Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērnības pievīlumi

garmate

Atļaušos no kašķa tēmas par maskām pārcelt tādu kā izrietošo tēmu drusciņ ironijai un jautrībai.

Citēju - Kaut kur lasīju par vienu vācieti, kurš izgājis psihoterapijas kursu, lai mācītos piedot savai mātei par bērnībā neuzšūto vāveres masku

Nu tak piekritīsiet, ka šī nu reiz ir psiho tēma vairāk kā vajag.

Domāju savus bērnības pievīlumus, kas tagad liekas muļķīgi. 1) man tā arī nekad nebija sava gumija lēkāšanas klasītēm, pat īsti neatceros kāpēc; 2) gumijas bumbu dabūju pēc diezgan ilgas gaidīšanas, un tad man bija tāds lepnums ar to mantu, ka nevienam nedevu; 3) nja, un bērnudārzā tā arī neizdevās nevienu reizi pabraukāties ar pedāļiem minamajā mašīnītē

Nez, kādu terapiju man tagad vajag vai ne?

bērnudārzā tā arī neizdevās nevienu reizi pabraukāties ar pedāļiem minamajā mašīnītē

ai, beidz, lielo meiteņu mašīnītes feeeinākas

Es bērnudārza laikā vienmēr baigi cerēju, ka arī manu zīmējumu kādreiz izliks izstādītē (tagad liek visus, toreiz - tikai labākos). Un katru dienu skatījos, vai beidzot mans zīmējums tiks izlikts. Tā arī nevienu reizi netika.

Protams, tā nav vienīgā trauma. Bet viena no pirmajām.


Agresīva vabole

man bērnībā nebija ne tikai savas istabas, pat sava stūra nē. dīvāns, kur gulēt, un pāris plaukti sekcijā.

tāpēc tagad ne ar vienu dzīvojamo telpu dalīt negribu

garmate
Jaa, es arii gibeeju tajaa pedaalu mashiinaa pabraukaaties biezaak...un, veel manai klasesbiedrenei bija Baarbijas, man nebija...aaa, un veel nedabuuju to automaatu ar gaisminu, tikai koceni

sakura81
taisnība - tieši tāpēc es tagad braukāju ļoti daudz ar SAVU auto un , atļaušos domāt, diezgan labi

Man nebija visas tās mazās mantiņas - barojamais kāmītis, kaučuka bumbiņas, yoyo

Mēs bijām samerā pārtikusi ģimene, vienkārši vecāk uzskatīja, ka tā ir velta naudas izmešana. Atceros to aizvainojumu, ka citiem bija, man nē un lai paspēlētos, man nācās lūgt no citiem

Still

Bērnudārzā man atteica papildporciju rabarbermaizes izteiksmē.

Rabarbermaizes pamatporcija vispār bija pirmā un vienīgā manis apēstā lieta tajā iestādē.

Ja piktā pavāre nebūtu atteikusi, manas bērnudārznieka gaitas būtu ilgušas vairāk par nedēļu un varbūt es būtu izaugusi par ne tādu skabargu sociuma pakaļā.



I stand, with both arms, folded, under my chest
'Cause I know, I won't stop, 'til I'm the last one left
Fighting 'til I'm dead, eating 'til I'm fed
never gonna stop 'til I catch my breath
Fighting 'til I'm dead, I eat 'til I'm fed
And then I'll do it all again

Tā Esmu ES

baigi gribējās to plastmasas ''čūskiņu'', no kuras varēja visādas figūras un dzīvnieciņus salocīt. nopirka. kopā ar tādu lielu, feinu piepūšamo bumbu. brālim helikopterīti.

kā tagad atceros - atbraucām no pilsētas, sēžu uz grīdas pie dīvāna, pārlaimīga, loku to čūskiņu un brāļa helikopterītis ielido tieši man rokās... čūskiņa gabalos. es toreiz tā raudāju.... bumba saplīsa pēc 2 dienām

Man nebija sava riteņa jo mammai bij bail ka es varētu nokrist, mani bērnībā ne reizi neiaveda uz zoo jo nebija laika, vēl man ļoti gribējās to spēlīti kur vilks ķer olas.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18245023