Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Insultnieku radinieki

Baila

mahanta
Protams, saprotu, ka tā taciņa ir no kalna lejā..., bet, ja atnāc ciemos pēc divām dienām un labi atceries, kāda ome bija, kad liki slimnīcā, bet pēc pāris dienām, uz tikšanos, atved tādu sazāļotu dārzeni... tur vienkārši vārdu trīkst un raudādama ej mājās.

Godīgi sakot, es pat pārmetu sev, kad piekritu omi ievietot tajā slimnīcā. Tur neko labu nepaveica. Neko. Es nezināju, ka tur tāda attieksme. Notika tā, ka ļoti, ļoti pasliktinājās viņas psihiskais stāvoklis. Un ko var gribēt, ja tos slimos večukus tur pat ārā neizlaiž, tā arī viņi dienām tup palātās, pa četri, pa seši katrā. Tādos apstākļos pat garīgi vesels cilvēks nojūgsies.


Maksi

Salielījos, ka tētis atguva funkcionalitāti. Tagad guļ gultā, vairs neveic ierastos vingrinājumus, jo sāpot kājas. Viena kāja neklausa kā ierasts, bet nav tā, ka nevar pakustināt. Uz slimnīcu nebrauks, apziņa skaidra, tādēļ piespiest nevar. Ņemot vērā, ka radus nodaļā nelaidīs, iespējams, ka mājās ir labāk. Pats pēc profesijas ir medbrālis (feldšeris). Saka, ka sāpēm kājās nav sakara ar pamatsaslimšanu. Sliecos ticēt. ĢĀ izrakstīja pretsāpju zāles. Rakstu, jo vēlos norunāt asaras: viņam esot apnicis dzīvot. Ja pats negrib, nezinu, ko ar to iesākt.

Pēdējās izmaiņas: Maksi, 02.11.2020 16:17.

Aube

viņam esot apnicis dzīvot.
Manam vīram pietiek ar iesnām, kad jau kunkst, ka negrib dzīvot, kur vēl pie nopietnām saslimšanām.

Ja pats negrib, nezinu, ko ar to iesākt.
Vienkārši viņš saprot, ka kļūst citiem par nastu un tas ir trakākais.


Liela daļa laulību tiktu izglābtas, ja mēs būtu gatavi mazliet vairāk klausīties cits citā.

Maksi

Aube
Mans tētis vienmēr ir bijis sparīgs, ar pamatīgu apziņu rūpēties un būt atbildīgam, tādēļ padošanās pārsteidza nesagatavotu.

Nav viņš vairs nekāda nasta šobrīd, kamēr neiegūlās gultā un nepateica, ka viss ir apnicis. Kaprīzes un niķošanās arī nav bijušas raksturīgas. Pēc insulta bija grūti, bet mums paveicās + pats ļoti centās.


covids ir sarežģījis dzīvi cik vien var sarežģīt - ātrie vairs "parastos' slimniekus neved uz Rīgas slimnīcām, bet tos sadala pa reģionālajām. Kā ar ironiju teica puisis no NMPD, kad saņēma ziņu, ka javed uz Ogri
Kurkulis
Tur jau tā lieta, ka diez vai kādreiz kāds tā pa īstam varēs izvērtēt to postu, ko nodara šie uzliktie ierobežojumi sakarā ar covid. Cik cilvēkiem tas sarežģīs dzīvi un pamatīgi iegriezīs. Nemaz nav iedomājams.

visvairāk nomāc tā netikšana klāt, jebkāda vizuāla kontakta neesamība,

Jā. Saprotu. Man bija ļoti svarīgi, ka varu tikt klāt, ka var redzēt un parunāt. Domāju, ka arī slimniekam tas ir daudz no svara. Insults jau nav parasta saslimšana, tur tā apziņa slimniekam ir stipri pašķobīta un, lai atgrieztu realitāti, kā jau teicu, ir liela nozīme redzēt un sajust savus tuviniekus, savu vidi.

Kurkulis
Sveika! Kā klājas tavai mammai un kā Tev pašai?

Kurkulis

Mamma šodien aizgāja ....

Pašai tukšums droši vien iestāsies pēc bērēm, jo visu laiku bija un vēl arī ir jākārto lietas (zvani, zvani, zvani ...)


Pasakas - tie ir briesmīgi stāsti, kas saudzīgi sagatavo bērnus avīžu lasīšanai un televīzijas ziņu vērošanai.

Rizis

Kurkulis
Lai miers sirsniņā un skaistas, mīļas atmiņas!

Kurkulis
Līdzjūtība. Lai vieglas smiltis!

Labi, vismaz, ka ilgi nebija jāmokās.


Ai, Kurkul draugs... Kaut es spētu pateikt tev kādu mierinājuma vārdu.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18338549