Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Jaunā adopcijas kārtība

esenif

esenif

audzināt un mīlēt bērnu manuprāt nav savienojams ar -uz laiku , līdz varēsi atgriezt vecākiem.
Audzināt un mīlēt bērnu nozīmē censties sniegt viņam vislabāko. Attiecības ar viņa ģimeni bērnam ir fundamentāli svarīgas - tāpēc, domājot par bērna interesēm, ir pašsaprotami to nodrošināt, ja vien tam nav nopietni šķēršļi. Jebkuram bērnam vislabāk ir augt viņa paša ģimenē (ja vien tas ir iespējams). Tāpēc arī, ja mēs tiešām domājam par bērnu primāri, nevis par sevi un savām vajadzībām, tad arī novēlēsim viņam iespēju augt savā ģimenē. Tā būs patiesas mīlestības izpausme. Protams, pašiem tas ir zaudējums, bet tāpēc jau aprūpi uzņemās nobriedušas personas, kuras spēj ar to tikt galā.

Šajā gadījumā ir nopietna bāriņtiesas neizdarība - nedrīkst apstiprināt par aizbildni ģimeni, kas nav gatava pārstāvēt bērna intereses.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

Jebkuram bērnam vislabāk ir augt viņa paša ģimenē (ja vien tas ir iespējams).

nedrīkst apstiprināt par aizbildni ģimeni, kas nav gatava pārstāvēt bērna intereses.

Ja es nepārstāvētu bērna intereses, tad tiešām ar vieglu sirdi atdotu bērnu ģimenē un pieņemtu to kā labāko risinājumu, bet esmu iepazinusies ar bērna mātes lietu, esmu viņu satikusi, ar viņu runājusi un, piedodiet, bet atdot bērnu ģimenē, kur valda netīrība (ļoti liela), kur māte smēķē (acīmredzot, dara to dzīvoklī, jo ļoti jūtama cigarešu smaka), kurai mainās draugi katru otru mēnesi, kura bērnu aizmirsa pabarot pat veselu dienu un nedzirdēja zīdaini raudam nevienu nakti- tātad naktī nekad nebaroja, kura bērnu pat īsti rokās neņēma (bērnam no gulēšanas gultā bija sākušās neirotiskas izpausmes), kura nepirka bērnam zāles, kad viņš slimoja, aizbildonoties, ka nav naudas, kura, saņemot bērnu naudu, prata to iztērēt vienas dienas laikā....(un es tā varētu turpināt). Un, redziet, māte esot garīgi slima, kas attaisno viņas rīcību....!? Un man tagad ir jādomā pozitīvi un jācer, ka tagad viss būs mainījies? Piedod, bet man nav vienalga kāda būs šī bērniņa dzīve, tieši tāpēc, ka es pārstāvu bērna intereses.

ilzemuc

Linas
Pilnīgi tev piekrītu. Ģimenēm atdod reto bērnu, pie zīdaiņa var tikt uzreiz kā atņemts vecākiem un tad ir pirmā roka uz adopciju.

Visi tie, kas nonākuši man zināmajā audžuģimenē pēdējo 10 gadu laikā ir tikuši adoptēti, izņemot vienu. Atdots atpakaļ bija viens bērniņš, kuru pēc 6mēn atņēma atkārtoti un ielika iepriekšējā audžuģimenē. Tiešām domāja par bērnu! Bērna tēvs joprojām cenšas dabūt bērni atpakaļ, lai gan adppcija bija jau pirms 4 gadiem.

esenif

Eliona
Viss atkarīgs no tā, kādu atbalstu ģimene saņem. Nav saprotama vēlme bērnam liegt tikšanos ar māti tikai tāpēc vien, ka viņa nav spējusi nodrošināt apmierinošu aprūpi.

ilzemuc
Šobrīd diemžēl pārāk maz bērniem ir iespēja atgriezties savās ģimenēs. Rīgas b/t vadītājs kādā raidījumā minēja, ka šobrīd apmēram 25-30% bērnu atgriežas savās ģimenēs stabili. Vērojama pozitīva tendence - pirms gadiem tie bija tikai padsmit procenti, tomēr rezultāts neapmierinošs, jo pie kvalitatīva sociālā darba apmēram 80% vismaz būtu jāspēj atgriezties un uzaugt savās ģimenēs.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

vilks

Eliona
Bet vai tad viņi grasās uzreiz atgriezt bērnu mātei (par spīti visiem nelabvēlīgajiem apstākļiem) vai tikai atļaut mātei tikties ar bērnu? Tas nav īsti viens un tas pats.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

vilks

Tas, ko es gribēju sacīt - man šķiet, ka bērnam ir jādod iespēja augot pazīt savus bioloģisko vecākus/mammu, ja viņa neapdraud bērnu un nedara viņam pāri.

Tomēr nevaru iedomāties, kādā veidā nepilnus 2 gadus veca bērna interesēs varētu būt tikt izrautam no drošas vides, kurā audzis gandrīz gadu, un eksperimentāli tikt atgrieztam vidē, kurā pirms tam viņš ir cietis no vardarbības. Pat tad, ja apstākļi ir pilnībā mainījušies, neviena bērna interesēs nav būt mētātam pa ģimenēm. Bet jo īpaši vecumā, kurā viņš nemaz citu ģimeni apzināti nepazīst un neatceras kā savu aizbildņu ģimeni. Un bāriņtiesām šeit vajadzētu aizbildni (un arī bērna bioloģiskos vecākus, ja tā padomā) uztvert kā partneri rūpēs par bērna labklājību, ne skatīties tikai uz principiem, statistiku un plāna punktiem.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

Tas, kas ir mainījies, ir mātes izrādītā interese tikties ar bērnu (precīzāk gan soc. darbiniece to darīja mātes vietā). Un tā nu 9 mēnešu laikā bērns savu māti ir saticis 3 reizes! Es domāju, ka tas komentārus neprasa- šajā vecumposmā, lai bērns neaizmirstu/neatsvešinātos ir nepieciešams vecākus satikt vismaz reizi divās nedēļās. Noskaidrojot lietas apstākļus, jāsecina, ka pārējās lietas nav mainījušās.

Dzeerveniite

Eliona
Gan jau tā māte satiksies un liksies mierā. Ja nav mātes jūtas, tad nav. Un bāriņtiesa jau neatdos mātei, kurai nav sakārtoti visi apstākļi.

No pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr Bāriņtiesas pilnībā izvērtē situāciju bioloğiskajās ğimenē un viens aizbildnis nav spējīgs cīnīties ar īpatnējiem Bāriņtiesu uzskatiem, kuri bieži vien savu darbu pilda tikai formāli, bet bērniņš visā lietā ir pats pēdējais, kā intereses tiek skatītas, bet netiek ņemtas vērā. Varbūt visā Valstī ir patiešām zinoša un bērna tiesību aizstāvoša Bāriņtiesa, bet personīgi man nav izdevies sastapt šādu iestādi, kura ik pēc brīža nezināmu iemeslu dēļ nemainītu viedokļus un prioritāri ievērotu bērna inteteses nevis visu citu intereses.


  • Adoptētājiem noteiktas obligātas apmācības vismaz 40 h apmērā un prakse vismaz 16 stundu apmērā.

Es īsti neizprotu to praksi. Kā tā izpaužas?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18381665