Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vēža slimnieku tuvinieki.

ilze99

Sveikas! Nezinu vai meklēt šeit atbalstu, bet kā tikt pāri tuva cilvēka slimībai - vēzis( diemžēl , skaitās ielaists).Jau pus gadu nevaru sagremot, pirmie 2 mēneši bij vienkārši murgs, šoks, neizpratne kā tā, kā var būt.Nepārtraukta info meklēšana par un ap slimību, kā ārstēt ko papildus lietot. Tagad man ir cita paranoja- meklēju sevī šo kaiti, kā kaut kas iesāpas liekās viss diagnoze. Plus man noteikti nenāk par labu mana veģitatīvā distonija ( sen, gadus 15 atpakaļ uzstādīta). Tā kā ar vīru nēsam no runīgajiem cieš arī attiecības. Un brīžiem likas smagi.( vīrs nav slims) Par bērniem vispār satraucos pie mazākajām saslimšanām, ģim. ārstei laikam jau esmu apnikusi . Bet iekšā viss brūk un jūk.

njā, šis ir smagi. Man dzimtā daudziem šī kaite bijusi. Tikai viens stāsts no viņiem ar laimīgām beigām (tante nomira lielā vecumā, kaut pārslimoja krūts vēzi). Vissmagāk bija ar ļoti tuvu cilvēku. Pašā slimošanas procesā nekā nevar tikt pāri, vnk eksistē tajā brīdī, rocies netās, apskrien dr., meklē tradicionālus un netradicionālus risinājumus. visam pa vidu jācenšās neizjust žēlumu pret slimnieku un sevi, pabalstīt slimo. Murgaini.

Un kad ir bezcerīgi, tad gaidīt - kaut ātrāk tas beigtos, kaut nemocītu ilgi slimnieku. Un kad beidzās.... tad ir atvieglojums - jo viņam ir viegli. viss ir galā.

Bet paranoja, bailes par iespējamo saslimšanu vēl kādam vai pašam ir ikdienas sastāvdaļa. diemžēl.

nja.. man šis, par laimi, ir pirmais gadījums starp tuviem cilvēkiem un ļoti ceru kad vienīgais.

Trakākais ir tas kad es par to domāju gandrīz 24 h . Man nav vairs pilnvērtīgas dzīves. Darbā, mājās, ciemos, pat sapņos rādās. Ja šitā turpināsīes būs ku-ku. Zinu kad ir Dzīvības koks, kur atbalsta slimniekus, bet vai ir ,kur smelties spēku slimnieka tuviniekiem?

Palasi statistiku par negadījumiem uz ceļa' par krītošam lāstekām, apledojosam ielām un kaudzi citu diagnožu, ar kurām mirst un sapratusi, ka vēzis nav trakakais. Mani vairāk gaida iespējamība neredzēt un ne piedzīvot kā izaug mani bērni, ne iespējamība sastapt diagnozi vēzis (māsa nomira no sarkomas, kas ir vēža paveids).


Dzīve ir gluži kā rožu dārzs, bezgala skaista, bet ar ērkšķiem!

ilze99
Sveika!

Tev vajadzētu iemācīties ''sagremot''... Jo tā būs vieglāk Tev pašai un ģimenei. Zinu, ko runāju, jo apjēdzu, kas ir VD un kā tas ir, ka tuvam cilvēkam ir tāda diagnoze. Pirms dažiem mēnešiem nomira tuvs cilvēks no vīra puses. Bija smagi un turklāt ļoooti negaidīti! Vēzis ''sagrauza'' spēcīgu, lielu cilvēku dažu mēnešu laikā. Likās, kā tas var būt!!???!!! Un visu laiku uzdevām sev un citiem jautājumu: kāpēc!?!!??? Atbilde ir/bija vienkārša un nežēlīga: nu tāpēc! Un viss! Tā notiek un viss. Tāda dzīve. Vieni nomirst nelaimes gadījumos, citi- slimības dēļ, citi- ejot pa ielu- uzkrīt liela lāsteka un viss.... Mirst mazi bērni, jauni cilvēki.... Acīmredzot- katram savs Liktens, no kura neizbēgt. Katram savs laiks. Un nomirsim mēs visi. Kurš jau agrāk, kurš vēlāk.

Jāsamierinās. Un viss. Nav citu variantu... Jāpieņem esošā situācija.

