Negribu barot ar krūti.

Sveikas!

Esmu pilnīgā izmisumā! Drīz jau mazajam jānāk pasaulē, bet es tik ļoti negribu barot ar krūti. Bail, ka visi mani nosodīs, ka baroju ar maisījumu. Bet nevaru arī pārkāpt pāri tām riebuma sajūtām. Viss.. gan tas ka jāliek bērns pie krūts, gan tas ka piens tek pa krūtīm man uzdzen tik lielu pretīgumu. Pat ja pati netīšām pārbraucu krūšu galiem man uzdzen nepatīkamas sajūtas. Jūtos tik slikti, ka zūd velme dzīvot bail, ka mazais būs slimīgs vai alerğisks bērns tikai manis dēļ un pati sevi vainošu visu mūžu. pati gan esmu tikai no maisijumiem augusi un slimoju reti.

Ko lai iesāk? Ir vispār kāda kas izvēlējusies nebarot ar krūti? Kā lai tiek galā ar izmisumu, vainas apziņu? Vai tiešām ar maisijumu barotie bērniņi ir slimīgāki?

Esmu ļoti liela krūtsbarošanas piekritēja, bet, ja Tev tāds riebums ir, arī es domāju, ka nevajag sevi spiest. Bērns jau arī saņems visu negatīvo caur pienu (hormoni).
Jāskatās arī, vai pēc dzemdībām tā sajūta nemainās, bet jebkurā gadījumā jāattaisnojas Tev nav nevienam.

Man ļoooti nepatīk, ka pieskaras krūtīm, arī pirmgrūtniecības un grūtniecības laikā visu laiku (arī naktī) nēsāju krūšturi, jo pat auduma pieskāriens ir nepatīkams. BET krūtsbarošana nav sagādājusi problēmas.

Ko ar to gribēju teikt - varbūt pamēģini. Gan lai saprastu, vai ir tik traki kā likās (man gan pirmās dienas nebija tās patīkamākās, bet nu mierina doma, ka tas ir pats trakākais un tālāk būs labāk), gan lai bērnam tiek pats vērtīgākais - pirmpiens.

Tālāk - pēc sajūtām. Ja nevēlies barot ar krūti, Tev ir tiesības izvēlēties.

Audzē biezu ādu pret apkārtējo attieksmi. Jā, viņiem nav nekādas darīšanas gar to, kā baro, bet tas neliedz jautāt un komentēt atbildes. Daudziem arī medicīniski pamatoti iemesli maisījuma lietošanai (slikti ņemas svarā, ir nepanesība, alerģijas utt) nav arguments - nu pilnīgi neticami, ka no piena nevar pieņemties svarā, ka pret mātes pienu var būt alerģija un tamlīdzīgi (tāpēc, ka paši ar to nav saskārušies). Gadījās tādas piezīmes. Nu i ko - paraudāju spilvenā un dzīvoju tālāk

Mani personīgi satrieca fakts, ka nāksies piebarot ar maisījumu, jutos šausmīgi vainīga, man tas vienkārši nesalikās galvā, kā tas var būt, ka mans piens nav gana labs, jo nekad nedomāju, ka barošu ar maisījumu.

Vienīgais, kas mierināja - sāku domāt par to, kā labāk bērnam. Bet nu jā - lietot maisījumu īsti nebija mana izvēle, bet nepieciešamība. Ja tā ir izvēle, varbūt tad ir citādākas - sliktākas - sajūtas.

Ja ir milzīga psiholoģiska barjera, labāk barot ar maisījumu kā barot ar krūti, bet ar riebumu un pretīgumu. Bērns tomēr jūt

No praktiskās puses, man liekas, ka trūkums maisījumam ir tas, ka to var dot tikai ik pa 3h, bet pavisam maziņie grib ēst biežāk. Tad krūts piens ir nenovērtējams.

It kā esot tādi maisījumi, ko var dot biežāk, bet mums vajadzēja specifisku, mazais alerģisks, tad nu sīkāk nemācēšu komentēt.

Jebkurā gadījumā, tu ar savu situāciju neesi unikāla, tas viss ir normāli

Komentāri jau noteikti būs, ja uz jautājumu kā baro atbildēsi patiesi. No tā neizbēgt, manuprāt.
Arī es domāju, ka krūts piens bērnam ir vislabākais, bet ja ir nepatīkami barot, ja nesanāk barot, ja nevar barot, tad labākais variants ir maisījums. Bērnam, manuprāt, daudz svarīgāk par krūts pienu ir laimīga un ar dzīvi apmierināta mamma. Nevis tāda, kas sakostiem zobiem, ar riebumu baro mazo ar krūti, jo kaimiņtante var nosodīt.

Pirmo baroju 4 mēnešus, paralēli ar maisījumu, otro tagad 1.5 mēnešus. Man bija bēda, ka nesanāca barošana. Bet redzot kā aug bērni, ka viņi ir paēduši un laimīgi, tas vairs neliekas nekas tāds.

Un maisījumu, jā, nevar dot tādā brīvritmā kā krūti, bet cik pašai ir bijusi ar abiem bērniem pieredze, nemaz tik daudz negrib to pudeli ēst. Tas ir, neēd tik bieži kā krūti. Kamēr krūti ēdot varēja visu dienu pie krūts nosēdēt, maisījumu paēda un miers uz pāris stundām.

BTango
170ml jaundzimušajam? Tas jau pāris mēnešus vecam. Līdz pirmajam mēnesim vai cik tur tiem kg (kā kuram) ir 100ml. Tos tad arī veikli izēda. Ja bez krūts klāt.