Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Matemātikas uzdevumu risināšana (kopīgiem spēkiem)

Četri vēji

samts

Beillija
Nav taisnības uz pasaules.


Meklēt vīrieti bez trūkumiem var tikai sieviete bez smadzenēm .


Četri vēji

Beillija
Burtu vietā liec atbilstošos skaitļus! Uzraksti izteiksmes! a*5 = 20 6*b = 42 8*c = 48 u.t.t.
Tas ir tas, ko teicu: Maksimums, kas viņiem ir - darbības nezināmā locekļa aprēķināšana, izmantojot darbību īpašības (lai aprēķināto nezināmo saskaitāmo, no summas atņem zināmo saskaitāmo utt.)
Viņam neliek neko rēķināt ar nezināmajiem, bet gan ielikt atbilstošos skaitli, t.i. zināt, ka tieši 4 reiz 5 ir 20. Pēc tam būs variants - lai aprēķinātu nezināmo reizinātāju, reizinājums jādala ar zināmo reizinātāju, bet nebūs nekas tāds, ko izmanto vienādojumu risināšanā (piemēram 2a + 5 = 25, šāda tipa uzdevumi viņiem būs paaugstinātas grūtības, jo tur divas reizes jāveic nezināmā darbības locekļa rēķināšana, savukārt principus, kā rēķina vienādojumu (un kurus manā laikā apguva, sākot no 3. klases), viņi mācīsies tikai 7. klasē).

Papildināts 21.02.2013 06:41:

Lūk, šo es nesaprotu. Man ir 2004. gadā izdota grāmata 2. klasei. Atveram 48. lpp un lasām:
Mācību grāmatā viņi var kaut atvasināšanu sarakstīt. Mācību grāmata nav macību programma, savukaŗt to, kas kurā klasē jāmācās, var atrast šeit (derīgs 1. - 6. un 9. klasei, 7. un 8. mācās pēc jaunās jau, atrodamas visas prigrammas šeit) Protams, atbilstoši likumdošanai, konkrētai skolai var būt sava programma, direktora apstiprināta, bet uz 3., 6., 9. un 12. klases beigām tai ir jāsakrīt ar standartā norādīto. Reāli ir ļoti maz skolu, kurās raksta savas programas, vairums strādā pēc paraugprogrammmas, izmaiņas veicot viena gada ietvaros (tēmu secība, nelielas korekcijas stundu skaitā utml.)

Un, ja skatāmies šo programmu 2.klasei, tad reizināšana un dalīšana (50 apjomā) ir 2. un 3. tēma no beigām, tā kā patreiz vēl diezin vai sāktas.

Papildināts 21.02.2013 06:47:

Raimonds1
Bet te jau mēs varam citu formātu izvērst - vecākiem SAMĀCĪT.

Oi, tikai nevajag. Tad pēc tam tādus brīnumus nākas pārmācīt, kad falši samācīts (labu gribot, protams). Teiksim, ka divus jauktus skaitļus, lai saskaitītu, tie vispirms daļās jāizskaa, tas nekas, ka šie skaitļi ir 23 11/15 + 46 7/15 ...Jo kaut kur vecākas galvā aizķēries, ka tā darīja reizināšanā...

Starp citu, jau kuro reizi redzu, ka nosacīti nekorekti pasniedz Otra derīgā prasme - pareizi pārnest mīnus1 otrpus vienādības zīmei. Šādu pieeju var tikai iezubrīt un bērns nesaprot, kāpēc kaut kas kaut kur jāpārnes, pie tam - mainot zīmi. Viņam tas ir jāredz, kāpēc šāda situācija veidojas, no kurienes ceļas, ka tas tā ir, tāpēc var lieki nerakstīt veselu rindiņu, kurā parāda šo darbību (un šī ideja viņiem patīk). Pēc tam sarunvalodā varbūt arī teiks, ka pārnes, mainot zīmi, bet vispirms ir jābūt šim pamatojumam, ka tas nav burvju triks (līdz ar to ar šaubīgu izcelsmi), bet vnk matemātiskā darbība, kuras rezultātā tā izveidojas.


Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt

Es saprotu, ka vidēji, statistiski un matemātikā ne pārāk veiksmīgajiem var būt visādas grūtības.

