Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Fantāzija, fantastika, distopijas u.tml. literatūras žanri – par un ap

Kurkulis

Kurkulis

Sen jau gribēju par šo parunāt. Teikšu kā ir – esmu čaiņiks šajos literatūras žanros un to iespējamajās niansēs.

Jūtu, ka esmu meklējumos, kopš ar baudu izlasīju somu rakstniece Sinisalo “Saules kodolu” (kas vispār ir apsaukts par Finnish weird jeb “somu savādības” žanru). Pirms tam baudījumu guvu no Atvudas “Kalpones stāsta” un Emmi Iterantas “Ūdens atmiņu”. Iezīmējās tendence uz distopijām.

Pēc tam izlasīju Prometeja izdoto “Ogļu kalna bibliotēku” – nesapratu, par ko no sajūsmas lauž krēslus blogeri. Grosmana “Burvji” – it kā ok, bet neraisīja manī lielu sajūsmu.

Savulaik ar baudu biju izlasījusi “Mitago mežu” (un ar tik pat lielu baudu pārlasījusi pēc gadiem), Gvinas “Jūrzemes burvja sērija” arī bija tīri neko aizrāvusi (bet tas bija sen, pirms visām ģimenes dzīvēm). Tagad mani kaut kā nevilina ne burvji, ne pūķi, ne maģija, ne kas tur vēl no tiem pārdabiskajiem (bet Mitago mežs manu grāmatplauktu nepamet).

Ko es vēlos no sarunām:

1) Drīkst čaiņikam skaidrot, jūsuprāt, elementāras žanru dažādības lietas.

2) Pastāstiet man, kas jūs piesaista/ievelk šajā literatūrā (pieņemu, ka cilvēkiem patīk stāstīt par sev tīkamām lietām);

3) Es ar piemēriem un stulbiem jautājumiem mēģināšu ilustrēt, ko es varētu gribēt (kas man patiktu) izlasīt. Meklēšu savu identitāti šajā pasaulē.

4) Un viskautkas cits par un ap.

P.s. tā kā sāku uzmākties jau Mežģīņu tēmā un meitenes iesaistījās, tad iekopēšu arī dažus tekstus no turienes.

Papildināts 15.01.2018 12:06:

SanSu

Tu tik daudz ko nosauc no šī stila, kas tev patīk, a saki, ka nesaista.

Grūti formulēt, kas tieši saista. Nav parastā ikdienišķā pasaule. Bet obligāti ir jābūt pamatojumam, loģikai - kāpēc viss notiek tā un ne citādāk. Jāspēj noticēt tai pasaulei.

Interesanti vienkārši - kas būtu, ja būtu.

Kummise

Mani saista tas, ka tajās nav nekā no mūsu dzīves, tas ir, es nevaru vilkt paralēles ar sevi. Kad es lasu fantasy, tad tā ir pilnīga iegrimšana citā pasaulē, tā nerisina manas problēmas, tā neliek man domāt "eu, bet man ar tā ir/bija". Pilnīga abstrahēšanās. Un tas,vka tur nav likumu, pa lielam viss ir iespējams, nav paredzams. Nekā no mūsu ikdienas. Varbūt tas ir neveselīgi, bet es aizbēgu tajā pasaulē. Nu un protams, visi pūķi, vampīri, goblini utt. Jā man ar to nāktos satikties īstajā dzīvē, es droši vien piečurātu bikses un sēdētu skapī, bet lasot grāmatas varu izdzīvot tādus piedzīvojumus, uhh. Es nesapņoju satikt Džonatanu bentlijā, bet es sapņoju, ka es ar zobenu cērtu goblinus un mani mēģina savaldzināt Džons Snovs vai es viņu

Ezhiks

mani jau no dziļas jaunības (es tagad ortodoksālā māmuķe ar 40+) saista sci-fi un fantasy. (bet es arī Heroes 3 spēlēju caurām naktīm ) Laikam tāpat kā Kummise-i: iespēja atslēgties no ikdienas un pafantazēt: kā būtu, ja būtu. Neparedzami notikumi, negaidīti pavērsieni, īpašas spējas. Nesaistot to ar sevi. Visvairāk man patīk tādu fantasy triloģiju ievilkt e-readerī un nedēļu sust zem lietussarga pie jūras. Kamēr vīrs izklaidē bērnu. Iet ik pa brīdim pamērcēties, godīgi taisīt viņiem brokastis un pusdienas, reizēm - vakariņas. Strebt atšķaidītu baltvīnu lasot.

