Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Izmainīt savas rakstura īpatnības.

Satia

Kam ir izdevies izmainīt sava rakstura īpatnības? Man ir dažas, kuras ļoti vēlētos izmainīt. Iemācīties rīkoties savādāk. Esmu no tiem kas attiecībās noklusēs, un krās negācijas sevī. Bet pēc tam neapzināti mēģinā izrādīt savu neapmierinātību, lai saprot bez vārdiem.

Grūti to izskaidrot, bet domāju, ja kādam ir līdzīgi sapratīs.

Kā izmainīt to? par to esmi daudz domājusi un sapratusi, ka tās ir modelis kas nāk no ģimenes. Pieķēru sevi, ka tā rīkojās mana māte, nepateikt skaļi - tas mani neapmierina, bet manipulatīvi taisīt no sevis cietēju.

Es to nevēlos atkārtot, tikai kā?

Papildināts 13.03.2019 12:25:

Traucē arī tas, ka ir bijusi pieredze - tu mēģini paskaidrot, kas neapmierina, bet otrs attiecībās ir to noraidījis - sakot, ka tu jau vienmēr pagriezīsi, ka tev taisnība. Un tagad mēģnājumi pateikt - man tā nav labi, mani tas sarūgtina - iesprūst kaklā, jo - fonā uzaust pagātnes notikumi.

Bet kad reiz paskatījos no malas uz savu rīcību ar šausmām sapratu - tā rīkojas mana māte - nevis pasaka - mani neapmierina, bet "uzmet apvainotu muguru" un tais no sevis cietēju.

dido21

Man ir tieši tā pati problēma, jau gadiem, cīnos , bet bez rezultātiem. Varbūt Indija spēj palīdzēt.Bet pēc pēdējiem notikumiem baidos braukt,sadzīvošu ar sevi tepat.

pecina

Man dažreiz tā ir, ka liekas neizrādīšu savu neapmierinātību, bet norīšu to krupi. Diemžēl.parasti tas krupis nekur nepazūd, bet neliek man mieru es es arī kaut kā stulbi izpildos, mēģinot stulbo noskaņojumu vērst pret otru. Labi gan, ka tas nav bieži un vēlreiz palasot šo stāstu, saprotu, cik stulbi un nevajadzīgi tas ir - gan pašu grauž, gan attiecības pabojā.

Principā tas nav nekāds raksturs, bet uzvedības modelis un tas jau ir labāk un vieglāk kā mainīt raksturu. Vienkārši jānolemj pie sevis, ka tā vairs nekad nedarīšu un vispār norīts aizvainojums visvairāk kaitē pašam sev. Man liekas to var mainīt un ne tik grūti.

Papildināts 13.03.2019 12:40:

Ļoti bieźi tas otrs pat var nenojaust, ka tev kas nepatīk vai neapmierina vai ka ir nodarījis tev pāri. Tas ir vienkārši jāpārkāpj sev pāri un jārunā, sapratīs, nesapratīs, dusmosies, jā varbūt. Varbūt bailes no otra dusmām?

black sand

Mainīt var mainot un sākt var ar mazumiņu. Notiek kads sikums kurš kaitiņa kā smilts graudiņš kurpē,netur to sevī,pasaka,paskatās reakciju.

PuupoliiC

.. saēsties *drosmes zāles*


Ах вот оно что, Михалыч!!!

Ļaunu nepieminu - atriebšos, aizmirsīšu.

zobubirste

Man no gimenes, precizak, mates bija iegajies, ka kaut kas ne pa pratam, ta sabozties un dienam ilgi kluset.

Tad nu keros pati sev klat un kaut ka dzili izanalizeju- apnamoties vai nu izrunat paridarijumu vai atlaist.

Atlaizu konkretaja situacija iedomajoties- ka es rikotos, ja zinatu, ka aiz nakama pagrieziena mana dzive bedzas. Kas tad man butu svarigi?

Savulaik pasi berni mammu par so paraudzinajam- dusmas pasakot tiesi acis, ka tas riebjas un ir stulbi ta sabozties un kluset visus taisot par vainigiem. Vina partrauca ta darit.

Kadiem sikakiem ikdienas netikumiem medzu siet diegu ap pirkstu vai kadu citu atgadinajuma zimi likt, lai sev visu laiku atgadinatu ta nedarit.


Izskats mainās atkarībā no rakursa.

pecina

black sand
Man arī liekas, ka te nevajag kaut kādu baigo psiholoģiju meklēt, bet ir jāsāk darīt, tieši tā kaut ar mazumiņu. Piemēram, pienāk konkrēta situācija, rodas ierastā vēlme rīkoties kā agrāk, bet sākumā kaut piespied sev pārkāpt pāri un nerīkoties kā ierasts, bet runāt.

PuupoliiC

.. palasiju Tavus postus,, un kapē gan nevari reālaja dzīvē teikt, kā domā, kā te !


Ах вот оно что, Михалыч!!!

Ļaunu nepieminu - atriebšos, aizmirsīšu.

black sand

Tiesa ar to demonstrēšanu ka nodarīts pāri gan uzmanīgi. Cilveki ar sadu tieksmi but labiņajam un visu turēt sevi bieži vien lietas uztver ari tā.... Sava ziņa ērta pozīcija,Tu esi apvainots par kaut ko vien Tev zināmu un visā sava būtība demonstrē kā ciet,apkārtējie ja Tu viniem rūpi danco Tev apkart un megina ka nogludināt situaciju bet ja atklāti pateiksi kas un kā,var gadities ka tas sikums nesamilzīs lidz dramai,apkārtējie īpaši Tev vairs nepievēršas un Tu ar savam sāpēm zaudēsi to varu kura citadi bija Tavas rokas. Tas savukārt var radit kārdinājumu atkal jau apvainoties rinķi un apkart par visādiem sikumiem lai tuvie ir spiesti Tev pievērsties

pecina

Varbūt nebūs baigi labs piemērs, bet mēs tā strādājam ar savu puiku. Nezinu, no kurienes viņam radusies sajūta, ka cilvēki ārpus ģimenes viņu nesapratīs neuzklausīs utt. Visticamāk jau ka pamats tam visam ir bijis. Un tad viņš neko nesaka un vienkārši kļūst dusmīgs, dusmojas pats iekšā un ar laiku tāpat dusmas izlaužas tikai citā veidā varbūt. Un mēs viņam visu laiku mācām, ka ir jārunā, viss, kas nepatīk, ko gribas utt. Ka ir jāmēģina. Un viņš mēģina un ir pārsteigts, ka cilvēki tomēr spēj sadzirdēt viņu un ņemt vērā. Viss kļuvis daudz vieglāk gan viņam, gan apkārtējiem.

Papildināts 13.03.2019 12:52:

black sand
Bet nez vai autorei tā vīrs danco apkārt.. vispār uj, es agrāk diezgan manipulēju. Ir arī bijis, ka otram piegriežas un viņš tavu uzmesto lūpu vairs vispār neņem vērā. Viņš tak ar nav gaišreģis. Un kad jau nav ekšena no otras puses, tā arī ir laba mācība.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18388101