Taču vēlāk visas formulas uz to tik balstās - kaut kas reizināts vai saskaitīts ar kaut ko ir rēķināmais lielums. Visas formulas, visādi laukumi, spēki, jaudas, spriegumi, strāvas stiprumi, zināmā laikā veiktais ceļš, darbs, apgaismojuma rēķini - 3-4-5 simboli saskaitīti vai reizināti, vēl kaut kāda konstante vai lielums no tabulas.

Tāpēc kaut kad jau jāprot izteiksmēs a + b = c - d un a/b =c/d un visādos jauktajos variantos pareizi katru izrēķināt ar visādiem tur gliemežu vai konfekšu rēķiniem.

Savukārt pielasīšana no tabulas līdz 10 vai 20 der, bet pie lielākiem skaitļiem gan laikam ne. Pavisam cita prasme.

Mēģinājums to visu iemācīt VISIEM 3. VAI 4. KLASĒ IR NEIESPĒJAMĀ MISIJA, BET KLASES 3-5 LABINIEKIEM - NU KĀ VIŅIEM TRAUCĒS TAS, KA VIŅI PRATĪS PAREIZI TOS A UN B ABPUS VIENĀDĪBAS ZĪMES RĒĶINĀT? Vai var vienā vecuma grupā mierīgi līdzāspastāvēt dažādas prasmes, abas novērtētas ar sekmīgu atzīmi bez jucekļa un nesaprašanās?

Pie tam tās prasmes nav nekāda augstākā matemeātika, tas jāzin grāmatvedis vai noliktavas darbieniekam.

Ja vērtības pielasa pēc tabulas, tad kas ir augstāka prasme - pielasīt pēc lielākas tabulas, kur viens prot uzreiz nolasīt līdz 20, cits līdz 50 un cits zina visus saskaitāmos līdz 10 000?

Tas nekur neved.


---------------- Latvietis latvietim otrs latvietis -------------------

Raimonds1

Gliemežiem kā dabasobjektam te nav nozīmes, nozīme ir simboliskai domāšanai un pareizai izpratnei kas kur jāreizina un kur jāsaskaita.

Mēs to saprotam. Bet ja nu gadās, ka bērni tajā laikā arī dabas zinībās mācās par gliemežiem, tad matemātikas uzdevumā varēja norādīt, ka tie ir rotaļu gliemeži no datorspēles - viens rozā, otrs gaiši violets.
Piekrītu, ka abi risinājumi ir pareizi. Es skaidrotu - katru sekundi gliemeži attālinās viens no otra par 5 cm utt.

Dalīšanu mācu arī bērnudārzniecei. Domāju, ka bērns to ir spējīgs saprast jau tajā brīdī, kad iemācās, ka 4 + 4 = 4 * 2.
Dalīt nozīmē atrast divus vienādus skaitļus, kas kopā dod 8.


Biju domājis, ka tas jāpaskaidro tam, kurš to rēķinās.

Vispirms - vai saprot, ka ir viena līnija un attālumi jāsaskaita.

Tad - jārēķina laiks reiz ātrums = ceļš


---------------- Latvietis latvietim otrs latvietis -------------------

Četri vēji
Burtu vietā liec atbilstošos skaitļus! Uzraksti izteiksmes! a*5 = 20 6*b = 42 8*c = 48 u.t.t.
Tas ir tas, ko teicu: Maksimums, kas viņiem ir - darbības nezināmā locekļa aprēķināšana, izmantojot darbību īpašības .

Par to arī ir stāsts. Atgriežoties pie pareiza risinājuma pieraksta samts dotajam uzdevumam:
Izmantojot to, ko bērnam māca 2. klasē, var taču rakstīt darbību a*2 = 20. No turienes arī dabū to 10. Un tad nav nekas jāpiemeklē, kā te augstāk rakstīja ar fiškošanas vai minēšanas paņēmienu.
Cik sapratu, samtam un viņas meitai nebija problēmu ar atbildes atrašanu, bet tieši ar risinājuma pierakstīšanas veidu atbilstoši 2. klases programmai. Nu tā, lai neviens neprasītu: kur Tu rāvi to 10?

Iekaltas zināšanas ir daudz nenoturīgākas kā loģiski izdomātas.

