Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ir vai nav?

Bezcerigs_gadijums

Kā jūs zinājāt, ka viņš/-a ir īstais/-ā? Saprotu, cieņa, mīlestība, kopējas intereses, raksturu saderība. Bet vai intuīcija arī ko saka priekšā? Diemžēl manējā pastāvīgi brīdina gan sapņos, gan ir tāda sajūta, ka kaut kas nav, kaut gan it kā viss ok, dzīvojas puslīdz labi, bērnu gan nav.

Kopā esam padsmit gadus, precējušies pavisam nedaudz, bet nupat vairs nesaprotu, ko domāt. Sajūta, ka neejam uz augšu, bet minamies uz vietas. Sapņos bieži redzu, ka viņš mani piekāš. Ne jau piekrāpj, bet kaut kā pazemo, izsviež no mājas, piemēram.

Apklusināt intuīciju vai ieklausīties? Der jebkurš viedoklis, varbūt tas beidzot liks kaut kā nebūt rīkoties.

Plekste

Ko tu sagaidi no attiecībām? Ko nozīmē mīņājamies uz vietas? Kaut kam specāli jānotiek? Dzīvo tik nost, nav ko tur analizēt katru brīdi... ir vai nu labi vai nav... ja nav, tad maini kaut ko...

Gemma

Kā jūs zinājāt, ka viņš/-a ir īstais/-ā?

Atskaitot mīlestību un to, ka ir līdzīgi uzskati pamatlietās, zinājām, ka būsim (un esam) viens otram īstie tāpēc, ka nolēmām būt īstie.

Ja bieži sapņo par vīru, tad tev pārāk maz stresa ārpus jūsu attiecībām, viņam nākas arī sapņos tukšo vietu aizpildīt. Un tā nav tava intuīcija, bet citu nozīmīgu kairinātāju trūkums.

Bezcerigs_gadijums
Sievietes. Nebija problēmas, nu skaties, kur gribi, nav problēmas. Bet viņa atrada! Jā, urrā, viņa to tomēr atrada!

Pavisam nopietni - ko tu ikdienā dari, lai nedomātu par to?

Papildināts 09.02.2019 23:52:

Gemma
100000000000 +

Gemma
Stresa darba dēļ man pietiek. Bet no tā es protu distancēties, ar darbu jau kopā nedzīvo. Nav tā, ka tas notiek visu laiku, periodiski, tomēr ar to pietiek. Plekste, mīņājamies, tobiš pavadām dienu no dienas vienādu, rutīna, man gribas ģimeni, viņam svarīgāka nauda. Kā drusku kaut kas ne šim pa prātam, tā uguns pakulās. Un man jābūt tai, kas skrien pakaļ. Šie mirkļi aizskar un liek apdomāt, vai turpināt kopā, kaut labā arī ir bijis daudz.

Papildināts 10.02.2019 00:02:

Annika2
Viegli teikt, nezinot kontekstu. Ir pamats, ne jau bez iemesla šūmējos. Tagad pat - nerunā, jo, redz, es atļāvos trešdien pateikt, ka neiešu izklaidēties, esmu pārgurusi un labāk izgulēšos, ko veiksmīgi arī īstenoju. Šis pasūtīja mani pāris mājas tālāk un nu trešo nakti guļ viesistabā. Gribas jautāt - nopietni? Vai tiešām grūti saprast otru, vai tiešām otram jāskrien tekalēt ap to pirmo?

Bezcerigs_gadijums
Lai tak nerunā. Vismaz miers mājās.

Pasaki, ka iesi izklaidēties/pirksi kaut ko lielu un dārgu uz viņa vārda/izmazgāsi visas viņa žaketes/ piezvanīsi viņa draugam un uzaicināsi to ciemos ar visu ģimeni, ieskaitot suni...

Varbūt sāks runāt tad.

Rosalia

Šis pasūtīja mani pāris mājas tālāk un nu trešo nakti guļ viesistabā. Gribas jautāt - nopietni? Vai tiešām grūti saprast otru, vai tiešām otram jāskrien tekalēt ap to pirmo?
Ja jau padsmit gadus kopā, tad tā kā vajadzētu zināt, nopietni vai nenopietni. Un neticu, ka pirmo reizi tā. Un vispār, ja pasūta uz trīs burtiem un tev jāskrien nolūgties, tad tā nav nekāda intuīcija, tā ir reāla nerēķināšanās ar tevi.

Rudā_
Laikam cepiens ir par to viņa dzikumu. O, jā, tā tikai zvēru viņā pamodināšu. Un tas arī ir tas, kas biedē un brīdina - tas zvērs. Miers mājās, tas gan. Un gultā vietas vairāk. Bet laiks iet un vai tik netiek tērēts, baudot mieru un plato gultu.

vilks

Kā šis kaut gan it kā viss ok, dzīvojas puslīdz labi

iet kopā ar šo? nerunā, jo, redz, es atļāvos trešdien pateikt, ka neiešu izklaidēties, esmu pārgurusi un labāk izgulēšos, ko veiksmīgi arī īstenoju. Šis pasūtīja mani pāris mājas tālāk un nu trešo nakti guļ viesistabā

Kas tad ir tas, kas ir labi?


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

Bezcerigs_gadijums
labā arī ir bijis daudz.
Nu tad par šo te es iedzeru kakao, uz jūsu abu veselību!

Vīrieši, kuri nav pielīdēji, kuriem ir augsts testosterona līmenis, kuri kādreiz bērnībā spēlējās ar mašīnītēm, šaudījās ar koka šautenēm, reti iet pirmie atvainoties. Un apvainoties uz to nevajaga. Vienam tas ir jābeidz. Ej un sāc pielīst! Es nopietni, jo vienam ir jābeidz pūsties, vienam (gudrākajam) ir jāpiekāpjas. Kāpēc tā ir attiecībās, ka vienam ir jābūt stiprākam emociju ziņā, gudrākam, klusākam? Tāpēc, ka divi buki nevar veidot kopdzīvi, tad tur ir elle. Bet tev ir iespēja nevis te raudāt un gauzties, bet pārvarēt lepnumu un aiziet pieglauzties, pavaicāt - ev, kas ar mums notiek, dārgais? Pa muti taču nedos. Izstāsti visu, kas tevi satrauc (nepārmetot - tu tāds, šitāds, tu tā dari un šitā), - "es jūtos tā un tā, man liekas dīvaini tas un tas, varbūt esmu muļķe, tad pasaki, kā man tagad rīkoties?", ja neatbild, tad apskauj un saki, ka mīli tāpat, kaut arī viņš ir bozeklis. Lūk tev skaidrs padoms attiecībā uz pašreizējo gadījumu

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18386535