Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kā sadzīvot ar vecu cilvēku un nesajukt prātā?

Smalka_zemniece

Purelli
Tur jau tas trakums, ka atstāt vienu mājās nevar.


Purelli

dezavu
Un praktiskais risinajums, ja ir tikai vēl 1 cits cilvēks? Ko dara, kad jāiet uz veikalu, pie ārsta utt? Nevar taču 100% sēdēt līdzās, pat, ja otrs ir pensionārs. Uzrakst\iju, un saprat, ka jāmeklē kāds pieskatītājs. Bet, tad atkal: kur tieši? 2. un vecmamma, tak dzīs prom, lādēs u.c. visticamāk. Eh. Šis ir dikti dillēs.

Purelli
Tas viss ir traģiski. Cilvēki risinājumus meklē dažādus. Ir kas ieslēdz istabā, jo halucināciju brīžos skrien prom, pat pa logiem. Var rīkoties neadekvāti, gāze, krāsns, asi priekšmeti u.c. Pansionāts tuviniekiem ir labākā izeja ja var vienoties ar slimnieku arī samātot par sanatoriju vai kā tā, bet tas viss nav vienkārši, jūtu līdzi. Bet vienu atstāt ir ļoti nedroši jo sastrādāt tumšajos brīžos var jebko. Pie ārsta ir būts? Kādus medikamentus varbūt, bet tāpat jāpieskata lai lieto. Norādīt slimajam, ka ar viņu kas ne tā ir bezjēdzīgi, jo to pats nesapratīs, viņa galvā ir pilnīgi cita realitāte.

Papildināts 19.09.2023 12:45:

sastāstot

Purelli

Ir trģiski, un droši vien būs vēl sliktāk. Pagaidā, šīs totālās halucinācijas, viss vienā putrā - paralēlā pasaule un realitāte ir jauna situācija. 1,5 nedēļu tā. Pie ārsta - nerologa būts, zāles gruti iedabūt (indē tak), bet kad iedzer, tā pat nevar saprast vai strādā, jo halucinācijas ir pabriesmīgas. Un par pansionātu diez vai izdosies vienoties. Vismaz ne pagaidām.

Vai ir kāds zin kādu atbalsta grupu aprūpētājiem? Guglējote neatradu, bet protams meklēsu vēl. Arī, ja kāds var ieteikt psihiatrijas māsu vai citus peciālistu ar ko kopējam aprunāties.


ka demence un halucinācijas

Ir pieredze ar šadu diagnozi. Bet tas pēc insulta sākās. Tā pamazām un arvien vairāk un vairāk... Rādījās visādi tēli. Sākumā bija tik, ka blakusistabā kāds dzīvo vai pie brokastīm ir kāds mirušais atnācis ciemos pie viņas...

Diemžēl, neko nevar izdarīt ar šo. Jā, bija psihoneiroloģiskajā slimnīcā, demences nodaļā, kādu mēnesi. Izņēmu. Vajadzēja pat ātrāk izņemt. Jau pirmajā nedēļā sapratu, ka tur vienkārši zāļo to slimnieku. Apciemot nedrīkst (nodaļā). Kad pēc garākas gaidīšanas atved tuvinieku uz vestibilu, kur mēs gaidam, tad satiec sazāļotu tuvinieku. Es noteikti neiesaku to nodaļu. Ja mana vecmamma vēl gāja uz tualeti, tad pēc "ārstēšanās" tajā nodaļā jau bija jāvelk pamperi. Neko vairs nejuta, kad ir vajadzība...

Pat nožēloju, ka ieliku, jo izņēmu vēl slimāku un nevarīgāku.

Purelli

grinna
Paldies par ieteikumu. Ņemsim vērā. Mjā. Simptomi ir identiski, no sākuma bija dažādi personāži 2. stāvā un nu jau ir visur un viskautkas. Mūsu gadījumā, tas sākās it kā bez manāma konkrēta iemesla, bet nu 96 varbut nemaz nevajag.

Alija

Purelli
Vai ir kāds zin kādu atbalsta grupu aprūpētājiem?
Latvijā atbalsta grupas neveidojas. Visi cieš klusēdami un beigās izdeg. Esmu piesekojusies FB amerikāņu grupai, kur cilvēki ir ļoti aktīvi un atbalstoši, un ļoti dalās gan ar emocijām, gan info.

Dementia Caregivers Support Group


Man ir lielisks raksturs!
Vienkārši citiem ir vāji nervi.

Purelli

Alija
Paldies. Es pievienojos grupa, bet es neesmu Primary Caregiver un mana manmma angliski tik labi nekomunicē. Un tas, ka LV neveidojas atbalsta grupas ir skumji. Es jau vakar nonācu pie tāda secin\ajuma, jo praktiski neatradu neko. Pa kādai atbalsta grupai AA un Skalbēs viena vardarbībā cietušiem, kaut ko manīju par azartspēlēm, bet nepētīju. Skumji.

Norma Džīna

Purelli
Tad ko var darīt? Pret viņas gribu neko... Censties izdzivot līdz brīdim kad, kaut kas reāli slikts notiek? Kāda ir jūsu pieredze?
Man vienai radu tantei sāka rādīties halucinācijas un viņa dzīvoja iedomu pasaulē. Diezgan strauji tas viss notika, bet ne vienā dienā. Zāles lietot atteicās, pie psihiatra iet atteicās. PAti tik ļoti sevi uzvilka, ka "uzsprāga " pilsētā . krīzes mirklī klāt nebiju, bet tika izsaukta policija un ātrie, tante nogādāta Gintermuižā. Pēc Gintermuižas tantei joprojām ir uzmācīgas domas, tomēr situācija ir nesalīdzināmi labāka. Tante laiž iekšā dzīvoklī, dodas uz veikalu un ir samērā funkcionāla. Slimnīcā bija aptuveni divas nedēļas. Apciemoju tanti slimnīcā, viņa nebija sazāļota. Protams viņai bija nozīmētas zāles, bet viņa staigāja, viņa runāja, viņa bija komunicējama.


Purelli
Varbūt kādu pieskatītāju var meklēt sociālajā dienestā. Lasu, ka augustā psh. Māris Taube bija rīkojis semināru tuviniekiem, bet nu tas jau garām.

96 gadi tomēr jau ļoti cienījams vecums.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18352823