Pie kam - es nelasu visādu sū... lai fantasy man patiktu - tur vajag būt daudziem noteikumiem: sižetam, labai valodai (krieviski - kā visi jau zin ).

Fantasy ir visādi žanri: "iekritušie" (diletanta tulkojums no "попаданцы" ) – tie, kas nonākuši no mūsu pasaules citās vietās un laikos. Laikam, mans mīļākais žanrs pēdējā laikā.

"paralēlās realitātes" - man ne visai, jo ik pa brīdim ir diezgan baismīgas.

Labi uzbūvētas un pārdomātas citas pasaules. Ja ir labi sanācis - šis ir superbaudījums. Bet te ir jāpārdomā viss - no valdības, vēlēšanām - valstu uzbūves, līdz monetārai sistēmai, specifiskiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Ja tas viss vēl ir sasaistīts ar reliģiju, aizspriedumiem un tradīcijām... mmm... Tas ir kā detektīvu lasīt.

Kummise

Man ir ko tev ieteikt Red Raising saga by Pierce Brown. Es tā saprotu, ka ir izdota latviski arī ( latviski Sarkanā sacelšanās, ur tulkota, izdevniecība Prometejs).

Ta ir sci-fi triloģija, tipa tāla nākotne. Nu mani dikti pavilka. Otrdien iznāks ceturtā grāmata, nu nevaru sagaidīt

Pēdējās izmaiņas: Kurkulis, 15.01.2018 12:07.
Papildināts 15.01.2018 12:08:

Sanāca až kā Raimondam - šausmīgi gari, bet Cālis neparko neļās to salikt divos gabalos


Pasakas - tie ir briesmīgi stāsti, kas saudzīgi sagatavo bērnus avīžu lasīšanai un televīzijas ziņu vērošanai.


Kādās valodās lasi? Latviski ir ļoti ierobežoti resursi.


„Man ir vienalga ko jūs par mani domājat, jo es par jums nedomāju nemaz” (c) Koko Šanele

Okean Elzy – "Така як ти"

Man prieks par šīs tēmas atvēršanu, esmu šo žanru cienītāja

Bet lai ieteikumi tiešām būtu tādi, ko ar baudu lasi, tad vajag sīkāk paskaidrot, kas tieši tev patīk šajās grāmatās un kas nepatīk. Piemēram, vai Young adults žanrs ir ok, maģija patīk vai nē, cik lielu fantāziju vari lasīt (piemēran pūķi nē, bet zobencīņas jā), vampīri, zombiji utt vai tie ir ok.

Flokse

Kādreiz fani te dikti daudz diskutēja par šiem žanriem, tāpēc ielieku linku uz pēdējo Gredzena un Gaismas zobena pavēlnieku tēmu. Noderēs, ja ir vēlme palasīt, kas bija aktuāls pirms dažiem gadiem.


aveirulz

Man ļoti patīk gan fantastika, gan fantāzija, bet baigi paildus neintersējos un visos apakšžanros neorientējos.

Nav ne jausmas, kāpēc man tas viss patīk - man liekas, ka tas ir tikpat jocīgs jautājums kā "kāēc tev patīk gara uagauma tumšmataini vīrieši" - nu patīk un viss. Piekrītu SanSu, ka man vajag peirkist tās apsaules loģikai, lai darbs patiktu. Bet man man ir pretēji Kummise - man labas būs grāmatas, kurās es nepalieku vērotājos un spēju identificēties ar kaut ko.

No latviski izdotājām notiekti iesaku pievērts uzmanību izdevniecībai Prometejs . Nu jau arī man tajā ir dažas grāmatas, kas perosnīgi mani neuzrunā (Burvji un Kāpņu pilsēta), bet tās visas ir atlasītas izdošanai ar labu gaumi (arī tās kas man nepatīk).

