Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kusties, Leon! Nav laika fidroties-2.

12345

aveirulz

Hmm, nemaz nebiju gatva savam citātam! Atļaušos izmantot šo, kas gadās pa rokai, vārdus aizstāšu agrāk kā tīņu žurnālos, ar X un Y.

- X ir lieliska pavāre. Viņa arī man cenšas kaut ko iemācīt, bet zini, Y, tas iet smagi. Ēdienu gatavošanā ir tik maz vietas iztēlei. Vienkārši jāievēro noteikumi. Kad es iepreikšējo reizi cepu kūku, es aizmirsu pielikt miltus. Es tobrīd domāju vienu brīnišķīgu stāstu par tevi un mani, Y. Iedomājos, ka tu esi smagi slima ar bakām un visi tevi pametuši, bet es drosmīgi eju pie tavas gultas un kopju tevi, līdz atgriežu tev dzīvību, un tad es pati saslimstu ar bakām un nomirstu, un mani apglabā kapsētā zem tām papelēm, un tu iestādi uz mana kapa rožu krūmu un laisti to ar savām asarām, un tu nekad, nekad neaizmirsti savu jaunības draudzeni, kura tevis dēļ ziedoja dzīvību. Ak, cik tas bija patētisks stāsts, Y! Man vius laiku, kamēr es maisīju mīklu, pār vaigiem lija asaras. Bet es aizmirsu miltus, un kūka iznāca briesmīga. Redzi, milti kūkām ir ļoti svarīgi. X bija ļoti pikta, un skaidrs, ka viņai ir daudz klapatu ar mani.


Baigi izklausās pēc Annas no Zaļajiem jumtiem.

aveirulz

Nelda
Pareizi izklausās. Pilnīgi nezinu tas ir labi, vai slikti, ka tik ātri atmin.

Sensenis nebij lasīta, bet nu tas stils, tas stils nav sajaucams.

Vispār man tas iepriekšējais par Stīvenu Kingu arī ienāca prātā, jo tieši šodien pārnesu no veikala. Vaļā vērta gan vēl nav.

Tad nu es eju domāt savu citātu.


Pirms daudziem gadiem es vienā no šiem skapjiem glabāju ļoti stipru ziedi, ko man bija iedevis kāds brālis, kurš bija apceļojis tālas zemes. Viņš nemācēja teikt, no kā tā sastāv, katrā ziņā no augiem, lielākoties nezināmiem. Pēc skata tā bija dzeltenīga un lipīga, bet man ieteica to neaizskart, jo pietiktu tai nokļūt uz manām lūpām, lai mani drīz vien piemeklētu nāve. Brālis teica, ka būtu diezgan norīt visniecīgāko devu, lai pusstundas laikā pārņemtu liels nogurums, tad lēna visu locekļu paralīze un beigu beigās iestātos nāve. Viņš nevēlējās nēsāt līdzi šo nāvēkli, tāpēc atdāvināja to man. Ilgi to glabāju, gribēdams reiz izpētīt. Bet vienudien pār mūsu kalnu brāzās vētra. Mans palīgs, vēl novicis, bija atstājis slimnīcas durvis vaļā, un vētra sapostīja visu šo telpu. Trauki bija saplīsuši, šķidrumi izlijuši, zāles un pulveri izbārstījušies. Strādāju veselu dienu, līdz sakārtoju savu mantību, palīgus aicināju tikai lai aizslaucītu lauskas un sagandētās zāles. Visgalā apķēros, ka trūkst tieši trauciņa ar indi, par kuru jums nupat stāstīju. Sākumā satraucos, tak vēlāk nospriedu, ka tas sadauzīts un inde sajaukusies ar pārējām izmetām. Liku kārtīgi izmazgāt slimnīcas grīdu un plauktus.

Samael

Neviens nemin, tad es, savukārt, mēģināšu ar pirkstu mākoņos:
Aptiekārs Melhiors un Akas ielas rēgs?


Paraugies uz to veco sievieti pāri ielai.Tu nekad nebūsi tāda. Tu nekad nekļūsi veca,un tu nekad nemirsi.

Nē. Pielikšu vēl vienu citātu no tā paša darba.

"Vai redzi? Šī apmetņa odere ir kā kvēlojošas ogles un uguns liesmas, un tās dedzina mani par nešķīsto miesas grēku, kuram ļāvos; tā ir uguns, kas mani svilinās un dedzinās mūžīgi. Sniedz man roku, mans daiļais skolotāj," viņš teica, "lai šī tikšanās tev ir mācība, ar ko es atlīdzinu mācības, kuras saņēmu no tevis! Sniedz man roku, mans daiļais skolotāj!"
Un viņš pakratīja savu liesmojošo pirkstu, un degošu sviedru lāse uzkrita man uz rokas, iededzinādama zīmi, ko nēsāju vairākas dienas, slēpdams no citiem. Tad viņš nozuda starp kapakmeņiem, bet no rīta uzzināju, ka miesas, kas mani tik ļoti bija izbiedējušas, atrastas guļam klints piekājē.

"Rozes vārds"?

Jā. Liec citātu!


Noplūc šo mazo ziediņu un ņem to sev, nevilcinies! Es baidos, tas novītīs un sairs pīšļos.

Ja tavā ziedu vijā tam vietas nav, pagodini tomēr to ar savas rokas sāpīgo pieskārienu un noplūc to. Es baidos, diena paies nemanot un ziedojumu laiks beigsies.

Kaut gan tam krāsa spilgta nav un smarža niecīga, tomēr izlieto šo ziediņu savā pielūgsmē un noplūc to, kamēr vēl laiks.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18362321