Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

mans bērns - iznāk no skapja

skyfall2019

nobijusies_mamma
Jā, tieši tā - labāk dzīvs un vesels. Ko saka terapeits par depresijas iemeslu? Ja jau bērns ir pieņēmis lēmumu par orientāciju, kāpēc depresija? Apkārtējo reakcija, sastrīdējās ar otru pusīti?


Cilvēki, kas aprunā aiz muguras, vienmēr tur arī paliks.


nobijusies_mamma

Mans bērns arī atzinās

Tas kāds noziegums, kurā jāatzīstas? Pati arī kādam atzinies par savu tradicionālo orientāciju?

undiness

Ja jau bērns ir pieņēmis lēmumu par orientāciju

Lēmumu? Tu, tumsoņa, savu orientāciju arī apzināti izvēlējies un pieņēmi lēmumu?

Tas ir kaut kas tāds, par ko zemapziņā kaunās. Līdzīgi kā atzīties, ka "vispāŗ esmu akls", "esmu izvarots", "man nav rokas", "man nav ģimenes". Par ļoti daudz ko cilvēki kaunas. Kā es saku - par karmiskajām nepilnībām jeb sodiem, jo zemapziņā cilvēki par to izjūt kaunu. Un tas patiešām arī ir sods, jo atšķirīgi cilvēki tiek atstumti. Bet būt atstumtam - tā ir elles pieredze jeb elles paveids.

Vēl viens iemesls, kāpēc geji par to skaļi runā, jo viņiem ir apnicis slēpties un izlikties, lai tikai būtu pieņemts, lai tikai būtu tiesīgs būt mīlēts un novērtēts. Apnicis, ka nevar runāt par to, kas sāp, kas nomāc. Tā ir daudziem. Tāpēc atklāti runā par nabadzību, par vardarbību un tādā veidā "iznāk no skapja". Ne vienmēr caur šo faktu notiek dziedināšana, jo daudzi arī tāpat sper pa vājajām vietām. Tomēr kopumā - nebaidīšanās, vēlme būt godīgam savā ziņā arī ir solis uz kaut kādu sevis dziedināšanu un sevis pieņemšanu.

Pilnīgi saprotu, ka mātei ko tādu ir grūti pieņemt. Bet ko tik mums nenākas pieņemt? Visu ko! Tie ir tikai saukļi - "mēs katrs veidojam savu dzīvi". Lielākoties dzīve veido mūs.

Par atbalsta grupu doma ir laba! Novēlu tādu atrast un lai izdodas saprast un pieņemt sevi, viņu un vispār dzīvi.

Tie ir tikai saukļi - "mēs katrs veidojam savu dzīvi". Lielākoties dzīve veido mūs.

Un šī ir viena brutāla patiesība. Bet nē, daži joprojām skatās uz citiem un saka - tu tikai smagi strādā un viss notiks.


MelnaKafija

". Labā ziņa, ka bērnam vecums tāds, ka viss vēl var ieiet klasiskajās sliedēs."

Ludzu, neruna par lietam par kuram tev acimredzami nav saprasana. Ja dels ir gejs, vins peksni nepaliks hetero. Vienigi kas varetu but, vins saprot, ka patik abi dzimumi, ir biseksuals.

Seksualitati neizvelas, ta nepielip, ta neiepatikas. Ar konkreto orientaciju piedzimst un laika gaita to atklaj/saprot. Un nereti jau pietiekamo gara vecuma saprot, tacu paiet laiks kamer tiesam apzinas kas tas ir.

Papildināts 01.03.2019 08:52:

Mes katrs, ar savam izvelem un darbibam, veidojam savu dzivi. Musu darbibas izraisitie notikumi ari ir taa dzive. Dzive nav kautkads mistisks bubulis kas rikojas un kautko dara. Dzive vienkarsi ir.

Papildināts 01.03.2019 08:54:

Autore

Apradisi ar situaciju kaa ar visu dzive aprod. Tava berns tev uzticejas un tas ir daudz. Un varbut tev paliek vieglak no apzinas, ka bernam palika vieglak. Nav viegli dzivot ar tadu noslepumu. Vins tagad var elpot.

Tavas sajutas ir normalas. Mes visi kautka reagejam kad dzivi izsit no lidzsvara. Bus labi.

Purelli

Tu pieradīsi! Dod sev laiku. Kā ar jebkurām pārmainjām, arī pie šīm jāpierod. Īpaši, ja gimenrs, draugu vai pazinju lokā geju nav.

Papildināts 07.03.2019 22:29:

Ja džeks, tev vēl daudz jaunu izjūtu priekšā, iepazīstoties ar dažāda vecuma potenciālajiem partneriem. Man sākotnēji dikti nepatika onkas (tip 15-20 ) gadua vecāki, kas sita kanti 21 gadīgam, bet tas ar gadiem pārgāja. Superīgs partneris un tā.

Papildināts 07.03.2019 22:31:

Gribēju teikt- satika sava vecuma lovi, ar ko izveidija ilgterminja attiecības. Onkas man vel arvien nepatīk

Papildināts 07.03.2019 22:32:

Sorry, rakstu no telefona. Ceru, vari izlasīt.

skyfall2019

Redzu, tēma jau veca. Bet, ja nu šo lasi, nosūtīju ziņu cāļpastā.

Pārējiem

Kaut kā šķiet, ka tikai tad, kad Tu pats būsi šajā visā iekšā, Tu varēsi kaut ko jēdzīgu ieteikt. Ne jau mēs nepieņemam savus bērnu. Runa ir pilnīgi par ko citu. Par sabiedrības attieskmi, par vēlmi pasargāt savu bērnu, savu ģimeni, sevi, no tā nosodījuma, un sekām, kas no tā rodas. Un savām sajūtām visā tajā iekšā. Nedod padomu, ja Tu tur neesi, visā tajā iekšā.

Nenosodi, izproti, atbalsti, bet nedod padomu. Es to nespēju pieņemt no tiem, kas uz to visu skatās un spriedelē "no malas". Varbūt es kļūdos...

Rosalia

citamamma
Nedod padomu, ja Tu tur neesi, visā tajā iekšā. Nenosodi, izproti, atbalsti, bet nedod padomu. Es to nespēju pieņemt no tiem, kas uz to visu skatās un spriedelē "no malas". Varbūt es kļūdos...
Te nu es tev nepiekrītu. Neviens cilvēks nevar būt visā iekšā, jo dzīve ir parāk īsa, lai piedzīvotu pilnīgi visu. Katrai mammai, kuras bērns ar kaut ko atsķiras no videjā aritmētiskā, ir sava pieredze, kā viņas bērns ir iekļāvies sabiedrībā, tāpēc viņu pieredze varetu būt noderīga arī mammai, kurai ir bērni ar citādu seksuālo orientāciju. Un arī paklausoties, ko spriež cilvēki "no malas", var gūt kaut ko sev, jo tam bērnam jau būs jādzīvo sabiedrībā, kur lielākā daļa būs "no malas".

Kā cilvēks no malas teikšu, ka absolūtam vairumam sabiedrības ne silts, ne auksts, par autores bērna orientāciju.


Ir pagājis vairāk kā gads un viss ir nostājies savās vietās šajā jautājumā. Tā bija iepriekšējās skolas un kompānijas ietekme. Tagad vairs šādu domu nav galvā. Bija laiks, kad visu gribēja ar varavīksni, es nepretojos, nenosodīju, nemoralizēju. Pārgāja pats no sevis.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18386051