Latviešu autori baigi pēdējā demsitgadē cenšas, bet līdz šim man pa īstam paticis tā, ka nav kauns ietikt citam, tikai Toms Kreicbergs - un tas pats stāstus rakstījis ASV un sākumā angliski.

Sevišķi ar daiļliteratūru neaizraujos vispār, bet patīk sci-fi klasika Arthur C. Clarke (lasu oriģinālvalodā, nezinu, kā ar tulkojumiem). Uzsēdos pēc The City and The Stars, nākamo lasīju Rendevouz with Rama. Abas ļoti patika, baigi mierīgi un relaksējoši lasījās. Kā trešo mēģināju The Fountains of Paradise, bet tā neaizrāva nemaz, pagaidām tālāk par pārdesmit lappusēm neesmu tikusi. Esmu iesākusi Rama II, liekas okei.

Droši vien var mierīgi sākt iepazīt žanru ar klasiķiem, vēl Isaac Asimov nāk prātā, Ursula K. Le Guin.

12345

Nav gan mani mīļākie žanri, bet mēdzu lasīt, ja "ievelk". Piesaista nevis pilnīga atšķirība no realitātes, bet gluži otrādi: alegorijas ikurāt par realitāi, tikai varbūt par ne gluži ķēķa un guļamistabas realitāti, bet kaut ko vairāk. Visādas sociālās fantāzijas, versijas par civilizācijas izcelšanos u.t.t..

No pusaudžu vecuma prātā palicis japāņu fantastikas pastāstiņš, kur vispirms parāda kosmiskā kuģa avāriju un cilvēku nolaišanos nelielā zondē uz svešas, bet dzīvibai derīgas planētas... Un tad tālāk rāda, kā vairākas paaudzes vēlāk tiek stāstītas leģendas par to, kā senči nolaidās no debesīm lotosa pumpurā. Tagad tas varbūt necik svaigi vairs neizklausās, bet toreiz, 16 gadu vecumā, tā bija tāda intelekta masāža- sākt skatīties uz leģendām un pasakām kā uz kaut ko, kas varbūt stāsta par realitāti, nevis ir fantāzija!


.

Ienāca prātā, ka tā arī nesaprotu, kāpēc par sci-fi un fantasy bieži tiek runāts kopā. Fantasy žanrs neuzrunā, ne literatūrā, ne kino. Jā, starp citu, varbūt ir kāds labs ieteikums fantasy grāmatai (latviski, angliski), ja nu tomēr ievelk

12345

P.S. "Nākotnes nolaupītāji" tā grāmata saucās.

Papildināts 15.01.2018 12:49:

Vai sociālās utopijas pieder pie fantasy? Ja jā, tad man patika Hakslija "Sala".

Papildināts 15.01.2018 12:55:

"Bada spēles" ir fantasy vai nav?


.


Nu tā, mans mazais ātrais saraksts, ko varu ieteikt.

The Demon trappers sāga, autors Jana Oliver, pirmā grāmata saucas Forsacen. Kopa ir 4 vai piecas grāmatas. Distopija, reliģija (eņģeļi utt), dēmonu medības, darbiba noris Atlantā (Amerikā), bet nu pasaule ir mainījusies. Ir arī ļubestība. Galvenā varone gan pajauna, bet tas īsti netraucē, turklāt viņai nākas ātri pieaugt.

The Raven Boys, autore Maggie Stiefvater, pirmā grāmata saucas The Raven boys. Nav distopija, bet darbība notiek mūsdienās. Šī autore arī raksta maģiski un notikumi tādi, ka žoklis atkaras. Ļoti izstrādāti tēli, burtiski iemīlies tajos, dažādi, interesanti, daudzšķautņaini.

Ja patik Bada spēles, tad es iesaku Veronikas Rotas triloģiju Divergent. Man patika un trešās grāmatas beigas tiesām ir savādākas.

Unwind sērija no Neal Shusterman. Distopija, diezgan smaga tēma gan.

The Scorpio races by Maggie Stiefvater. Nav distopija, bet maza fantasy mūsu pasaulē. Maģiska grāmata

To, vai ir latviski (krieviski) jāmeklē pašai.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18367551