Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vērtējums skolā – tukšs skaitlis, kas imitē uzslavu un uzmanību

esenif

esenif

О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
Četri vēji

Citāts:

"Tas ir tas, ko nevar atļauties neviens skolotājs ar 30 skolēniem klasē un mācību programmu, kura jāpaspēj realizēt noteiktā laikā."

Un es pilnīgi tam piekrītu.

Tātad - kamēr uzstādījums būs tāds, kāds ir - optimizācija plus saturs, lai tik līdzinātos noteiktiem standartiem (kā atceramies - publiskajā telpā izskanēja, ka mācāmies par maz, mūsu dokumentus neņem vērā tur un tur), tikmēr tā būs utopija.

Un mēs neesam gatavi finansēt izglītību dāsnāk, lai varētu realizēt ieteikto utopija par kvalitatīvu izglītību, ko būtu iespējams realizēt ar 5 – 7 skolēniem uz vienu skolotāju. Un, kas vēl svarīgāk - nevis vienu skolotāju, bet gan uz tādu slodzi, kas apmaksā visas vajadzības. Pretējā gadījumā nonāksim atkal pie tā, ka klasē būs 25+ bērni, jo ar 30 stundām apmaksāta darba nevar nodrošināt skolniekam visas stundas, dalījumu grupās, izvēles priekšmetus, konsultācijas, pagarinātās grupas, skolotāja darbu ārpus klases (gatavošanās, labošana) u.c. lietas.


Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt

Katram savs

esenif
elementāra uzmanība katram bērnam.
Tas būtu jauki. Bet ja nav, tad labāk lai ir vērtējumi - redzot sliktu atzīmi, es kā vecāks varu ar to kaut ko darīt. Bija gadi, kad pat plusiņus nelika - es dzīvoju svētā neziņā, kas notiek. Diemžēl daudz ko palaidu garām.

Nu nezinu, skolā skaitījos fizikas un matemātikas zinātājs un reiz nebiju to fizikas tēmu nemaz lasījis, mani izsauca uz ielika smuku divnieku. Mani tas gan motivēja nākamreiz un visas citas reizes izlasīt to vielu vismaz pirms stundas. Neviena divnieka vai trijnieka vairs nebija, kādi pāris četrinieki un pārējie piecinieki līdz skolas beigām.


Sēž kafejnīcā cilvēks. Ne viņam laptops, ne planšete, ne telefons. Vienkārši sēž un dzer kafiju. Un skatās apkārt. Biedējoši!

Charly

Atzīmes ir ieviestas nevis lai motivētu bērnu, bet lai novērtētu viņa zināšanas. Atceļot atzīmes ko iegūsim? Ka bērni dalīsies gudrajos un muļķos?

esenif

Atzīmes ir ieviestas nevis lai motivētu bērnu, bet lai novērtētu viņa zināšanas. Atceļot atzīmes ko iegūsim? Ka bērni dalīsies gudrajos un muļķos?
Kāda jēga no tā novērtējuma, ja tas kļūst par pašmērķi - viss process orientēts nevis uz zināšanu apguvi, bet uz atzīmju pelnīšanu, kas turklāt ir neefektīvas kā novērtēšanas instruments. Vai skolā vispār tiešām ir vajadzība bērnus kaut kā dalīt un grupēt, apzīmogojot kā gudros un ne tik gudros?


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

Mans uzskats, ka tajā, kas attiecas uz mācību procesu, vecākiem jābūt bērna pusē vienmēr, mācot veselīgu pašapziņu, neatlaidību un zināšanas, ka neviens nav perfekts.
Citādi- ko darīsiet pieaugušajā dzīvē, kur mūs vērtē nepārtraukti. Pārsvarā tā ir alga jeb nauda. Cilvēku var atlaist, palielināt algu, neizmaksāt prēmiju. Ja cilvēkam nav normālas sevis uztveršanas, tad apstākļu ietekmē viņš salūzīs. Ja ar pašapziņu viss būs kārtībā, tad jebkura situācija tiks izrisināta. Un vērtē arī megabagātos, kam savs bizness, piem Bilu Geitsu kritizē ik sekundi, kaut mēs lietojam viņa produktu utt.

