Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Līdzatkarība un tās saknes

krisdoliite

Gana daudz tēmu te ir bijis par to un joprojām turpina rasties.

Šovakar aizdomājos, no kurienes īsti varētu rasties līdzatkarība? Ieaudzināta? Pašam cilvēkam kas iekšā tāds, ka iekrīt tādā slazdā?

Es pati vairāk sliecos domāt, ka ieaudzināta, jo cik nu lasu, tādas problēmas ir iekšā dzimtās, paaudzi pēc paaudzes. Tajās dzimtās, kur to nav, mazāks risks tomēr tādā it kā bezizejas slazdā cilvēkam iekrist.

Padiskutējam? Kādas citiem domas?

Kad liekas,ka neesi pietiekoši labs kaut kam labam, tad samierinies ar esošo. Tas pats kas ambīciju trūkums, tikai emocionāls. Var visu mūžu nobraukāt trolejbusā, ja sevi uzskata par tādu,kas nav pelnījis pats vadīt privātu transportu. Un var turēties pie slikta partnera, jo tiekties uz labāku cilvēkam ir kaut kur pašā sākumā nocirsts. Personīgi zinu sievieti,kas nodzīvoja ar alkoholiķi laulībā,kamēr šim aknas uzdeva un nomira, pati nedzērāja. Visu laiku vilka šo un attaisnoja.

labrencija

Sievietes liktens - mīlēt un ciest.

Kā tajā anekdotē: vecmāmiņai ar vectētiņu ļoti patika spēlēt spēles- vecmāmiņa paslēpa vectētiņa pudeli, bet tad, kad vectētiņš to atrada, slēpties nācās pašai vecmāmiņai.

labrencija
Nu zin.. vienam otram vīrietim ir ar kaut kas līdzīgs..

Melissa

Nezinu, vai ģenētiski vat iedzimt, bet saknes tam aug ģimenē, tas gan. Kādu paraugu bērns redzējis, tāds izaug. Un daudz kas jau notiek zemapziņas līmenī arī. Un vispār - ne tikai līdzatkarībai vai atkarībai aug saknes ģimenē. Ne vienmēr kādam no vecākiem ir jābūt atkarīgam vai līdzatkarīgam, lai arī bērnam būtu šāds risks. Arī citi nelabi vecāku paradumi var veicināt vēlāk bērnam atkarības vai līdzatkarības rašanos. Piemēram, nerunāšana par problēmām ar bērnu, to var attīstīt. Pārāk lielu ekspektāciju gaidīšana no bērna var attīstīt zemu pašapziņu, kas var savukart novest pie līdzatkarības vai atkarības.

Tos alkoholikus kurus zinu, visiem teevi tadi pasi dzeraji kops vinu bernibas. Tas berns jau tads izauga, to visu redzot.

Atceros ka viens ar lepnumu stastija, ka svinejis 18 jubileju lauku majas, tads tusins bijis, pardzeris jegu, tris dienas pec kartas dzerusi. Un tas viss vecaku klatbutne. Tevs ar delu kopa pieljurbas. Aww cik milji. Bet pec skata nu normalu, mate cienijama skolotaja kura gan nedzer, tevs ar strada labu darbu, dels pats ari ir pasniedzejs tagad. Bet ka brivdienas, piektdienu, sestdienu nodzer, svetdienu attiet un iet stradar.

Ko tads saviem berniem iemaca un parada?!

Papildināts 16.02.2019 05:42:

Sim pasniedzejam ir meita un dels. Un vini redz visu. Kaa atkankare majas nakti, gan kaskus ja sieva parmet, gan nakamas dienas slinkosanu pie tv, ka sieva danco apkart pienesot visu klat. Kad ar draudzeni esam vinam jautajusas par so temu, vins tik iesmej. Un cienijams pasniedzejs labaa Rigas skola. Neticu, ka kadam vispar ir nojausma. Fuj

Man liekas, ka tur ir divas lietas, kas izriet no ğimenes, kurā cilvēks audzis. Emocionālais tukšums vai mīlestības trūkums un zema pašapziņa, kas nereti ir sekas pirmajam. Ja cilvēks nesaņem bērnībā šo sajūtu, ka ir mīlestības, uzmanības vērts, ka viņa jūtas ir kā vērtas, tad arī izvēlas sev partneri, uz kura fona ir gana labs un pie viena arī uzlasa tās jūtu druskas, ko otrs dod. Laikam tad jau būtu loğiski atrast tieši tādu, kas sniedz to, kā tik ļoti bija trūcis, bet selektīvā domāšana laikam liek ko tādu sev tuvumā atrast.

Papildināts 16.02.2019 09:23:

Liedz, nevis liek.


Терпение и труд-все перетрут.

Esmu līdzatkarīga, vīrs alkoholiķis. Līdzatkarība un arī alkoholisms nerodas vienā dienā. Un apgalvojumam, ka vainīgi gēni nepiekrītu. Studiju laikā satiku daudzus, kuriem kāds no vecākiem stipri dzēra, bet tas nepārmatojās viņu bērnos. Līdz sastapos ar vīru, nebiju redzējusi kādu postu nodara alkohols, man apkārt tādu cilvēku, kas dienām un pat nedēļām dzēra,nebija. Ğimene normāla, svētkos iedzēra, dziedāja, dejoja, vecāki arī tuvu 70 gadiem ir kopā un mīl viens otru. Cik vien atceros ğimenē vienmēr viss ir ticis izrunāts, izstāstīts, nekad nekas nav aizliegts, bet izrunātas sekas jebkurai rīcībai. Vīrs savukārt nāk no šķirtas ğimenes, kur vienmēr starp radiem bijusi aprunāšana aiz muguras un smaidīšana un izlikšanās priekšā. Vīra tēvs arī aizrāvās ar alkoholu un pēc šķiršanās no sievas, gadu gaitā nodzērās. Kāpēc gadiem ciešu vīra izdarības pat nezinu, kad nedzer, labs vīrs, tēvs, strādīgs,liekas, ka dzīvoju ar diviem dažādiem cilvēkiem. Ticēju, ka spēšu parādīt, ka dzīve bez alkohola var būt vienmēr un, ka tā ir skaista. Jo arī pats atzina, ka nedzerot ir labāk, ticēju, ka man pietiks prāta un spēka mums abiem, ja reiz viņam ir brīži, kad saprāts pazūd. Bet vienalga nesaprotu, kāpēc man tas bija vajadzīgs, neticība, ka pieaudzis cilvēks var būt tik stulbs? Spīts, ka varu sev pierādīt, ka varu pagriezt dzīvi sev vēlamā virzienā? Nezinu, vēl jo projām nesaprotu, kāpēc izniekoju 10 gadus cīnoties par ko????

Maksla -> Sarafāns -> inacopia -> Varta ....?


Cilvēki, kas aprunā aiz muguras, vienmēr tur arī paliks.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18386747