Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Teātra izrādes, kuras būtu vērts redzēt.

Erengeti

piektdiene

Ar Ivanovu atklāju sev OT, bet uz abām pārējām izrādēm biļetes jau nopirktas!


inkarmo

Dāmas, kādi jūsu komentāri par JRT Anatoliju, Fēliksu un Ilonu?


... jo tu esi jau tik sen, vārdus vējš kā lapas dzen. ja jau es tev esmu lieks, manī vēji, tevī prieks

inkarmo
Ļoti patika!!!

Ievice

JRT Anatoliju Fēliksu redzēju. Nevaru teikt, ka nepatika, laiks pagāja ātri. Katrā ziņā iespēja palūkoties uz Keišu vienās apakšbiksēs neierastā ampluā. Aktieri visi bija pārliecinoši. Arī Broka, kas šķita iedvesmojusies no Jurkānkundzes. Traģikomiska izrāde. Tiem, kas tos laikus piedzīvoja, varbūt šķita par vieglu ņemts.


Tā bija istaba, pilna ar papīra kuģīšiem. Viņa saplēsa tos un teica: Mēs esam divi - mēs visi esam divi.


īriete

Nopirku biļetes uz Sfinksu aprīlī Ogrē. Ar Stoninu Nacionālajā, vēl tāds skuķēns būdama, redzēju laikam piecreiz, zinu no galvas. Toreiz sapratu, ko nozīmē Aktieris. Bet labi, ka viņš aizlaidās no teātra - tā laist lomas caur sevi agri vai vēlu nebeidzas labi...

Gribas izbaudīt no jauna, audžudēlam parādīt. Viņu producētā Agrā rūsa bija laba, 14. februārī skatījāmies pirmizrādi, arī Ogrē, un kopā ar Vējoņu pāri skrējām pēc izrādes uz mašīnām, smiedamies, cik mēs gudri, ka neatstājām virsdrēbes garderobē, tur švaka caurlaidība.

Catherine

Ļoti patika Žīžeks. Pītersons. Gadsimta duelis. Nevaru saprast, kā aktieri iemācījās to garo un sarežģīto tekstu. Kaut gan, ja arī sajauktu, laikam nepamanītu Par Daudziņa un Znotiņa aktierspēli gribas teikt vienu vārdu - meistardarbs!

Man vēl mēnesis laika līdz Anatolijam un Ilonai. Nevaru sagaidīt.

Papildināts 06.11.2023 17:24:

Nu vienīgi nedaudz biedē, ka būs pārāk ironiski par to laiku. 90.tie tomēr tādi sensitīvi laiki un scenārija autore, cik saprotu, jauna.

Ievice

Spēlēju, dancoju. Nacionālajā. Sākums bija kā farss. Bet uz beigām tomēr atpazinu Raini un viņa ideju. Ja izrādei būtu pārtraukums, ļoti daudzi būtu aizgājuši. Bet priecājos, ka redzēju.

Rotkho. Konceptuāli jauna pieeja teātra iestudējam. Svaiga tematika. Aktieru darbs bija lielisks. Mīmika, kustības. Arī Skrastiņš bija tāds, kā prasa izrāde, nevis novienādoja lomu savam tēlam.


Tā bija istaba, pilna ar papīra kuģīšiem. Viņa saplēsa tos un teica: Mēs esam divi - mēs visi esam divi.

Trīspadsmit

Ievice
Spēlēju dancoju man patika, bet jā, piekrītu, ka daudzi būtu aizgājuši. Nebiju redzēju, ka izrādes beigās tik daudziem ir žēl aplaudēt un tā arī neapplaudē nemaz.

Nupat biju arī operā uz Traviatu. Opera nav man žanrs, bet kopumā biju priecīga, ka aizgāju. Laikam jāiet uz vēl kādu operu, no aprakstiem, gan nesapratu uz ko labāk, daudz modernu un bail, ka nepatiks.


Ievice

Meklējot spēlmani. JRT. "Dienas" recenzija, kur lugas risinājums bija salīdzināts ar Dobrovenska Rainis un viņa brāļi, bija ļoti glaimojoša. Lugas 1. cēliens bija labs un smieklīgs. Znotiņš Pētersona lomā bija ļoti iedvesmojies no Vudija Alena tēla un 2. cēlienā runas stilā nevarēja iziet no savas lomas Žižekā. Kolorīts viņš bija, tas gan. Keišs 1. cēlienā bija lielisks. Otrajā cēlienā viņi abi ar Znotiņu vienādi runāja caur degunu. Keiša izspēlētais teatrālais patoss bija komisks, bet vienlaikus gaumīgs. E. Kļaviņai balva par 2. plāna lomu šajā izrādē bija ļoti pamatota. B. Broka, kā jau visās G. Šmita lugās, bija kā lellīte, ar vispiemērotākajiem tērpiem visās situācijās un citādi smuka, bet emocionāli nepārliecināja. Visa luga bija skatāma, bet neguvu to baudījumu, ko solīja apraksts un dažas recenzijas. Ceru, ka jums patika/patiks labāk.


Tā bija istaba, pilna ar papīra kuģīšiem. Viņa saplēsa tos un teica: Mēs esam divi - mēs visi esam divi.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18194259