Papildināts 10.03.2017 07:56:

Un jā, es skaidroju savam bērnam, ka novērtē tikai konkrētu rādītāju. Piemēram, angļu valodā kaut ko uzrakstītu, nevis bērna prasmi runāt angļu valodā. Bērns neapmierināts un sapīcis par vērtējumu, es skaidroju, ka viss ir kārtībā, ir jāpamācās utt. Ja nebūs atzīmes, bērns uzskatīs, ka gramatika ir otršķirīga.

Charly

Varu droši teikt, ka manam bērnam atzīmes patīk. Un arī sliktas atzīmes atgādina, ka bērns ir nohaltūrējis un viņa darbs nav tik labs kā blakussēdētāja. Nevajag bērnu uztvert par jēlu olu. Roku viņi stundā neceļ, jo varbūt attiecīgāis priekšmets neinteresē. Kad mācījos tad fizikas skolotājs varētu piruetes griezt manā priekšā, bet mani neinteresēja spuldzītes darbības princips. Arī tagad neinteresē.

Četri vēji

Tad, kad jaunais (intersantais, aizraujošais) kļūst par zināmā mērā darbu (prasa piepūli, atrauj no interesantākām nodarbēm utt.), tad parādās vajadzība pēc novērtējuma. Atzīmes ir viens no novērtējuma veidiem. Esošā situācijā kā kompromiss starp ātrāko, efektīvāko, saprotamāko u.c. kritērijiem.

Un nevajag apelēt pie tā, ka bērniem nokauj prieku mācīties utt. Kā jau te teica - Kad mācījos tad fizikas skolotājs varētu piruetes griezt manā priekšā, bet mani neinteresēja spuldzītes darbības princips. Arī tagad neinteresē.
Ir lietas, ka interesē, un tur esam gatavi ielikt lielākas pūles arī tad, ja mums par to neviens nemaksās. Un pat paldies nepateiks (ja pateiks, būs patīkamāk, bet tas nebūs motivācijas pamatā).

Ja bērnam jāmācās lietas, kas viņu neaizrauj un sagādā grūtības, tad gaidīt no viņa sajūsmu par to ir zināmā mērā naivi.

Liekot roku uz sirds, tie, kas strādā darbu, kas viņiem patīk (tai skaitā arī es) - vai jūs strādātu tādā pašā apjomā, ja tas nebūtu noteikts likumdošanā un nebūtu saistīts ar finansēm? Es noteikti nē, mainītu proprociju starp hobijiem, ģimeni un darbu. Bet realitātē ir savādāk.

Skolā ir līdzīgi. Ja reiz valstiski ir uzstādījums - mācīt tik un tik, tad būs kaut kāda daļa darbu, kur tas vērtējums būs kā stimuls un motivators, neko darīt. Cits jautājums - kas ir apjoms, no kura mirkļa un kā vērtēt utt.


Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt

Jums var patrāpīties tāds bērņuks, kurš varētu mierīgi apgūt visādas gudrības un kļūt par gudru cilvēku, zinātnieku, labu biznesmeni, sava uzņēmuma īpašnieku, bet tāpēc, ka bērnībā nojauksiet kritērijus, nekā no tā nebūs. Tad kaut kādos 30 vai 40 gados vai vēlāk viņam būs sava saprašana, nevis ne ar ko reālu nepamatota pašapziņa, viņš pats sāks kaut ko mācīties, konstatēs, ka nekā pārāk sarežģīta jau tajās zinātnēs, vismaz to pamatos nav un nesapratīs, kāpēc tas viss nenotika skolā. Ja viņš šito būtu zinājis, pirms sāka strādāt tajā darbā vai ražot šito preci vai sniegt šo pakalpojumu, tad progess būtu bijis daudz ātrāks. Nu bet tagad ir kā ir, viss jāapgūst no jauna.


Sēž kafejnīcā cilvēks. Ne viņam laptops, ne planšete, ne telefons. Vienkārši sēž un dzer kafiju. Un skatās apkārt. Biedējoši!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18349041