Biežāk samīļo vīru (arī apskāvieni var dažkārt vairāk pateikt nekā vārdi), bērnus un to cilvēku.

Kā zināms, pie VD pieder slimību meklēšana. Atceries- tas nenozīmē, ka Tev ir VD, ka Tu esi ''norakstāma''. Daudz kas ir tikai galvāāāāā! ( Notici, lūdzu, maniem vārdiem.) Neļauj domām sevi iekšēji ''sabrucināt''.

Turies! Saņemies!

P.S Ja Tev ir vēlme, varam par šo lietu parunāt (sarakstīties) cāļpastā.

Jau 5 gadi pagājuši kopš tētis nomira no vēža.pati esmu iedzīvojusies depresijā un lietoju antidepresantus.
To murgu kā nespēcībā noskatīties kā tētis mirst,ir grūti aizmirst.
Un tētim bij tikai 55gadi
Vēzis nebija ielaists vnk nepadevās ārstēšanai.tas laida metastāzes uz visiem orgāniem,plaušas,galva.tēvs arī maksāja visiem ārstiem aploksnes lai tik ārstētu.nevienu dienu rindā negaidīja,caur paziņām tika pie labākajiem ārstiem bet rezultāts viens

Papildināts 05.01.2015 11:19:

Joprojām rokas trīc atceroties tos murgainos 2 gadus un to vārdu salikuma ir vēzis.kad tēvs man to pateica man palika slikti.nedēļu skanēja tie vārdi galvā un ne par ko citu nespēju domāt.darba devējs redzēja ka ar mani kaut kas notiek un deva man bezalgas brīvdienas lai es savācos.bet tas nelīdzēja.drīz vien mani atlaida jo nespēju pievērsties darbam

zapars
man sākumā ar bij grūti savākties darbā, bet tomēr kaut kā savācos. Pirmo mēnesi nevis strādāju, bet būros pa internetu, meklēju, meklēju..... Darbu gan nezaudēju.

Tikko izgāju šim cauri. Mamma pirms 3 mēnešiem nomira no vēža. Uzzinājām aprīļa beigās- septembrī mamma nomira. 5 mēnešu laikā izdzisa.

Arī man ir VD- periodsiki uznāca un pārgāja jau no pusaudža gadiem. Pēdējos trīs gadus mans ikdienas sabiedrotā.

Vienvārdsakot- tas ir ļoti smagi- vajadzīgs liels iekšējs spēks un saņemšanās, lai Tu varētu izturēt un galvenais, lai pie slimnieka neej noraudājusies un bēdu sagrauta. Nezinu, ka ir ar Tavu tuvinieku- mana mamma nezināja vai arī negribēja saprast un zināt, ka diagnoze ir tik smaga. Viņai bija plānots taisīt operāciju, bet citas blakussaslimšanas dēļ, kas patiesībā arī radās no audzēja līdz operācijai tā arī netika.

Tavas bailes par sevu un tuviniekiem arī pilnībā saprotu- man ļoti līdzīgi. Ieteikt Tev diemžēl nevaru neko, tikai saprast Tevi.Turies.

Atceries, ka mēs katrs dzīvojam savu dzīvi- Tu vari atbalstīt un uzmundrināt slimnieku, bet neļauj, lai tas grauž un grauj Tevi pašu un līdz ar to Tavu ģimeni. Lai arī cik tas ir grūti, sāpīgi un nesaprotami...

Paldies!

Būtībā vairs nepiederu šai grupiņai, diemžēl, nu jau divi mēneši mūsu cīņa par dzīvību beigusies.. No šeit ievietotajiem komentāriem, jā, ir kas sakrīt ar manām tā laika domām. Jau tad sapratu, ka visvairāk noderīgs man būtu bijis atbalsts no tādiem pašiem cilvēkiem, kuri jau tam ir gājuši cauri, jo viņi zina visu kas un kā, nevis klausīties tikai ārstos (arī tur mums visādi gāja, tiku izlamājusies arī slimnīcu gaiteņos) un pavisam godīgi - speciālists, pie kura aiziet ar visu sakrāto un parunāties. Jo no līdzcilvēkiem nevar prasīt, lai viņi saprot, lai zina kā uzvesties *it īpaši no vīeriešiem) - lielākā daļa to nezina un, protams, rodās strīdi, jo ir sajūta, ka esi pamests viens tajā visā. Lai veicas jūsu cīņā, es sūtu labākās un veselīgakās domas! Veselību!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18280377