Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Netiec galā ar bērna niķiem? Taujā pēc padoma speciālistam

Cāļa redaktore

Cāļa redaktore

Bērna disciplinēšanas jautājumi, šķiet, aktuāli visiem vecākiem. Niķošanās, neklausīšana, spiegšana un kārtējais “nē”, kad vecāki kaut ko lūdz, var izvest no pacietības ne vienu vien mammu un tēti. Ko darīt?

Bieži vien palīdz izpratne par konkrēto bērna vecumposmu - katram vecumam ir savi niķi, stiķi un īpatnības. Tāpat noder arī dziļāka izpratne par to, kas ir bērna disciplinēšana - jo tas ir daudz kas vairāk par balss pacelšanu un vai draudīgu siksnu istabas stūrī.

Ja Tev radušies kādi jautājumi, kā vislabāk tikt galā ar bērna disciplinēšanu, taujā speciālistam. Portāls “Cālis” sadarbībā ar “Centrs Dardedze” rīko nelielu jautājumu-atbilžu akciju. Tavs jautājums - speciālista atbilde.

Laikā no 16. līdz 30. oktobrim iesūti savus jautājumus gan par pirmsskolas vecuma, gan sākumskolas vecuma bērnu disciplinēšanas lietām, un piecu dienu laikā saņem atbildi no speciālista.

Jautājumus vari atstāt šeit, forumā, vai sūtīt uz epasta adresi calis@delfi.lv Anonimitāti garantējam, bet ņem vērā, ka apkopotā veidā gan Tavs jautājums, gan speciālista atbilde var tikt izmantoti rakstu veidošanā.

Pēdējās izmaiņas: Administrācija, 21.10.2017 09:51.


Labdien!

Ļoti gribētu speciālista viedokli par divām man pašlaik neatrisināmām problēmām ar bērniem.

Man ir divi dažāda vecuma dēli (10 un 4.gadi) un abiem viena problēma, viņi satiekās un kaujās. Kā ienāk pa durvīm iekšā, tā māja pārvēršas par trako māju. Mazais arī bērnudārzā ar grupas biedriem kaujās. Spēlēties ar brāli dažreiz sanāk, bet tas neilgst ilgāk par 10-15 min. un beigās ir tāpat kautiņš, histērija vai mammai sirmi mati. Izmēģināti dažādi varianti, bet līdz tikai tas, ja vecākais brālis aiziet uz savu izstabu un mazais pie viņa netiek iekšā, bet tas manuprāt ir galīgi nepareizi, jo viņi tā arī nespēs iemācīties līdzpastāvēt un normāli komunicēt.

Otra problēma ir, vecākais dēls (10 gadi) ļoti melo. Tajos brīžos, kad ir pielietoti visi iespējamiem soda mēri par melošanu, un mēs runājamies par melošanas problēmu, viņš saka, ka nespējot pat teikumu pateikt, ja tajā teikumā nav meli. Viņš saprot, ka melot nav labi, bet nespēj no tā atteikties un pārvarēt sevi. Kā lai viņam palīdz?

Arī mazais mums melo, bet tas vairāk izskatās pēc viņa fantazējuma, bet mani satrauc, ja to jau tagad nenogriezīs saknē, tas var aiziet tādā pasā gultnē, ka ar vecāko dēlu, kad vairs nespēs atšķirt melus no patiesības. Piemēram, es skaidri zinot, kur viņš ir dabujis zilumu uz vaiga (skrienot nokrita) jautāju, no kurienes zilums, vai tev kāds sita? Viņš pilnīgi bez aizķeršanās saka, ka bērnudārzā audzinātāja sita pa muti, pat demonstrēja kā viņa sita. Ja es nebūtu klāt, kad viņš nokrita, tad no viņa stastītā domātu, ka patiešām audzinātāja sit viņu. Protams gadijumi var būt dažādi arī ar audzinātājām, bet man negribās ticēt, ka patiešām, kas tāds mums bērnudārzā notiek. Neviens cits bērns neko tādu nestāsta. Bet šādi mazo esmu pieķērusi melos arī par citām tēmām, principā, ja ko nopietnu jautā, viņš gandrīz 80% pateiks savas safantazētās lietas.

