdu, bet šķiet, ka tos nebiju pariezi noteikusi. Pleķi ik pa laikam palika mazāki, bet tad atkal parādījās saasinājumi un tā uz riņķi. Ādu smērēju ar bioderma atoderm intensive. no sākuma likās, ka palīdz, bet būtībā laikam neko daudz nedeva.
Pēc pāris mēnešiem aizbraucām pie alergologa. Viņa lika neēst piena produktus (arī analīzes uzrādīja pienu un olu). Tad tā arī darīju. Ādu lika smērēt ar to pašu, ko jau pirms tam lietojām. Pie alergologa bijām vēl vienu reizi, bet nekādu rezultātu apmeklējumiem neredzēju, tāpēc vairs nevedām (nedzīvojam Rīgā). Hormonu smēres smērēt negribēju (tik traki, ka būtu jēls arī nebija) un katru dienu zāles dot arī negribēju.

Atmetām arī soju (varēja skaidri redzēt, ka ir reakcija no tā, ja kaut karote sojas mērces ēdiena katlam klāt.) Tie piena produkti nelikās baigi pārliecinoši - mēnesi tos neēdu, bet tāpat pleķi nenogāja, mēģināju atkal tos ēst, likās, ka nekas daudz nemainās, bet pēc kāda laika tomēr "drošs paliek drošs" atmetu pavisam. Tā nu cīnījāmies ar bērna kasīšanos, pa nakti vilkām rokās zeķes, mainot pamperu bija jāmēģina turēt rokas, lai sevi nesaplēš. Ik pa laikam atkal jauni mistiski pleķi. Atmetām cūkgaļu (vistu un liellopu neēdu jau visu laiku.)
Ap gada vecumu , pēc draudzenes ieteikuma, aizgājām uz konsultāciju pie Dr. Kuzņecova. Viņš iedeva smērīti un lika dot pilienus un vēl vienu gēlu. Pēc pāris dienu smērēšanas kļuva ievērojami labāk. Beidzot mazajai bija rociņas kā normālam bērnam, nevis sausas, kreveļainas. Bet tā, ka pleķi noietu pa visam, arī nebija. kaut gan daudz mazāk, tomēr šur tur bija jāsasmērē katru vakaru. Vēl ieteica palasīt par histamīna nepanesamību un histamīna liberatoriem. Vienu brīdi centos pēc tā vadīties ēšanā, bet sapratu, ka 100 procentīgi tas nedarbojas, kaut gan šis tas sakrīt.

Tad pēc savas intuīcijas izlēmu izslēgt no ēdienkartes glutēnu. Nezinu, vai tas ir vainīgais, vai nostrādā tas, ka pēc gada vecuma alerģijas un nepanesības samazinoties, bet pēdējos mēnešus ir ievērojami labāk.

Man baigais palags sanāca Bet pats galvenais - jāiztur VISMAZ mēnesis bez tiem produktiem, ko ārsts ieteica, lai saprastu, vai darbojas.
Mazā tagad neēd (nesen pa visam beidzu barot ar krūti )ne olas, ne piena produktus, ne glutēnu saturošos produktus (kvieši, rudzi, mieži, auzas arī laikam nedrīkst?), ne soju. Tagad, kad palicis labāk ik pa laikam kaut ko peksperimentēju, secinājumi - nevar zemesriekstus, tomātus, kvinoju, olas baltumu noteikti nevar, par dzeltenumu nevar vēl saprast, kviešus (pārējos glutēnu saturošos nedodu drošības pēc). Pēc kāda laiciņa eksperimentēsim ar pienu.
Un par to, ko var ēst (es ilgu laiku arī šo ievēroju, kamēr vēl baroju)- vāru putru no griķiem vai kukurūzas. pusdienās rīsus vai kartupeļus. jēra vai tītara gaļu, zivi. Zaļos salātus ar eļļu. Rīsu un kukurūzas galetes. Uz ballītēm ņēmu vai starp ēdienreizēm dažkārt grauzu kukurūzas čipšus, kuriem nav nekādas papildus garšas (pirku rimi). Lēcas, pupiņas. Vienu brīdi visu laiku ēdu "humusu" - sablenderēju konservētus turku zirņus ar mazliet olīveļļu, ūdeni, var vēl kaut ko pielikt - ēdu ar rīsu galetēm. Zupas un sautējumus. Vienu brīdi darīju tā, ka izvārīju lielu zupas katlu un neplēnoju to nevienai ēdienreizei, bet ēdu katrā brīdī starp ēdienreizēm, kad sagribas tā teikt "našķa" vietā Āboli, bumbieri. Banāni - vienu brīdi neēdām, bet izrādījās nepamatoti izņemti no ēdienkartes. Meklēju vegānu receptēs kaut ko, kas der un dažkārt liku klāt gaļu Piemēram, atradu recepti tādai ķiploku mērcītei, kas mazliet atgādina majonēzi, bet ir taisīta pamatā no sulespuķu sēkliņām un pupiņām. Žāvētas vīģes. Avokado - arī vienā brīdī bija izņemts, bet izrādījās nevainīgs. Kad mazā bija jau mazliet lielāka, atklāju, ka varu ēst tumšo šokolādu, kas ir eko - tai nav klāt piens un soja. Vēl ir prosa, bet to neesmu iemācījusies garšīgi pagatavot. Dzērām un putrām likām klāt rīsu pienu.

Jāmeklē, jāvēro bērns. Pašā sākumā man arī likās - ārprāts, neko nevaru ēst, bet nav nemaz tik traki. +, ja varat ēst glutēnu, Tev nāk klāt kuskus, pasta, maize (jāskatās, vai piens nav klāt), grūbas. Pat tagad, kad tikko kā varu atkal ēst visu, saprotu, ka daudz labāk jūtos neēdot piena produktus un glutēnu. Apsveru atgriezties pie tādas "diētas". Ikdienā vispār man tas pēc kāda laiciņa vairs nesagādāja problēmas, grūti ir svētkos un viesībās. Lai izdodas!


Liepa

Brokolītis
Paldies par dalīšanos pieredzē. Man īsti nav skaidrs ar apēstā pierakstīšanu. Kā var zināt, ka pleķi palika spilgtāki no tikko apēstā avokado nevis no vakar apēstā tomāta? Tās reakcijas taču var būt ātrākas un ne tik ātras.
Bet ja godīgi, tad pagaidām man tas viss liekas neiespējamā misija. Pierakstu uz lapiņas konkrētus prodiktus, ko te meitenes piemin. Piemēram kukurūzas čipsi. Līdz tādam humusam laikam man vēl jāpabadojas. Vai līdz vegānu receptēm.
Un nemitīgi galvā atgriežas jautājums par maisījumu bērnam.... varbūt izvēlēties to? Un uz otra pleca sēž vainas apziņa, ka laba māte tā nedarītu. Eh..

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18164858