Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kā sadzīvot ar vecu cilvēku un nesajukt prātā?

Smalka_zemniece

Alija

Soc. dienesti nenodrošina pieskatītājus. Atkarībā no pašvaldības budžeta, var atsūtīt x reizes nedēlā pabarot, palidzēt sadzīvē utml.

Var meklēt aprūpētāju par savu naudu. Dārgi.

Var ieslēgt istabā, uzlikt videokameras, lai sekotu, kas notiek.


Man ir lielisks raksturs!
Vienkārši citiem ir vāji nervi.


Rosalia

Varbūt visām jau ir zināms, bet es tikai šodien uzdūros šai vietnei, kas piedāvā lekcijas un pieredzes stāstus aprūpētājiem, tāpēc ielikšu saiti https://aprupesskola.lv/

sociāliem uzreiz labāk zvanit noskaidrot, cik stundas iespējamas, lai netērētu uz to nervus

Varbūt kādu pieskatītāju var meklēt sociālajā dienestā.

Mūsu pašvaldībā, diemžēl, tas nenotiek. Nekādu pieskatītāju nedod un demences slimniekiem nav nekādu variantu. Jau, kad zvanīju, tad atcirta, ka pakalpojumu viņi sniedz tik darba laikā un konkrētu pakalpojumu, piemēram atved pārtiku, bet, ja ir demences slimnieks, tad vispār nerunā ar tevi.

Sociālais dienests ir pēdējā vieta, kur griezties, lai saņemtu kādu atbalstu, ja ir jāaprūpē tuvinieks ar demenci. Tāda nu ir mana personīgā pieredze.


Aube

Es trīs gadus aprūpēju vīramāti ar demensi. Man palaimējās (ja tā var teikt), jo viņa palika arī vārgāka. Nevarēja paiet. Zināju, ka nekur aiziet nevarēs. Vīram darbs mājās, tas nozīmē, ka vīramāte ir redzes attālumā. Es no darba jebkurā laikā varēju aizbraukt uz mājām. Nebija viegli, bet viss izdevās. Tagad piestrādāju aprūpes centrā, kur arī ir klienti ar demensi. Visu laiku pieskatāmi. Pacietībai ir jābūt lielai. Galvenais uz viņiem nekliegt, stāstīt vienu un to pašu lietu kaut simts reizes bez dusmām, nepaceļot balsi.


Liela daļa laulību tiktu izglābtas, ja mēs būtu gatavi mazliet vairāk klausīties cits citā.

Kā atstāt šo cilvēku vienu mājās?

Purelli

Atkarīgs no mājas. Mums vecmamma dzīvoja mājās pati. Jā, ar visām halucinācijām... tik vienā reizē, kad no rīta, basām skrēja uz meža pusi... jau teicu, ka pēc tās reizes aizvedu uz psihoneiroloģisko nodaļu. Ielikām tur, lai piemeklētu zāles. Es izņēmu vēl slimāku cilvēku. Nožēloju, ka ieliku. Pēc "ārstēšanās" nodaļā, viņa vairs uz tualeti negāja un vairs savu adresi, kur dzīvo, nezināja nosaukt. Pirms tam zināja.

Var pameklēt kādu pieskatītāju vai pansionātu. Bet, cilvēku pret savu gribu nevar ielikt pansionātā, tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Vienīgais, ja ir ļoti smaga demence, tad ar visiem ārstu izrakstiem un slēdzieniem, vēl atbrauc sociālais darbinieks un dod savu slēdzienu.

Lūdzu neņemiet ļaunā, ka te ienācu. Man pieredze ar vecu cilvēku (omīti), kurai prāts vairs gluži neklausa, jau pagātnē. Esmu šobrīd RSU psiholoģijas studente un adaptēju (tulkoju un pielāgoju) neformālo aprūpētāju dzīves kvalitātes aptauju. Tādēļ būšu ļoti pateicīga, ja varēsiet veltīt 5-7 minūtes sava laika, lai atzīmētu atbildes uz jautājumiem par dažādiem Jūsu dzīves aspektiem, rūpējoties par kādu tuvinieku vai paziņu. Spēku Jums un izturību! Paldies!

https://forms.gle/JVqQh5qNm1PcvFzd9

_LVB_
Saite nedarbojas.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18352823