Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

mazais bizness un pašnodarbinātība

citaada

Vēlos aicināt sievietes, kurām ir izdevies izveidot savu mazo biznesu vai sākt darboties kā pašnodarbinātajām, lai apvienotu karjeru ar bērnu audzināšanu.

Tāpat aicinu te rakstīt tās, kuras apsver šādas domas, bet nevar īsti saņemties.

Īsumā par mani - esmu 3 bērnu mamma, dzīvoju ārpus Rīgas, patreiz strādāju algotu darbu, bet nejūtos labi, skraidot starp skolu, pulciņiem un darbu. Mana profesija ir specifiska, ir idejas mazajam biznesam, tomēr neesmu pārliecināta, ka ar to spēšu nopelnīt pietiekami, jo mani ienākumi ģimenes budžetā ir būtiski.

Varbūt mums izdosies vienai otru iedrošināt un uzlabot savu un savas ģiemnes dzīves kvalitāti


Man divi bērni, viens mazliet īpašs. Lielā mērā tādēļ arī neatgriezos aktīvajā darba skrējienā. Pārvācos no Rīgas uz laukiem (sākumā - pagaidām, tagad jau gruntīgāk). Sākumā darīju šādus tādus līgumdarbus, tagad jau 2.gadu esmu pašnodarbinātā, paralēli arī līgumdarbi. Ar darbiem sokas diezgan labi, grūtākais ir strādāt mājās. Vēl grūti - pateikt nē tādiem darbiem, kas īsti man nav parocīgi, patērē pārāk daudz laika, esot prom no mājām. Bet mācos.

citaada
Kamēr bērni auga ,veltīju sevi viņiem un saimniecības izveidei,tagad atgriežos algotā darbā,bet vīrs vada saimniecību. Kamēr bērni mazi ir vērts karjeru nolikt malā,ja apvienošana nesniedz gandarijumu!

citaada
Pievienojos! Sekojot diskusijām par darbu un mammas pienākumu sadali, pati jau grasījos izveidot šādu diskusiju pašnodarbinātajiem, bet Tu pasteidzies pirmā.

Par sevi: divi bērni, izglītība augsta jo augsta, bet ne tas, ko mūsdienu pasaulē vajag, tātad, vairāk mācījos savai dvēselei, nevis atbilstoši tam, kas ir modē, kam ir perspektīva utt. Vēlāk daudzus gadus strādāju no mājām tulkojot, taču ar abiem bērniem mazliet izkritu no aprites, kā jau tas daždien gadās. Pirms gada dabūju darbu ne savā specialitātē, strādāju uz pusslodzi no mājām, par ko biju laimīga, jo esmu no tiem cilvēkiem, kam brīvība un neatkarība ir būtiski faktori. Vasaras sākumā kadru īsināšanas rezultātā paliku bez darba, un beidzot noformējos kā pašnodarbinātā, lai varētu, saglabājot brīvību, mērķēju uz ārštata tulku. Tomēr pagaidam izskatās, ka šajā jomā nākotnes man nav, jo neienāk pastāvīgi pasūtījumi. Nopelnīt izdodas kapeikas. Sūtīju dažādus CV uz visvisādām vietām, beidzot atradu kādā valsts iestādē vakanci, un kā par brīnumu mani pieņēma. Pēc nedēļas sāku strādāt. Darbs no un līdz... Brīvam garam, kurš neko tādu nav darījis kopš 2006. gada, tas nepatīk... Novērtēju, ka izdevās atrast darbu, lai gan alga nav liela, tomēr sākumam, atspērienam.

Bet mans mērķis ir neapstāties un neiesprūst uz vietas. Joprojām domāju par to, ka varētu darboties pati, tikai jāmaina sfēra. Pagaidām iegūto darbu izmantošu kā pitstopu, lai atjēgtos, nopurinātu rūsu no zobratiem, iegūtu jaunu perspektīvu, lai varētu paralēli pēc kāda laika palaist savu otru pašnodarbinātības projektu - jo pie pirmās neveiksmes negribu apstāties.

Lai gan esmu mamma, kurai ļoti vajag atpūsties no bērnu kņadas, tas vairāk izpaužas kā nepieciešamība pabūt vienai, kādu pusi dienas pilnīgi viena, bet neesmu karjeras sieviete un neesmu sabiedrības cienītāja - mans mērķis ir būt pieejamai kā mammai, nestresot par slimības lapām, bet strādāt. Un vēlams, lai darbam būtu jēga.

Tāds ir mans stāsts, ļoti interesanti būs palasīt citu pieredzi.


The Woman


neesmu karjeras sieviete un neesmu sabiedrības cienītāja - mans mērķis ir būt pieejamai kā mammai, nestresot par slimības lapām, bet strādāt. Un vēlams, lai darbam būtu jēga
Irene Adler
Šis ir pilnīgi par mani, bet!---:

- baidos, ka man neizdosies,

- baidos, ka nepietiks līdzekļu izdzīvošanai iesākumā, kamēr visa brīvā nauda būs jāiegulda ražošana, mārketingā utt.

