Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kā sadzīvot ar vecu cilvēku un nesajukt prātā?

Smalka_zemniece

Vēlos padomus, skatījumu.

Vecmamma, kurai ir 90 gadi, kas pati sevi aprūpē un vēl tādā pakāpē, ka dažam jaunajam "ieliks", ir pie pilnas saprašanas un it kā prāta arī - var palikt viena mājās, uztaisīt ēst u.tml, taču skaidrs, ka rakstura izmaiņas vecuma dēļ ir. Skaidrs, ka tādā vecumā atstāt vienu dzīvot mēs nevaram, dzīvo pie jaunākās meitas, jo mēs pārējie "esam neizdevušies bērni, kuriem nav dzīvokļa Rīgas centrā".

Pastāvīgā šantāža ar veselību, melošana par katru savu darbību (te viņa bija pie ārsta - tad uzzinam, ka nē), kaimiņi indē, no kaut kurienes nāk smakas, visi cenšas apmmānīt, nepārtraukts negatīvisms uz visu, viņa vienmēr ir bijusi vairāk negatīvs cilvēks - tagad neciešami negatīvs, ne tā liek mašīnas, nepareizi dzīvo, vai celšanās piecos no rīta un kaimiņu apstaigāšana, jo kāds te dabrina mājās motoru... Tie, kas ar viņu dzīvo ir burtiski uz nervu sabrukuma robežas, jo tas neaprobežojas ar "bla-bla", kuru pie pofigistiskāka rakstura varētu laist gar ausīm, taču te ir staigāšana un iesniegumu rakstīšana policijā, pieņešanas stundās pie visiem deputātiem pēc kārtas, Rīgas domē, skat kā "savējā" jau, tas viss tiek apgrūtināts ar to, ka bērnis strādā pašvaldības institūcijās un ik pa laikam dabū dzirdēt par mātes izdarībām.

Mans skatījums ir vienkāršs - skarbi, vai nu pievaldies un seko mūsu noteikumiem - vai pansionāts (mēs varam atļauties labu aprūpes namu, taču laikam tā ieliktā audzināšana tā vienkārši neļauj), jo, jā, vecs cilvēks, jā ir vecuma izmaiņas, bet mēs, bērni arī gribam dzīvot, nevis bailēs gaidīt, ko tad māte atkal sastrādā).

Pie tam cilvēks lieliski saprot ar kuru var manipulēt - ar raksturā vājāko, tam, kas saka, ka noteikumi ir šādi - ir omīte puķīte, parējos rīda savā starpā, sūdzās vieniem uz otriem un tā bezgalīgi...

Kā padarīt cilvēka mūža nogali kvalitatīvu, bet nedzīvot ellē gaidot, hm, teiksim, stāsta loģisko atrisinājumu?

Pēdējās izmaiņas: Smalka_zemniece, 23.04.2017 14:35.


teite

ai kā tas man atgādina manu kaimiņieni, vārds vārdā. cepāmies, nervus bendējām līdz brīdim, kad uzzinājām, ka viņai ir šizofrēnija. miers iestājās. aizvediet vecmammu pie daktera, lai izmeklē uz šo kaiti. nav tā nekāda avene, bet, ja lieto zāles un apkaŗtējie zin diagnozi, tad ir daudz veiglāk gan slimniekam, gan pārējiem. galvenais dabūt pie doka.

Kā, nez, diagnosticē šizofrēniju? Mums ārstējošais ārsts pateica, ka tās ir vecuma izmaiņas, ateroskleroze - cilvēkam galvas smadzenēs asinsvadi sašaurinās, atmirst, smadzeņu šūnas iet bojā - realitātes uztveršana mainās un tieši tā būs, ka kaimiņi istabā darbina motoru vai kāds mērķtiecīgi indē. Tāpat ar bezmiegu - ka vecais cilvēks guļ, bet uztver to kā negulēšanu u.tml., būs arvien vairāk lietu, ko viņa aizmirsīs izdarīt vai domās, ka ir izdarījusi un tādā garā.

Pazīstama situācija. Vecuma demence. Man tuviniekam bija līdzīgi un kļuva aizvien trakāk. Izturību!


Monta

Protams, ka Hron.smadzeņu išēmija, ateroskleroze,ar tās izrietošām sekām- senīlā demence, senīlā vaskulārā demenve,tsk iespējama senīlie Šizofrēniskie traucējumi, kas sevī ietver g halucinācijas, gan kombinētās halucinācijas. Ir svarīgi saprast, ka ar šādu vecmammu dzīvojot ir jābūt nemitīgai piesardzībai, uzraudzībai. Jā, jāskatās, kādi ir pieejamie resursi, iespējas apmeklēt psihiatru.No medic.un sic.aprūpes puses ir iespējas, kā palīdzēt.Bet jautājums, kā jūs, kā piederīgie spēsit rast iespēju, kā pieiet šai vecmammai?....

