Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

mans bērns - iznāk no skapja

skyfall2019

Rosalia
Jā, bet ir liela atšķirība vai Tava bērna citādākumu liela daļa sabiedrības nosoda vai līdzi jūt. Un to, ko spriež no malas, to es jau zinu un redzu. Spriež dažādi. Bet šīs valsts sabiedrības attieksme ir stipri homofobiska un nosodoša, vismaz vairākums. Un runāju no pieredzes, draugi, radi, kolēģi..... Jaunās paaudzes vidū homofobu proporcija mazāka, bet, vispārībā, tie teksti - "ko viņi te ar savu slimību plātās", "pediņi tādi"...

puisis180
oi, jā, man arī tā agrāk šķita. Bet, diemžēl, Tu neesi vairākums, es izjūtu tieši pretējo. Liela daļa mūsu sabiedrības ir lojāla līdz brīdim, kamēr "šāds" nonāk Jūsu apkārtnē.

Piemēram, kāds troksnis izcēlēs, kad man zināmā skolā, skolēnu vecāki uzzināja, ka skolotājs, klases audzinātājs, ir homoseksuāls. Ak, ak, ak. Pēc draudzenes stāstītā, visi šausmās, ieskaitot viņu, kuras bērns šai klasē. Tāds satraukums un negācijas no visiem. Kas nu būs?!?! Sadedzināt uz sārta uzreiz, vai vispirms nagus nomaukt...(protams, pārspīlēju). Lai gan pirms tam, cilvēks tika slavēts līdz debesīm...

Turklāt, autore jautāja, mammas, kā tikāt pāri? Kādas Jūsu izjūtas? Nu, kā kāds cits uz šo var atbildēt, kā? Es arī biju "pirms tam" līdzīgās domās, kā Jūs. Arī teiktu, kas tur liels, cilvēks, kā cilvēks, pieradīsi, viss labi, citiem vienalga utt.... Nu, nav tā. Šobrīd uz visu cits skats.

Un tiešām gribu atbalstu no tām, kas tam izgājušas cauri. Kuras zina, ko jūtu, ko domāju. Kuras bijušas lomā, kad tam nav nekāda sakara ar Tevi, brīdī, kad uzzini un kā tiec tam pāri. Un vai tiec.

nobijusies_mamma

Un šis nav mans gadījums. Tas nav stiliņš. Tā ir identitāte.

Pēdējās izmaiņas: citamamma, 02.05.2020 22:59.


Šeit reiz bija ielikta tēma par atbalsta grupu šizofrēniķiem. Visi klusēja. Varbūt kāds anonīmais kaut ko ieminējās. Domāju, ka šī tēma iesaistītājiem ir tik stigmatiska, ka pat vecākiem ir "bail iznākt no skapja". Interesanti, ka šādi pēcnācēji stigmatizē arī ģimenes locekļus. Ne tikai draugi un paziņas čukstās, kurš atklāti, kurš ne tik atklāti, bet tieši tāpat tiek stigamtizēti arī ar vājākiem nerviem esošie vecāki -radi čukstas, aprunā, nosoda, apsmej, izsaka vai novēl līdzjūtību. Tā ir ļoti neapskaužama sabiedrības daļa, kura cinās katrs pats kā māk. Nereti arī "vainīgais" nespēj apvienoties ar vecākiem vienā grupā.

Arī atbalsta norādes ir diametrāli pretējas. Vieni iesaka operāciju taisīt vai meklēt sava dzīmuma partneri, citi iesaka - nogaidīt, citi - mēģināt kaut ko veidot tomēr ar pretējo dzimumu, citi klosterī iet...Vieni aicina iet gājienos, citi iesaka dzīvot klusu. Tev vēl ir jāsaprot, pie kuras atbalsta līnijas vēlies pieslieties. Visi ieteikumi var būt gan pareizi, gan nepareizi.

Es domāju, ka līdzīgi jūtas noziedzinieku mātes. Viņas mīl un ir gatavas atbalstīt noziedzinieku - savu bērnu. Ir gatavas nest paciņas uz cietumu. Vienlaikus viņām sāp un viņas pārdzīvo, vienlaikus arī nosoda viņu "noziegumu" un vienlaikus izcieš sodu kopā ar viņiem. Un izcieš to klusēdamas, jo stigmatizēti tiek gan noziedzinieki, gan viņu vecāki. Tas tiek tik klusu izciests, ka viņiem pat atbalsta grupas nav. Vecāki kaunas, nespēj uz tādām pat aiziet.