- baidos, ka nebūs tās siltās vietas, kur ir lai kāda, bet stabila nauda.

- baidos, piem., bankrotēt.

Laikam jau tās ir padomju audzināšanas sekas - Tev ir jāstrādā, lai varētu nopelnīt naudu, bizness ir slikts, jo nav permanentu, konstantu ienākumu, visādi var gadīties un tad vēl tev liks parādu cietumā sēdēt. Nu kaut kā tā.

Es zinu, ko gribētu darīt, bet tās bailes - no konkurences, neizdošanās, ka mans produkts nevienam nebūs vajadzīgs, ka nezināšu kā un kur to piedāvāt. Patiesībā ar šīm bailēm ir jāiet pie psihologa, nevis jāsēž te Cālī un jāgaudo, vai ne?

Gribētu strādāt sev, tik daudz, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus bērniem, sev, iztikšanai. Ir dažas idejas, bet vēl pastrādāšu pie pētījumiem. Neviens jau man neliedz to darīt paralēli darbam, kamēr tā lieta "aiziet".

Neviens jau man neliedz to darīt paralēli darbam, kamēr tā lieta "aiziet".
Man liekas, ka tas arī ir prātīgākais. Darīt paralēli, pamazām iekustināt, atrast pasūtījumus. Turklāt arī uzņēmējdarbībai ir dažādi veidi.

Par to stresošanu - es ļoti mācos paļauties. Jo ir tā, ka tiklīdz nodomāju, ka nav jaunu projektu/darbu, teiksim pēc pusgada - tā uzreiz man iekrīt kāda vēstulīte vai kāds piezvana un piedāvā kaut ko jaunu.

Es arī cenšos visu laiku turpināt mācīties, lai paaugstinātu kvalifikāciju.

Sasha
Lasu Tevi un dzirdu sevi, praktiski vārds vārdā

Manas bailes pastiprina fakts, ka mani ienākumi pašlaik sastāda vairāk kā 50% no ģimenes budžeta, un tie ir būtiski izdzīvošanai, nekādas extras tāpat neatļaujamies, viss aiziet rēķinos, ēdienā, bērnu apģērbā un lietās. Man bail, ka tad, ja pirmos mēnešus nepelnīšu neko, mēs reāli nevarēsim galus savilkt.

ar šīm bailēm ir jāiet pie psihologa, nevis jāsēž te Cālī un jāgaudo

Esmu mēģinājusi, tas ir ilgstošs process un garantiju neviens nedod Pārāk prātīgas esam

Neviens jau man neliedz to darīt paralēli darbam, kamēr tā lieta "aiziet".

Tāds ir mans plāns, bet pagaidām neredzu KAD to darīt. Ir cerība, ka pirmklasnieks iejutīsies skolā, viss sakārtosies un tad varbūt sanāks

citaada
Vot vot. Viss, ko Tu raksti, ir arī par mani. Mani ienākumi nesastāda 50%, bet tomēr ir ievērojama daļa no ģimenes budžeta.

Es arī cenšos visu laiku turpināt mācīties, lai paaugstinātu kvalifikāciju.

Kukurznīte
Es tieši tāpat. Un tā diezgan vispusīgi.

Jā, man ir līdzīgas izjūtas kā Sasha, citaada - arī bailes par stabilitātes trūkumu, bailes, a ko tad es darīšu vecumdienās, a ko tad es darīšu... a kas būs tad, un tad, un TAD....

Ideja kaut ko funktierēt paralēli darbam ir laba, tikai (un man arī) jācenšas nevis tikai smadzeņot un fantazēt, bet reāli, taustāmi kaut ko gatavot, vākt informāciju, piefiksēt idejas, veidot savas mājas lapas utt.

Pie tam, tiešām, kā jau Kukurznīte saka - tagad ir dažādi varianti, kā sākt un noformēt savu biznesu - pašnodarbinātība, mikro nodoklis utt.... Ir varianti.

Un vēl ir laba lieta, ko es izlasīju, vācot informāciju savai lietai - no pastāvīgā darba ir vērts iet prom tad, kad "sava lieta" sāk ienest tikpat daudz, cik algotais darbs. Jādod savam uzņēmumam ieskrieties, sākt pelnīt un dzīvot, lai redzētu, kā tas reāli funkcionē, vai ir vērts utt.

Un laba doma ir arī parunā, ka nevajag visas olas vienā grozā turēt. Lai gadījumā, ja nobrūk kaut kas viens, nebūtu pilnīga katastrofa.

Man šķiet, ka šī grupiņa varētu mūs visas iedvesmot, sapurināt un iedrošināt. Gribas tā cerēt.


The Woman


no pastāvīgā darba ir vērts iet prom tad, kad "sava lieta" sāk ienest tikpat daudz, cik algotais darbs
nu, tas varbūt atkarīgs no situācijas. Ja vēl ir bērni, tad vienkārši nebūs laika pilnas slodzes darbam + ar pilniem apgriezieniem savam biznesam. Kaut kad jau ir jāizšķiras un jāriskē.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18229168