Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Frāžu krājums pret citu dzīvē līdējiem un dzīvot mācītājiem

garmate

Ar tādiem jautājumiem un spiedienu sabiedrība un vide var tiešām iedzīt depresijā

Nu ja, tad jau pašcieņai jābūt krietni zem nulles, lai tādi jautājumi iedzītu depresijā. Problēma sevī jāmeklē.


Tad kad vientuļajai sievietei vairs ne tikai šādus jautājumus neuzdos, bet viņas klātbūtnē vispār vārdi Vīrietis, Kāzas un Bērni būs tabu tēma, tāpat kā pakārtā mājā - striķis, tad laime būs pilnīga - ja būs

Es nepieminētu. Bet cik saprotu no šīs tēmas, ir ne tikai tādi, kas piemin, bet vēl iebāž brūcē pirkstu un paurķējas. Sak, es gribu urķēties tieši tevī (nevis apspriest postmodernismu vai laiku vai miljons citu tēmu) un ja tev nepatīk, tad meklē problēmu sevī.

Super, iedvesmojoties nākamreiz šādā situācijā teikšu - pajautā man labāk, kad es laimēšu loterijā? - šim turpmāk vajadzētu nostrādāt.

Situācija jau nesanāk sevišķi bieži, bet ir dažas tantes, kas katru reizi satiekot šito jautā. Es vēl saprastu, ja vienreiz pajautā, es pieklājīgi atbildu, ka negribu par šo tēmu runāt i miers... bet ne tak, katru reizi...

Taadaam tanteem atbildu ar pretjautaajumu- kad notieveesi?/kad iemaaciisies anglju valodu/datoru? vai tamliidziigi un mute ir ciet.


There's a story behind every person. There's a reason why they're the way they are. Think about that before you judge someone.


garmate
Es vēl saprastu, ja vienreiz pajautā, es pieklājīgi atbildu, ka negribu par šo tēmu runāt i miers... bet ne tak, katru reizi...
tak viņai pa gadu aizmirsies, jautāja tev jau vai vēl tomēr nē.

Cooper

Vai, tu jau vari ēst bulciņas, tu tik tieviņa
Tāpēc arī esmu tieviņa, ka neēdu bulciņas

astuti
pieklājīgi tieši būtu bijis pajautāt, kas tieši kaiš. Vot, tieci nu gudrs.
Varbūt varēji pateikt kādu neitrālu frāzi, piemēram "cerams, ka nav nekas traks". Otrs pēc tam var atbildēt, kā pats uzskata par pareizu - īsi un kodolīgi vai sniegt sīkāku slimības izklāstu

ap 50 tak vairs nejautā? vismaz nepārtraukti ne? tātad paliks vēl 30-40 labi gadi, kad visiem būs vienalga, kad tad viņa beidzot.
Pēc tam nemitīgi teiks "nu žēl, ka Tev tā dzīvē neizdevās apprecēties/uztaisīt bērnu/utt...."

Papildināts 24.04.2013 16:05:

Māsa pavadīja vecmāmiņu pie ārsta. Sēž abas uzgaidāmajā telpā, apkārt arī citi cilvēki.

- Nu cik tad Tev liels tas bērnu pabalsts?

- (wtf???)...eee, mmm, nu sanāk apmēram tāds pats kā alga...

- Nu bet tieši konkrēti cik daudz?

Nu un ko tur atbildēt? Lielākā daļa te pieminēto frāžu nav piemērotas, pieklājīgas atbildes vecmāmiņai. Bet publiskā vietā arī nešķiet piemēroti konkrētos ciparos iztirzāt pabalsta lielumu.

Wineta

Vai tev bērni jau ir?

Nē, nav.
A, kad būs?

Nu stārķis tagad pavasarī neko neatnesa, jāgaida rudens, kad būs kāposti.

Pie manis vienreiz ciemos atbrauca draudzene, kurai bija līdzi radiniece, tā radiniece ieraudzījusi koridorā redzamā vietā karājamies manu ziemas mēteli, bet bija jau pavasaris, tad nu šī prasa, ko es mēteli izkarināju pavasarī, es teicu , kam ir ko karināt, tas karina.

Peonija
Ja vientuļai sievietei nemitīgi vaicā, kad viņa precēsies, vai pārim, kam nav bērni, nemitīgi tiek urķēts, kāpēc nav un kad būs, tas nav tikai samulsums. Ar tādiem jautājumiem un spiedienu sabiedrība un vide var tiešām iedzīt depresijā un no depresijas visādas kaites var piemesties.

+1

Tām, kuras iesaka papļāpāt ar tantukiem - ir sāpīgi, ja jautā, kad būs bērni, bet es tikko MA pārcietusi. Tāpēc arī gribas atcirst. Es pat vīra tēvu esmu nolikusi pie vietas. Viņš ļoti labi zināja, ka pusgadu gaidīsim pēc MA, bet tik un tā ik pa laikam jautāja, kad taisīsim sīko.



Maij@

Traki neiejūtīgs un biezādains Tavs vīratēvs...

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18213008