Papildināts 25.04.2017 08:18:

Sory, par rakstu kļūdām.

Smalka_zemniece
Saprotu, ka ir savi principi par pansionātu. Ja varat to atļauties, es ieteiktu tur arī vecmammu nogādāt. Būs labāk i jums i viņai pašai. Cilvēkam tomēr liels vecums un ar to paša spēkiem nevar tikt galā, ja viņa tik ļoti ietekmē visu, kas apkārt. Kaimiņiem taču arī traucē.

Saņematies un nodrošiniet labas vecumdienas viņai kaut kur citur, ne pie sevis. Runāju no pieredzes.

un kaimiņu apstaigāšana, jo kāds te dabrina mājās motoru...
Viņai ir tinīts jeb trokšņi ausīs. Vecums. Lai gan tas var būt arī jauniem cilvēkiem.
Rīgas domē, skat kā "savējā" jau, tas viss tiek apgrūtināts ar to, ka bērnis strādā pašvaldības institūcijās un ik pa laikam dabū dzirdēt par mātes izdarībām.
Pašapziņu stiprināt. Cilvēks atbild tikai par sevi, viņš nav atbildīgs par cita cilvēka izdarībām, turklāt domē jāstrādā ar dažādiem apmeklētājiem, arī tādiem.
Pansionātā nevar ielikt pret cilvēka gribu, nešantažējiet veco kundzi. Ja ir līdzekļi, lai nāk aprūpes perona.

Janne, kurš bija TAS izšķirošais brīdis, kad Jūs sapratāt, ka vecam cilvēkam ir jāatrodas aprūpes iestādē?

Es lieliski saprotu, ka šī demence neatnāk vienā dienā, ka "hopc, un ir", tās ir ilgstošas izmaiņas un labu laiku nav manāmas, bet tiek uztvertas kā veca cilvēka īpatnības, un šobrīd ir tā, vot viņu "indēja" kaimiņi iepriekšējās divas nedēļas tagad uz kādu brīdi ir nosacīts miers (negatīvismu un, viņasprāt, neizdevušamies dzīvju komentēšana gan vienmēr spēkā), un šobrīd, lielos vilcienos, tas ir adekvāts un normāli runājošs cilvēks, un pēc tam atkal un atkal, bet pie šādiem apstākļiem ir ļoti grūti lemt par to, ka, zini mamma-omīt, būs Tev jādodas uz pansionātu.

Mūsu domāšanā "pansionāts=nabagmāja=ragaviņas uz mežu" ir tik dziļi iesēdies, ka mēs nespējam pieņemt to, ka, tā tas nu ir un piemēram, tā pati Senioru rezidence pie Spices ir ieinteresēta nodrošināt vecam cilvēkam tās kvalitatīvās vecumdienas un aprūpi (ņemot vērā to maksu), nevis ātri dabūt cilvēku guļošu uz gultas un aizvadīt uz viņsauli 2 nedēļu laikā (jā, diemžēl mums rados ir divas ļoti līdzīgas pieredzes tur gan vecīši bija absolūti pieskatāmi, lai gan brīdī, kad devās uz pansionātu uz gultas tie nebija).

Monta, jā tāds arī ir tas jautājums kā un vai...

Papildināts 25.04.2017 12:58:

Modra, es Jums pilnīgi piekrītu, ka ja cilvēks nāk uz RD domi ar savām sūdzībām, tad abiem bērniem, kas turpat strādā nav jājūtās par to vainīgiem, jo neba vecā ome ir vienīgā, kas Pilnmēnesī aiziet līdz poličiem vai Rīgas Namu Pārvaldniekam. Taču reiz tā ir sagadījies, ka tieši šie bērni ir tādi izteikti smalkjūtīgie tipāži, kuri, diemžēl visā šajā stresā nespēj sevi ņemt un norobežot, un atrodas tuvu depresijai, patiesībā, viņi ir tie, kuriem arī ir vajadzīga ārsta palīdzība - tikt galā, es pieļauju, ka pat ar depresiju.

Kā pareizi runāt ar omi par aprūpes personu, tas arī būtu viens no variantiem.

Smalka_zemniece
Cilvēks darīja pārāk daudz neizturamu lietu, ļoti līdzīgi, kā aprakstīji. It īpaši halucinācijas..parasts savējais nekad ar to galā netiks, tur ir nepieciešama īpaša aprūpe, kāds speciālists. Nebija arī tāda priekšstata pansionāts = nabagmāja. Jo ir arī labu pansionātu, cītīgi tik jāskatās.


Nevar ielikt pansionātā pret paša gribu. Mums ome dzīvo pati savā dzīvoklītī. Pēc insulta arī brīžiem viņai rādās visādi sapņi un neatšķir vai tas īstenībā vai nosapņojusi. Paklausos, pasaku, ka tas tā nav un viss. aprūpētāju viņa arī negrib. Tā ir viņas izvēle, respektēju.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18352823