Kā rīkoties šajās problēmās? Var būt mums vispār bērniem ir daudz dziļākas problēmas un mums būtu jāapmeklē kādu speciālistu? Ja tā tad var būt varat kādu ietekt?

Cāļa redaktore

Kripatina
Konsultē organizācijas “Centrs Dardedze” psihologs Daina Dziļuma:

Paldies par jautājumu!Konflikti starp brāļiem, protams, nav retums. Tāpat arī četru gadu vecumā bērniem vēl varbūt vēlme risināt problēmas ar fizisku spēku, jo citi konfliktu risināšanas veidi vēl nav tik labiapgūti. No jautājuma gan netop skaidrs, par ko strīdi parasti rodas. Nereti tie veidojassituācijās, kad bērni nevar “sadalīt” savas mantas, mazais vēlas to, kas ir lielajam untamlīdzīgi. Šeit ļoti noder vecāku palīdzība – gan lai saprastu konfliktu iemeslus, gan laipalīdzētu bērniem izprast otras puses emocijas, gan arī ieviešot konkrētus noteikumus.Vecāki var noteikt, kad, cik ilgi un ar ko kurš brālis drīkst spēlēties. Turklāt noteikumiemvajadzētu attiekties ne tikai uz vecāko bērnu, bet uz abiem – atbilstoši katra vecumam.Vecāki var palīdzēt, nosakot konkrētu kārtību, ko darīt, ja kāds noteikumus pārkāpj –piemēram, kad uzreiz jānāk pie kāda no vecākiem un kādas varētu būt atbilstošas sekasnoteikumu pārkāpšanai. Protams, ļoti svarīgi, lai vecāki pie izveidotajiem noteikumiempieturas konsekventi un nemainīgi. Nav arī nekas slikts, ja kāds no bērniem kādā brīdī gribpalikt viens un aiziet uz savu istabu – to vajadzētu atļaut un nodrošināt to, ka katram bērnamir vieta, kur pabūt pašiem par sevi vai “paņemt pauzi” konflikta gadījumā. Ne vienmēr iriespējams izrunāties un atrisināt konflikt uzreiz, un to var izdarīt arī vēlāk, kad emocijas ir norimušas. Kad tas ir iespējams, vajadzētu palīdzēt katram bērnam saprast otra brāļa izjūtasun rīcības iemeslus, tādējādi mācot empātiju. Savukārt, ja bērniem ir izdevies ievērotnoteikumus vai atrisināt domstarpības mierīgi, no vecāku puses nepieciešams pozitīvspastiprinājums – uzslava, vecāku uzmanība vai tamlīdzīgi.Melošanas problēmu ir grūtāk komentēt, neizpētot situāciju dziļāk. Melošanas iemesli varbūt dažādi – bailes no pieaugušo reakcijas uz patiesību, bērna problēmas ar pašvērtējumu,kā arī vēlme saņemt pastiprinātu vecāku uzmanību. Attiecībā uz jaunāko bērnu ganjāpiebilst, ka četru gadu vecumā bērns patiešām vēl nejūt skaidru robežu starp fantāziju unrealitāti.Lai novērstu melošanu, svarīgi apliecināt bērniem, ka, izstāstot patiesību, sekas vienmēr būsmaigākas, nekā sakot nepatiesību. Tāpat būtiski sniegt bērniem pietiekami daudz savasnedalītas uzmanības un stiprināt viņu pašnovērtējumu: novērtēt bērnos to labo, kas viņiemtiešām piemīt. Svarīgi padomāt arī par to, kādā veidā vecāki runā ar bērniem: vai nav tā, kasākam uz visu bērna teikto skatīties ar aizdomām, kā arī - vai vecāki paši ar savu piemērudemonstrē bērniem savu atklātību, stāstot par savām ikdienas gaitām un sajūtām.Ja vecākiem ir sajūta, ka šī ir būtiska problēma, ko nav pa spēkam atrisināt pašu spēkiem,būtu ieteicams apmeklēt psihologu, kas strādā ar bērniem (pieejami gan “Centrā Dardedze”,gan daudzās citās vietās).

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18362377