Papildināts 03.05.2020 00:16:

Te tika minēts, ka slimība ir kas daudz ļaunāk. Bet īstenībā jautājums, vai labāk ir slims bērns, par kuru nekaunies un kurš neliek vilties, vai it kā vesels bērns, par kuru kaunies un kurš liek vilties.(Un tā kā negribas vai nespēj atzīt savu vainu, tad vecāki vēršas pret tādu bērnu. Vai arī nevēršas....aizved uz operāciju un Karlīna kļūst par Kārli.)

Ja runā par slimību un nāvi no garīgā viedokļa, tad, ja nomirst labs cilvēks- kaut vai bērns, tad viņš tiek debesīs. Ja nomirst vecumdienās (vai pakaroties) it kā fiziski vesels cilvēks, bet kurš grēkojis (veidojis homoseksuālas attiecības un blablabla), tad viņš nonāk "ne-debesīs". Bērns, kas nonāk debesīs, arī no debesīm vēl dos labas ietekmes uz Zemes palikušajiem vecākiem. Bet bērns, kurš būs dzīvojis atstumtībā, nelaimīgs, nodosies atkarībām, izvirtībām un vēl beigās pakārsies, lāsta enerģiju sūtīs no "turienes" arī palicējiem un vēl kā ellē liks justies Zemes dzīvē. Trausla padarīšana tā visa.

Ja runā par homofobu sabiedrību, tad fakts paliek fakts, tā ir novirze no dabas normas un to zin gan veselie, gan neveselie. Intuitīvi jūt, ka nav ok, tikai nevar ar prātu izskaidrot - tieši kas nav ok. Jo fakts ir fakts - tādi vini ir un ne tāpēc, ka tā grib vai to izvēlas. Bet tādu kļūst arvien vairāk, tikai visi sēž skapī. Bet viņu jau ir tik daudz, ka laužas no skapja ārā un lūdz sevi vairs nestigmatizēt, bet pieņemt viņu tiesības. Bet cilvēkiem tas vienalga liek intuitīvās šausmās nodrebēt. Arī šo cilvēku vecākiem.

Papildināts 03.05.2020 00:48:

Piedzimšanu (vai ja laika gaitā izveidojas) ar noslieci uz homoseksuālismu es izskaidroju ar "situāciju, kad pienācis laiks grēka realizācijai". Piemēram, precētam vīrietim iepatiktos formīga sekretāre. Tas nozīmē, ka viņš jau tiek pagrūsts no augšas uz grēku. Ja viņš jutīs iekāri, kaisli (ko uztvers par mīlestību), tad visdrīzāk viņš izšķirsies. Tātad viņam tika dota situācija, kārdinājums, kas pagrūda viņu uz šķiršanos. Ne velti lūgšanās tiek teikts "Un neieved mūs kārdināšanā un atpestī no ļauna'. Respektīvi, tika iedota kārdināšana - viņam radās jūtas pret sekretāri, kā rezultātā šķīra ģimeni (izdarīja grēcīgu darbību). Šīs izdarītā grēcīgā darbība radīja tālāk citus grēkus, sodus, ciešanas...Tā ir kaut kāda smalko notikumu ķēde, kura soli pa solim realizējas līdz sliktam finālam (un jau ir ieprogrammēta).

Un lidzīgi ir ar homoseksuālismu. Cilvēkam tiek iedota nosliece - justies ne savā ķermenī. Tas dabiski pavelk uz depresiju, nomāktību, izolēšanos, depresiju un uz homoseksuālismu (tas viss kā sniega bumbas efekts rada vēl vairāk problēmu)....uz alkoholismu, uz pašnāvības tieksmēm. Tas ir iedots kā starts, pa kuru ripot lejā līdzīgi kā precētam vīrietim, kurš sexa dēļ krāpj vai pamet savu ģimeni. Un ir jābūt baigām iekšām, baigam pretsparam, baigam spēkam, baigam tuvu cilvēku atbalstam, lai tas homoseksuālais cilvēks (vai ex precētais) ....varbūt paceltos tam pāri vai vismaz neiekristu viszemākajā punktā.

Interesanti, kā pie pilna saprāta esošs vecāks varētu priecāties par tādu perspektīvu?

Pēdējās izmaiņas: Sindy5, 03.05.2020 00:49.

Sindy5
Mjāā... Vieglāk nepalika. Bet, paldies. Vismaz pa īstam.

citamamma
Neklausies, tādu uzskatu dēļ, cilvēki baidās atklāties. Radinieki baidās par dzimtas lāstiem un karmām. Ka tik vēl Tavu bērnu par spitālīgo neuztver.

