Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērna vaļsirdība dārziņā

lelle29

Meitiņa tūlīt būs 5 gadi. Ļoti runātīga. Audzinātāja pastāstīja, ka meita dārziņā audzinātājām pastāsta visu, kas notiek mājās, kur braucam,ko darām, ko dara omīte. Ar meitas tēti esam šķīrušies. Tad nu stāsta, ka mamma tēti nemīl, ka neļauj tētim braukt ciemos (kaut gan tā nemaz nav).

Esmu nopietni runājusi ar viņu, skaidroju, ka nav jāstāsta viss svešiem cilvēkiem. Ja kas uztrauc, var droši parunāt ar mani. Bet tas nelīdz.

Kā lai rīkojas pareizi? Kā lai ar to cīnās?


lelle29
Esmu nopietni runājusi ar viņu, skaidroju, ka nav jāstāsta viss svešiem cilvēkiem.
Nu audzinātāja, kas dažkārt darba dienās redz bērnu vairāk nekā mamma, nebūt nav svešs cilvēks... un bērns viņu par tādu arī neuzskata, tādēļ arī stāsta visu, kas uz mazās sirsniņas sakrājies.

Ja kas uztrauc, var droši parunāt ar mani.
Nu acīm redzot, tu neesi (vai iepriekš vairākkārt neesi bijusi) pieejama tad, kad bērnam vajag parunāties... vai ir vēl kaut kas (neticēšana, sava viedokļa uzspiešana, šaubīšanās, utt.), kā dēļ bērns neuzticas tieši tev.

Kā lai rīkojas pareizi? Kā lai ar to cīnās?
Pirmkārt, jau pašai jākļūst par bērna uzticības personu, lai nav tā, ka bērnam tā jāmeklē citur. Nu un pēc tam vari sākt mācīt, kuriem pazīstamiem cilvēkiem, kas ir stāstāms... neaizliedzot, bet radot sapratni par to, kas runājams ar mammu, kas ar omi, kas ar audzinātāju.


blaze
Diemžēl viņa stāsta ne tikai audzinātājai, bet arī cilvēkiem, kurus redz 1. reizi.

Nav pat runa par to, ka stāsta, ko nedrīkstētu, bet stāsta visu, to, ka brīvdienās bijām kafejnīcā, katru sīkumu.

Tas ir pilnīgi normāli šajā vecumā. Beidz ņemties. Saprotu, ka Tev kompleksi par to, ka esi sķīrusies un berns vēl ta pateica, ka neļauj tikties, bet tas ir tikai bērns.


kaubumaja
Man nav kompleksi par to, ka esmu šķīrusies. Es ļauju tikties, tik tētis pats neraujas tikties ar meitu.

Nebiju par to aizdomājusies tik ļoti, bet ja jau audzinātāja iesaka iet pie psihologa...

lelle29
bet stāsta visu, to, ka brīvdienās bijām kafejnīcā, katru sīkumu.
Nu ja bērnam tas ir liels notikums, tad viņam ar to vajag padalīties. Tas, ka tu tur neredzi neko stāstāmu, tad tās ir tavas problēmas, kuras nevajag novel uz bērnu. Bērnam nav jāskata pasaule caur tavu uztveres prizmu... tavi sīkumi, bērnam var būt milzīgs piedzīvojums, tieši tāpatās, kā tavs uh-un-ah bērnam var būt neko neizsakoša un nevajadzīga lieta.

Diemžēl viņa stāsta ne tikai audzinātājai, bet arī cilvēkiem, kurus redz 1. reizi.
Tu gribi teikt, ka bērns iet uz ielas klāt pretīmnācējam, un stāsta savas lietas?

Ja tiešām uztrauc, ar ko bērns runā (nevis, ko bērns stāsta), tad māci atšķirt cilvēkus, ar kuriem var runāt un ar kuriem nē... vien necenties iestāstīt, ka ar tanti, kuru pirmo reizi viņa redz, runāties nedrīkst, ja pati ar to tanti runā pēc pilnas programmas. Tas tev uz lietām ir jāskatās no bērna viedokļa, nevis jācenšas uzspiest savs, tikai tad tu spēsi bērnam nodalīt, ar ko var runā un ar ko nē.


Nu tad aizej arī pie tā psihologa, nav tak nekāds bubulis. Pie citiem speciālistiem, droši vien, arī ej, tak pati redzi nepārbaudi, zobus neplombē, kurpes nelabo. Un galu galā arī bērnu pati nepieskati, bet uztici bērnudārzam.

lelle29

Es ļauju tikties, tik tētis pats neraujas tikties ar meitu.

Iespējams, bērns fantazē - varbūt viņai vieglāk pieņemt domu, ka Tu neļauj, nekā tētis negrib?

Nu, bet bērni ir pļāpīgi. Tas vienkārši jāpārdzīvo. Bet, ja audzinātāja saka iet pie psihologa, tad aizej gan. Neitrāls viedoklis no malas vienmēr noder.

Piekrītu dega, bērnam vispār pirmais skaidrojums, ja kaut kas ar vecākiem notiek, ka bērns pats ir slikts. Viņam vajag kaut kādu izskaidrojumu, un izdomāt, ka tētis ir tas (nosacīti) sliktais, ir traki, jo tad jūk un brūk visa pasaule, nav uz ko paļauties tādam mazam cilvēkam.


frikadelīte

Jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā, varbūt lēnām "aizies" Mans arī runātājs, nu jau krietni lielāks kā autores bērns. Arī jebkuram pretimnācējam var izstāstīt par kādu notikumu, kas viņam šķitis svarīgs. Sākumā tas viss liekas nevainīgi, bet lielākā vecumā parādās arī dažādas tēmas, par kurām gan svešiem nebūtu jāzina. Piemēram, cik naudas viņam tika uzdāvināts, kādas mantas mājās utt. Drīz būs 8 gadi un tad nu beidzot sākt saprast, ko drīkst un nedrīkst stāstīt apkārt.


Dzīvē viss beidzas labi; ja kaut kas beidzies slikti, tātad, nekas vēl nav beidzies... 

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18266991