Tāpēc nepiekrītu domai, ka sākumskolniekiem jāliek iekalt mainīgā atrašanas paņēmieni vai pārnešana vienādības otrā pusē. Savējiem nelieku skaitīt "pantiņus" ar mazināmais, reizinātājs utt. bet paturēt prātā, ka vienmēr kad likums piemirsies uzrakstīt priekšā vienkāršu izteiksmi, piem. 2+x=5 vai 2a=10, no kuras ātri var izdomāt, kas jādara, lai tiktu pie rezultāta.

Un par pārnešanu vienādības otrā pusē atceros, ka vienādība nemainās, ja abām tās pusēm pieskaita vai atņem vienu un to pašu skaitli. Protams, jo vairāk uzdevumu rēķināts, jo vairāk šīs vienkāršās prasmes notiek automātiski, bet mācot bērnus esmu par to, lai balstītos uz sapratni. Ja esi sapratis, tad līdzīgā situācijā varēs izveidot pats savu loģikas ķēdīti.

(Tāpāt kā mācoties vai strādājot ar datorprogrammām, ik pa laikam saskaros ar cilvēkiem, kas zin vienu programmu, konkrētas komandas, bet nesaskata loģiku un nevar uzsākt strādāt ar citu programmu, kamēr nav pierakstītas komandu virknes konkrētām darbībām.)

Man patīk, ka bērniem ir loģiskie uzdevumi jārēķina, piem., uzdevumā par salīdzināšanu līdzās piemēram

3+5 vai 2+6 parādās arī 9545+39 vai 9505+39 (un ja klasē par to nav runāts vai bērns aizmirsis, tad man kā vecākam ir uzdevums neļaut izmantot kalkulatoru, lai aprēķinātu iznākumu, bet uzvedināt uz domu)

Papildināts 21.02.2013 09:50:

vecākiem SAMĀCĪT.
Nevajag. Drīzāk iemācīt vecākam strāda't ar grāmatu, no kuras bērns mācās - lasīt skaidrojumus, skatīties iepriekš rēķinātos uzdevumus, lai saprastu KĀ un KAS tiek mācīts attiecīgajā klasē, jo risināšanas pieejas ir atšķirīgas 1.klasē un 8.klasē.

Olimpiāžu uzdevumos ne vienmēr risinājums ir jāpieraksta ar darbībām, var rakstīt spriedumu ķēdīti.

Arī ikdienas teksta uzdevumos savējiem cenšos izdzīt niķi rakstīt uzreiz darbības izmantojot skaitļus, kas piemērā minēti. Tam lieliski der uzdevumi, kuros pietrūkst kāda lieluma, lai vispār varētu rēķināt.

Man jautājums par kombinatorikas pamatiem 9.klasei. Kāda varbūtība, ka neuzmetīs ne 3, ne 4 metot parasto kauliņu. Jārēķina, cik uzmetīs - tātad 1,2,5,6, sanāk varbūtība 2/3? Vai tomēr 1/3, jo neuzmet divus ciparus?

dzenifere
Mans risinājuma variants būtu sekojošs: Varbūtība neuzmest 3 ir 5/6. Un varbūtība neuzmest 4 arī ir 5/6. Un varbūtību, ka izpildīsies abi reizē (t.i. neuzmest ne vienu, ne otru), aprēķina reizinot abas (ja pareizi atceros), tad sanāk 25/36.

Papildināts 21.02.2013 10:54:

A vispār tur vēl bija kaut kāda fiška par to, vai notikumi ir neatkarīgi viens no otra vai nē. Šitie laikam nav neatkarīgi. Tad ar to reizināšanu nebūs pareizi.


Agresīva vabole


Četri vēji

astuti
9.klasē ir ievads. Tātad paši pamati, nekādi varbūtību reizināšanas likumi utt. nebūs. Viņiem ir tikai saskaitīšanas vai reizināšanas likums kombināciju/variāciju aprēķināšanai, nesaucot tās vārdā (un vispār, no pagājušā gada kombinatoriku pārnesuši uz 7.klasi, tur vispār vairāk ar pārlasi sanāk spēlēties, jo šitik augstusplauktiņus viņi vnk neķer...) Par šo tēmu pagājušā eksāmenā radās domstarpības, jo formulējums nebija bērniem īsti piemērots.

Šajā gadījumā: Neuzmetīs ne 3, ne 4. Uzmetīs tātad 1,2,5 vai 6, sanāk labvēlīgo gadījumu skaits - 4, kopējais gadījumu skaits - 6, 4/6 jeb varbūtība 2/3


Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18206573