Ja gribēs bērnus un veselība ļaus, tad būs.

Papildināts 03.05.2020 08:54:

Galvenais,lai bērns būtu laimīgs, dzīvespriecīgs, pozitīvi domājošs. Nedarītu briesmu darbus.

Homoseksuālisms ir mazs grēks pret dabu un sabiedrības normām.  Pielīdzināms slepenai konfekšu ēšanai, vai hetereseksuālo pāru vēlme pāroties prieka pēc. Tādiem vieta debesīs arī atradīsies.

Pēdējās izmaiņas: Kilgors, 03.05.2020 10:02.


Rosalia

citamamma
Jā, bet ir liela atšķirība vai Tava bērna citādākumu liela daļa sabiedrības nosoda vai līdzi jūt. Un to, ko spriež no malas, to es jau zinu un redzu. Spriež dažādi. Bet šīs valsts sabiedrības attieksme ir stipri homofobiska un nosodoša, vismaz vairākums.
Liela daļa sabiedrības nososda viskautko, tāpat noziedzniekiem, narkomāniem, alkoholiķiem, prostitūtām, mātēm, kas pamet savus bērnus, ir vecāki un tici man, viņiem jau neviena sabiedrība nejūt līdzi, bet tāpat jādzīvo un jāizdzīvo. Un pretēji stereotipiem ne visi pieminētie nāk no sociali degradētas vides. Tepat no cāļa tikumības taisnā pirksta pamatīgi atrāvās māte, kuras meita dzemdēja 15 vai 16 gados, īsti neatceros, bet nosodīja pēc pilnas programmas. Tā ka netradicionāli orientētie pārspīlē savu unikalitāti sabiedrības acīs. Bez tam, ja pats jaunietis jūtas noniecināts un apspiests, mūsdienās taču ir iespēja pārcelties uz jebkuru citu valsti, kur ir tolerantāka sabiedrība, protams, tad, kad beigsies kroņvīrusa epopeja.

P.S. Sindi gan nav jēgas ņemt galvā, it sevišķi jūtīgos tematos.

Pēdējās izmaiņas: Rosalia, 04.05.2020 20:22.

Leokādija

Autore , kapēc Tu doma ka sabiedrībai interesē Tava bērna orientācija? Tagad ir ļoti daudzi cilvēki , kuri vispār neizvēlās partneri , jo neizjūt vajadzību. Tapēc diez vai kādu īpaši interesēs ( ja nu vienīgais pati radiem un draugiem izbazūnēsi) vai bērns ir ar draugu vai draudzeni. Kāda kuram daļa. Juzdamās vainīga ,Tu liec justies slikti arī savam bērnam . Jums abiem to vajag ? Ja kāds prasa kapēc nav otras pusītes - saki ka nav atrasta vai ko tamlīdzīgi.

Ņem piemēru no Ievas Pļavnieces - vai tapēc ka viņai ir sieva liek cilvēkiem mest uz skatuves puvušus tomātus - nē ! Vai neapmeklē izrādes - apmeklē.

Tavam bērnam ir labi , ko vēl vajag? Uz citiem iemācies uzspļaut. Tā ir Tava bērna nevis radu , draugu , paziņu dzīve.

Cucamonga

Jācer, ka man dzīve nebūs jāpiedzīvo personīgos fiasko (par traģēdiju tādu novirzi es neuztveru), ja bērns, kurš nepārprotami ir meitene vai puika, neizdomās savās sakarsušajās smadzenēs ko citu.
Par citiem-vienalga. Lai sveši bērni taisās par kādiem ērmiem (ups-citiem dzimumiem, tagad tas jāraksta daudzskaitlī, nav zināms, kādu vēl izdomās)vien vēlas. Uz tādu akstisanos ir interesanti apskatīties , ja tevi tas neskar.


Отпускайте идиотов и клоунов из своей жизни. Цирк должен гастролировать! © Ф. Раневская

Cucamonga
Tu taču apzinies, ka tikko sameti vienā katlā sexual identity un gender identity, kas ir kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem?

Cucamonga

Nav nozīmes, ko samēru. Visas ir patoloģijas. Fiziskas vai mentālas.


Отпускайте идиотов и клоунов из своей жизни. Цирк должен гастролировать! © Ф. Раневская


Cucamonga
Parasti, vismaz zinātnē, samēra salīdzināmus lielumus. Nespēju iedomāties, kā Tu varētu spēt operacionalizēt divas tik atšķirīgas parādības. Tāpēc - jā, ir nozīme tam, ko un kā samēra.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18386051